Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikraksts Dienas Bizness sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Divi megadarījumi saistībā ar tirdzniecības centru īpašnieku maiņu pērn ir nodrošinājuši iespaidīgus nekustamo īpašumu darījumu rekordus Rīgā: ja iepriekšējos gados lielākais „sasniegums” bija 26,7 miljonu eiro darījuma summa, tad nu rekorddarījumā tā ir pārsniegta vairāk nekā trīs reizes.

1. 91,88 miljoni eiro

Tirdzniecības centra Riga Plaza attīstītājs SIA Dīksna pērn maijā pārdeva šo objektu (80 310 kvadrātmetru zemes un trīs ēkas) SIA LSREF 3 Riga Plaza, kas tā iegādei Nordea Bank AB saņēma 65,8 miljonu eiro kredītu. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēsta 85,72 miljonu eiro hipotēka, kas bija nostiprināta par labu diviem kredītdevējiem – SEB Bankai un Swedbank. SIA Dīksna šo īpašumu ieguva 2000. un 2001.gadā privatizācijas ceļā un pēc tam tur uzbūvēja tirdzniecības centru.

2. 74,49 miljoni eiro

SIA EfTEN Domina pagājušā gada jūnijā, kad tās nosaukums vēl bija SIA Skybreak, par šādu summu nopirka 81 327 kvadrātmetrus zemes ar 6 būvēm Ieriķu ielā 3 jeb tirdzniecības centru Domina.  Īpašumu pārdeva Vācijas kompānija KanAm Grund Kapitalverwaltungsgesellschaft GmbH. Šo darījumu finansēja Nordea Bank AB ar 48 miljonu eiro kredītu. Mēnesi pēc iegādes šajā pašā kredītiestādē kompānija aizņēmās vēl vienu miljonu eiro. Vācijas uzņēmums Dominu nopirka 2007.gadā par 10,30 miljoniem latu (14,66 miljoni eiro) no PK Investments.

3. 8 miljoni eiro

SIA Kalnciema kvartāla rezidence pērn janvārī kļuva par 9329/11439 domājamo daļu īpašnieci 11 439 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar ražošanas ēkām Valentīna ielā 16. Īpašumu pārdeva ERIKONA OU, kas to bija nopirkusi 2015.gadā no AS Rita. Pēc iegādes Kalnciema kvartāla rezidence to ieķīlāja par labu SIA Grand Credit 775 tūkstošu eiro kredīta saņemšanai.

4. 5,6 miljoni eiro

Ārvalstu kompānija Istrom Investments Limited pagājušā gada jūlijā par šādu summu nopirka 1,25 hektārus zemes ar divām ēkām Brīvības ielā 187, ko pārdeva SIA Arena Invests. Īpašums ar hipotēkām nebija un joprojām nav apgrūtināts.

5. 4,79 miljoni eiro

SIA DSV Transport pagājušā gada jūnijā pārdeva 2006.gadā privatizētu 5,26 hektārus lielu zemesgabalu ar septiņām būvēm Krustpils ielā 31. Ņemot kredītu SEB bankā, to nopirka SIA ERF Maritim.

6. 4,75 miljoni eiro

Pērn decembrī SIA Valdemārs 23 pārdeva viesnīcu ar 4552 kvadrātmetriem zemes Krišjāņa Valdemāra ielā 23, ko nopirka Kiprā reģistrēta kompānija Labrata Limited, kura ieguva 17/19 īpašuma domājamās daļas, un divi Krievijas iedzīvotāji – 1998.gadā dzimušais Aleksandrs Koļeņiks un 1989.gadā dzimušais Sergejs Koļesņiks, katrs iegūstot 1/19 daļu no īpašuma. Viesnīcas telpas ar pārjaunojuma līgumu tika iznomātas SIA Hotel Valdemārs. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēsta 5,03 miljonu eiro hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SEB bankai.

7. 4,70 miljoni eiro

SIA Skolas 20 pirms gada martā pārdeva 589/1000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Skolas ielā 20, kas sastāv no 1423 kvadrātmetriem zemes un divām dzīvojamām mājām – vienas sešstāvu un vienas četrstāvu ēkas. Tās nopirka SIA AB Build, kas īpašuma iegādei Latvijas Pasta bankā ņēma kredītu 1,65 miljonu eiro apmērā.

