Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš šī gada sākumā atbrīvojās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora vieta, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme centās šajā amatā iekārtot līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku. Nu tas ir izdevies, un, īsi sakot, Jura Juraša banda atkal būs zirgā.

Portāls Pietiek.com jau iepriekš ziņoja par I.Jaunzemes februārī parakstīto rīkojumu iecelt A.Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju. Tikai pēc šīs publikācijas mūsu valsts specdienesti un citi sliņķi attapās, ka šādas metodes tomēr nav piemērotas svarīgas tiesībsargājošās iestādes vadītāja amata aizpildīšanai, kad kandidātu bez izvērtēšanas izvēlas iestādes vadītāja, kura pazīstama ar savu nekompetenci un ietekmējamību.

Tādēļ I.Jaunzeme ar steigu atcēla un noslepenoja pašas iepriekš parakstīto lēmumu un paziņoja, ka uz VID NMPP direktora vietu tiks izsludināts konkurss. Vienlaikus viņa nenoturējās un vairākkārt norādīja, ka par piemērotāko kandidātu uzskatot tieši A.Prusaku.

Konkursa komisija, kurā tikai nezinātājiem neskaidru iemeslu dēļ netika uzaicināti, piemēram, KNAB pārstāvji, maijā bija apkopojusi otrās kārtas rezultātus un izvēlējusies trīs kandidātus.

Viens no tiem bija jau pieminētais A.Prusaks, par kura sadarbību kopā ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu, aizdomām par iespējamu regulāru kukukuļņemšanu un grūti izskaidrojamu turīguma pieaugumu ir ziņojuši vairāki avoti.

Otrs bija caurkritušais politiķis Juris Rancāns, kurš pirms iesaistes J.Juraša un Jāņa Bordāna saimnieciski politiskajā projektā Jaunā konservatīvā partija strādāja VID par izmeklētāju, bet trešais – nu jau bijušais Iekšlietu ministrijai pakļautā Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.

Tā kā konkursa uzvarētājs bija zināms jau pirms šī "konkursa", par kandidātiem interesantāks ir tas, ka I.Jaunzeme ar saviem politiskajiem aizstāvjiem centās panākt, lai par uzvarētāju tiktu pasludināts A.Prusaks, nemaz negaidot trešās kārtas rezultātus. Tas tomēr neizdevās, un oficiālie „konkursa” rezultāti tika pasludināti tikai vakar.

Kāpēc tāda steiga, un kāpēc I.Jaunzemei bija un ir tik svarīgi iecelt amatā tieši A.Prusaku? Steiga galvenokārt ir saistīta ar to, ka šobrīd notiek aktīva VID reorgnanizācijas plāna izstrāde. Tā rezultātā, iespējams, jau jūlijā tiks paziņots, ka VID vietā tiek izveidota Nodokļu un muitas administrācija, NMPP tiks nošķirts no VID, savukārt VID IDP tiks likvidēta un tās funkcijas un darbiniekus pārņems vai nu IeM IDB vai KNAB.

Tādējādi jau tagad zināms, ka A.Prusaks zaudēs savu pašreizējo amatu, bet atrast vietu, kurā var nopelnīt tikpat daudz kā līdz šim ar līdz šim izmantotām metodēm, būs gandrīz neiespējami, tāpēc ir saprotama viņa vēlme iesēsties vakantajā amatā.

Bet kāpēc I.Jaunzeme, zinot, ka NMPP un A.Prusaks drīzumā nebūs viņas pakļautībā, tik ļoti cenšas pēdējā brīdī tur iekārtot tieši viņu?

Izskan divas versijas. Vieni apgalvo, ka A.Prusaka vadītā IDP ir atklājusi shēmu vai shēmas, kurā iesaistīti gan I.Jaunzeme, gan viņai tuvi cilvēki. Samaksa par šīs informācijas neizmantošanu ir vairāku prasību izpilde, un viena no tām ir A.Prusaka iekārtošana NMPP direktora amatā. Iespējams, tam saistība arī ar tā saukto „Lato Lapsas pasūtījuma lietu”, kurā I. Jaunzeme tik cītīgi pildīja pasūtītāja uzdevumu, ka sastrādāja apjomīgu kompromatu pati uz sevi.

Citi apgalvo, ka I.Jaunzeme tikai pilda augstākstāvošu cilvēku norādījumus, kuri izmanto viņas nekompetenci un aklo pakļaušanos. Savukārt A.Prusaka iebīdīšana konkrētajā amatā ir tikai daļa no plašāka plāna ietekmes sfēru sadalījumā.

A. Prusaks gadiem ir bijis uzticams Jura Juraša/Jutas Strīķes "ķēdes suns", viņš ir ambiciozs, izpildīgs, bet kopumā nav ar īpašu intelektu apveltīts. Taču runa šobrīd ir ne tikai par A. Prusaku, bet gan par to, ka kopumā joprojām J. Juraša "astoņkājis" turpina izplesties.

