Iesaki rakstu: 
Laikā, kad tieslietu ministrs bija Bordānu Jānis un cilvēki sūdzējās, ka zvērināti tiesu izpildītāji neievēro Civilprocesa likuma 594.pantā noteiktos ierobežojumus, veicot parādu piedziņu, tā vietā, lai ierobežotu tiesu izpildītājus, Bordāna vadītā ministrija izstrādāja grozījumus Civilprocesa likumā, kas tiesu izpildītājiem ļāva neievērot Civilprocesa likumā noteiktos parādu piedziņas ierobežojumus.
Ar katriem nākamajiem grozījumiem Saeima ir burtiski apzagusi parādos nonākušo cilvēku bērnus. Neskatoties uz to, ka spēkā esošajā Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā ir paredzēts, ka parādniekam ir jāsaglabā nauda minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd 620 eiro) uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, no 2014.gada 4.janvāra parādnieka nepilngadīgajiem bērniem minimālās algas vietā tika atstāti tikai līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (109 eiro), un 2021.gadā Saeima lēma Civilprocesa likuma 594. pantā aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā" (109 eiro) ar vārdiem "papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas" (75 eiro).
Vai Bordānu Jānis skolā nobastoja visas matemātikas stundas, ja domā, ka 75 eiro ir vairāk par 109 eiro?
Latvieši ir ļoti pacietīgi un rij vienu krupi pēc otra, tāpēc tagadējā Saeima ir nolēmusi spert vēl vienu soli uz priekšu un strādā pie jauniem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas neatstātu vairs parādniekam minimālo algu.
2023.gada 17.oktobrī Saeimas Juridiskā komisija Andreja Judina (Jaunā Vienotība) vadībā, piedaloties Tieslietu ministrijas, Tiesu izpildītāju padomes, Finanšu nozares asociācijas, LTRK, Tiesībsarga, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, LBAS, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāvjiem pirms iesniegšanas Saeimā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” , kas paredz izteikt Civilprocesa likuma 594. pantu šādā redakcijā:
“594. pants. Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem
(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai.
(2) Ieturējumus neatkarīgi no piedziņas veida izdara 10 procentu apmērā, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Ieturējumu apmēru samazina par 2 procentiem par katru parādnieka apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu.”
Velti cerēt, ka Tieslietu ministrijas, Tiesu izpildītāju padomes, Finanšu nozares asociācijas, LTRK, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāvji iestāsies par parādnieku un to apgādībā esošo bērnu interesēm, bet kā kaut ko tik necilvēcisku varēja atbalstīt Tiesībsarga, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, LBAS pārstāvji?!
Ja, kā norāda paši likumprojekta iesniedzēji, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, vai šī likumprojekta mērķis ir aizdzīt no Latvijas 1/10 daļu no visiem Latvijas iedzīvotājiem?
Vai tiešām nevienam no apspriedes dalībniekiem neienāk prātā, ka cilvēks, kurš saņem minimālo algu, nevar ar to izdzīvot, kur nu vēl bērnus uzturēt? Paši no malas esat paskatījušies uz savu priekšlikumu?
Ja šobrīd minimālā alga ir 620 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas, ja nav apgādājamo, ir 543,92 eiro, ja atņemam 10% (54,39 eiro), tad paliek 489,52 eiro, ar ko izdzīvot var tikai tad, ja dzīvo zem tilta, jo dzīvokļa īrei un komunālo maksājumu samaksai ar to nepietiek, kur nu vēl ēdienam, apģērbam, transportam. Šim cilvēkam nekas cits neatliks, kā doties prom no šīs valsts.
Ja parādos nonākušajam ir viens apgādājamais, tad pēc nodokļu nomaksas paliek 554,90 eiro, ja atņemam 8% (44,39 eiro), tad paliek 510,50 eiro, - vai ar to var izdzīvot pats un uzturēt bērnu? Protams, ka arī šie cilvēki izvēlēsies pārcelties uz valstīm, kur jutīsies novērtēti un, kur netiks atstāti bez iztikas līdzekļiem.
Ja parādniekam ir divi apgādājamie, tad pēc nodokļu nomaksas paliek 554,90 eiro, ja atņemam 6% (33,29 eiro), tad paliek 521,60 eiro, - kā ar to var izdzīvot un pabarot 2 bērnus? Arī šie cilvēkiem nav citas izvēles kā pārcelties uz valstīm, kur rūpes par bērniem ir pirmajā vietā.
Lieki ir jautāt Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem, kā interesēs viņi ir pieņēmuši šādus necilvēcīgus Civilprocesa likuma grozījumus, bet neatmetu cerību, ka Tiesībsargs izmantos savu ietekmi un nepieļaus šādu grozījumu tālāku virzību.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
