Lielā slepenībā prokuratūrai nodots „Liepājas metalurga” valsts galvojuma kriminālprocess

Droši ir zināms tikai tas, ka kriminālprocess ir bijis sākts pēc Latvijā reti izmantotā Krimināllikuma 319. panta „Valsts amatpersonas bezdarbība” un konkrēti tā trešās daļas, kas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, paredz pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Nekādu citu informāciju Valsts policija nesniedz, aizbildinoties ar to, ka nu jau visi jautājumi esot jāuzdod uzraugošajai iestādei – prokuratūrai. Taču, neraugoties uz to, ka lieta tai nosūtīta jau pirms gandrīz trīsarpus mēnešiem – 19. jūnijā, Ģenerālprokuratūra nekādas ziņas par procesa virzību pagaidām sniegt nevēlas.

No neoficiāliem avotiem zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros statuss ir noteikts bijušajam Ministru prezidentam un finanšu ministram Eināram Repšem, kura paraksts atrodams zem bēdīgi slavenā galvojuma. Tāpat šie avoti liecina, ka vairākās privātās sarunās E. Repše pieminējis viņam šī procesa ietvaros noteiktu drošības līdzekli.

Taču nekādus komentārus E. Repše vismaz pagaidām sniegt nevēlas. Uz jautājumu, vai viņš šai sakarā izjūt kādas bažas, ekspremjers telefona īsziņā atbildēja: „Ja man no kaut kā ir bail, tad tikai no tendenciozas informācijas pasniegšanas, ne no patiesības, kas tik un tā tiks noskaidrota.”

Notikumi ap bēdīgi slaveno valsts galvojumu formāli sākās pirms gandrīz desmit gadiem – 2008. gada 14. novembrī, kad Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalstīja valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem.

Taču šis atbalsts nozīmēja tikai iespēju uzņēmumam ļoti censties, lai galvojumu saņemtu, bet ne valstij, ne finanšu ministram vai vēl kādam neuzlika pienākumu galvojumu noteikti izsniegt. Tieši otrādi – toreizējam finanšu ministram E. Repšem 2009. gada laikā bija atbildīgi jāizvērtē, vai galvojumu tiešām izsniegt, un tad jāpieņem galīgais lēmums.

Lai gan pēcāk E. Repše mēģināja skaidrot, ka viņam galvojums obligāti bijis jāparaksta, patiesībā tā bija tikai un vienīgi finanšu ministra izšķiršanās un atbildība. E. Repše arī izšķīrās un, kā to pēcāk fiksēja Valsts kontrole, "2009. gada 30. decembrī lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu EUR 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā un parakstīja Valsts kases sagatavotos līguma projektus, neņemot vērā, ka kredītiestāde netika izvēlēta konkursa kārtībā, kā to nosaka normatīvais akts".

Tiesa, ikvienam interesentam, kurš būtu kaut ieskatījies tobrīd jau vairākus mēnešus publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, jau tobrīd bija pietiekami skaidrs priekšstats - te ir uzņēmums, kurš acīmredzami iet uz leju, un par savas naudas ielikšanu tādā būtu krietni jāpadomā.

Taču E. Repše, pēc visa spriežot, to neizdarīja un galvojumu parakstīja drudžainā steigā - vienas vienīgas dienas laikā viņš saņēma apjomīgo Valsts kases atzinumu, to it kā izlasīja, izvērtēja, rezultātā mainīja savu līdzšinējo negatīvo nostāju Liepājas metalurga galvojuma lietā un tai pašā 2009. gada 30. decembrī parakstīja uzņēmuma tik kāroto dokumentu.

Tas notika pašā pēdējā brīdī - vēl tikai viena diena, un valsts galvojums Liepājas metalurgam un tā saimniekiem, visticamākais, nekad netiktu. Bet, pateicoties personiski E. Repšem, tomēr tika un, kā šopavasar ziņoja mediji, visticamākais, ir gandrīz pilnībā zaudēts.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: