Lidostā sākas "raganu medības", noplūstot statistikai par "airBaltic" reisiem
PIETIEK21.11.2014.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek šonedēļ publicēja starptautiskās lidostas Rīga statistiku par avioreisu aizpildījumu šā gada maijā, kas atklāja, ka ļoti daudzi valsts aviokompānijas airBaltic reisi ir pustukšu, lidostā sākušās "raganu medības", mēģinot "izskaitļot" vainīgos un nepieļaut jaunas informācijas noplūdes. Kā zināms Pietiek, tas notiek pēc ārkārtīgi asas airBaltic vadības reakcijas uz publicētajiem datiem.
Līdz ar lidostas Drošības departamenta vadītāja, skandalozā Raimonda Lazdiņa atstādināšanu no amata viņa vietu gan būtiski, gan fiziski - arī kabinetu - ir ieņēmusi lidostas Juridiskā departamenta direktore Lauma Jenča.
Kopā ar Pietiek publikācijās jau pieminēto Drošības departamenta Aviācijas drošības nodaļas vadītāju Kārli Dombrovski, kā arī divām bijušajām valsts drošības iestāžu darbiniecēm - Drošības departamenta Analītiskās nodaļas vecāko analītiķi Inetu Vanagu un tās pašas nodaļas analītiķi Vanesu Neverovsku - viņa sākusi pilnīgu visu atbildīgo lidostas darbinieku - ieskaitot valdi - piekļuves kontroli datu bāzēm un lietvedības dokumentiem.
Trūkties pašlaik nākas arī arodbiedrības pārstāvjiem, kuri tiek turēti aizdomās, ka piedalījušies Pietiek nesen publicētās atklātās vēstules sagatavošanā. Tajā satiksmes ministram tika lūgts ļaut lidostai normāli strādāt, norādot, ka "lidosta kā uzņēmums nav tikai valde, bet arī vairāk nekā 1000 darbinieki, kuri veic savu ikdienas darbu".
Viens no galvenajiem "cietušajiem" pašlaik ir lidostas arodbiedrības vadītājs Juris Štekels, kurš, kā mediji ziņojuši, ir minēts kā pērn tābrīža premjeram Valdim Dombrovskim adresēta iesnieguma autors. Šajā dokumentā bija sniegta detalizēta informācija par lidostas Drošības departamenta vadības iespējamām koruptīvam darbībām, “dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un būtisku valsts interešu apdraudējumu”. Štekelam, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, piedraudēts ar iespējamu "lūgumu" pamest darbu, kurā viņš nostrādājis vairāk nekā 20 gadu.
Tikmēr airBaltic vadība joprojām atsakās sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem saistībā ar publiskotajiem datiem par aviokompānijas reisu aizpildījumu. Pietiek no aviokompānijas vēlējās uzzināt, kā airBaltic komentē šos datus, kas liecina par uzņēmuma darbības neefektivitāti, kāpēc airBaltic nepublisko detalizētus datus par reisu aizpildījumu, bet tikai kopējos skaitļus un kāpēc pēdējie publiski pieejamie kopējie dati par airBaltic pasažieru plūsmu ir tikai par šā gada augustu.
AirBaltic vadība pagaidām nav vēlējusies sniegt skaidrojumus arī par aviokompānijas aizvien pieaugušajiem parādiem lidostai Rīga. Par šo tēmu Pietiek informēs nākamnedēļ.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