Cik zināms, joprojām amatos ir viņa sen integrētie cilvēki gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), gan prokuratūrā. Kā tikko publiski bija pieejama informācija, prokuratūrā strādā divi uzticamie kalpi, bijušie KNAB izmeklētāji - tagad prokurori Rimants Kuzma un Jānis Baumanis.

Jānis Baumanis savulaik bija "oligarhu" lietas izmeklēšanas grupas sastāvā un bija viens no tiem, kas valdošās elites uzdevumā sniedza J. Juraša "kabatas medijiem" nepatiesu viedokli par oligarhu lietas virzību un izbeigšanas nepamatotību, lai gan pats iekšējā komunikācijā bija atzinis šīs lietas neperspektivitāti un noziedzīga nodarījuma sastāva nepierādāmību.

Melis un pielīdējs, kuru par labu kalpošanu noziedzīgajai sistēmai pēc darba KNAB savulaik iekārtoja pie Jāņa Bordāna Tieslietu ministrijā par kaut kādu konsultantu vai padomnieku.

Šķiet, ka MIDD joprojām strādā viens no J. Juraša tuvākajiem "kalpiem" Andžejs Kļaviņš, kuram savulaik parasti tika uzticēti visnetīrākie un bandai vajadzīgākie darbi, un kura sieva savukārt pārsteidzošā kārtā izveidoja galvu reibinošu karjeru Finanšu ministrijā (FM). Līga Kļaviņa joprojām ir FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos.

KNAB joprojām strādā J.Jurašam/J.Strīķei līdz apmātībai uzticīgais bijušais opers Juris Pujāts, kura brālis Guntis Pujāts šobrīd vada Valsts robežsardzi, - viņš tika paaugstināts amatā pēc "veiksmīgas" krimināllietas ierosināšanas pret iepriekšējo Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru.

Ar Jēkaba Straumes atnākšanu KNAB opers Juris Pujāts tāpat kā A. Prusaks tika  aizrotēts prom no operatīvajām lietām, uz valsts amatpersonu interešu konfliktu kontroles jomu, taču arī šī joma viņam paver milzīgas iespējas iegūt informāciju un to izmantot (pieeju visām datu bāzēm, t.sk., nepubliskām, utt.).

Rīgas domē kā vicemēres Lindas Ozolas padomnieks vai konsultants ir iekārtots bijušais KNAB operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, kam ir ļoti labas zināšanas spectehnikas izmantošanā, kas iegūtas, gadiem strādājot operatīvo pasākumu frontē un par valsts naudu no KNAB savas zināšanas sistemātiski papildinot ārvalstu apmācībās, kas tika organizētas specdienestu darbiniekiem.

Vēl laba vietiņa ar plašām ietekmes un korporatīvo sakaru izveides iespējām tika noorganizēta bijušajai KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei, kas savulaik pretēji prokuratūras viedoklim ierosināja kriminālprocesu "oligarhu lietā" un pēc tam gadiem to muļļāja, izmantojot kā politiskās ietekmes instrumentu.

L.Šikore nesen tika iekārtota Valsts policijas (VP) koledžas paspārnē izveidotajā Izmeklētāju mācību centrā kā tā vadītāja. L. Šikorei, kuru no amata KNAB atbrīvoja Jaroslavs Streļčenoks (cita starpā - lai novērstu viņas iespējamo interešu konfliktu, jo viņas laulātais Andrejs Šikors bija ne tikai izslavēts krāpnieks, bet arī dažādu politisko partiju biedrs), tomēr izdevās tiesā J. Streļčenoka lēmumu apstrīdēt, bet tas neizbrīnija. Lēmums L. Šikores labā tika pieņemts jau J. Bordāna valdīšanas laikā.

Tas īsumā! Par pārējo sīko "'sušeru", kuru J. Jurašs ir sabāzis dažādos amatos, īpaši neizpaudīšos. Varu tikai teikt, ka  gan Valsts kontrolē (VK), gan MIDD sīkos amatos, bet saistītos ar sevišķo lietvedību bija iefiltrētas viņam uzticamas personas - VK Inita Zilgme un MIDD Sanita Zandersone - Reisa. Nezinu, vai šīs dāmas tur vēl strādā, bet domāju, ka jā, jo amati nenozīmīgi, toties informācijas plūsma caur tiem ļoti nozīmīga un noderīga.

Nobeigumā, zinot J. Jurašu un viņa darba metodes, varu teikt, ka modelis, kā viņi veido savu "astoņkāji”, ir stipri līdzīgs čekas vai GRU modelim - "ieeja rublis, izeja - desmit".

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...