8. 4,5 miljoni eiro

SIA Gulf Re pagājušā gada oktobrī nopirka četrstāvu ēku Vecrīgā, Smilšu ielā 3 ar 1015 kvadrātmetriem zemes. Māju, kas savulaik piederēja Parex bankai, pārdeva SIA Latio un AS BZS nams, kurām tā pirms tam piederēja uz pusēm. Pēc pārdošanas no īpašuma tika dzēstas divas hipotēkas. Abi pārdevēji namu nopirka 2006.gadā – spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, par 10,505 miljoniem latu (14,66 miljoni eiro) katrs.

9. 3,78 miljoni eiro

SIA Alfor pērn novembrī nopirka 583 kvadrātmetrus zemes ar sešstāvu administratīvo ēku Brīvības ielā 48/50. To pārdeva četras privātpersonas – 1949.gadā dzimusī Otālija Bogdānova, 1941.gadā dzimusī Svetlana Krivošejeva, 1976.gadā dzimusī Jana Kaca un 1968.gada dzimusī Karina Siņkeviča, kurām katrai piederēja viena ceturtā daļa no īpašuma. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

10. 3,78 miljoni eiro

Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi pagājušā gada jūlijā par šādu summu pārdeva piecstāvu iestādes ēku ar 948 kvadrātmetriem zemes Pils ielā 13, ko nopirka SIA ASG 2, kurai aizņēmums šim pirkumam nebija nepieciešams.

11. 3,35 miljoni eiro

SIA R.Evolution 21 pirms gada februārī nopirka divas trīsstāvu mājas ar 2020 kvadrātmetriem zemes Strēlnieku ielā 5, ko pārdeva SIA Nekustamo īpašumu sabiedrība "Temps". Pārdevējs šo īpašumu nopirka 2012.gadā par 2,073 miljoniem latu (2,95 miljoni eiro). Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

12. 3,18 miljoni eiro

Pagājušā gada martā SIA Attīstības ADX par šādu summu iegādājās 3,91 hektāru zemes Šmerļa ielā 1. Zemesgabalu pārdeva SIA Šmerļa terases, un pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SIA Dyaltos Treasury. Jaunas hipotēkas tam nav uzliktas.

13. 3,16 miljoni eiro

Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pērn novembrī par šādu summu pārdeva piecstāvu ēku ar 1508 kvadrātmetriem zemes Eksporta ielā 5. Īpašumu nopirka valsts AS Elektroniskie sakari. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

14. 3,05 miljoni eiro

1918. gadā dzimušais Volrāds Kopels pagājušā gada decembrī par šādu summu pārdeva 285 kvadrātmetrus zemes ar sešstāvu dzīvojamo māju Kaļķu ielā 4, ko bija ieguvis denacionalizācijas ceļā. Jaunais ēkas īpašnieks ir SIA ZG Restorāns. Šo darījumu finansēja Citadele banka ar 4,23 miljonu eiro aizdevumu.

15. 3 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015.gada maijā slēgts līgums, ar kuru 52 789 kvadrātmetrus liels zemesgabals Augusta Deglava ielā 167 nonāca SIA Deglava Real Estate īpašumā. Zemesgabalu pārdeva SIA Baire, kas to nopirka 2006.gadā par 2,11 miljoniem latu (3,01 miljoniem eiro). Reizē ar pirkuma līgumu uz īpašumu tika nostiprināta arī hipotēka par labu pircējam, kas tagad jau dzēsta.

16. 2,93 miljoni eiro

Nekustamo īpašumu uzņēmējs Jevgenijs Gombergs pērn novembrī par šādu summu pārdeva 1115 kvadrātmetrus zemes ar divām piecstāvu mājām Lāčplēša ielā 27, ko nopirka SIA LV Stonedge. Gombergs šo īpašumu ieguva 2002.gadā par 752 568 latiem (1,07 miljoniem eiro). Jaunais īpašnieks darījuma apmaksai ņēmis kredītu SEB bankā, kurai par labu nostiprināta 2,86 miljonu eiro hipotēka.

17. 2,9 miljoni eiro

1963.gadā dzimušais Dmitrijs Prusakovs pagājušā gada decembrī par šādu summu nopirka 724 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu dzīvojamo māju Lāčplēša ielā 14, ko pārdeva SIA Property 1. Pārdevējs īpašumu iegādājās 2004.gadā par 903 650 latiem (1,285 miljoniem eiro). Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

18. 2,81 miljons eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko 2015.gada decembrī slēdza SIA Brīvības 46 kā pārdevējs un SIA Estate Properties Management kā pircējs. Pārdotas tika 4649/27 808 domājamās daļas no īpašuma Brīvības ielā 46, kas sastāv no 753 kvadrātmetriem zemes un piecstāvu dzīvojamās mājas, no kuras atdalīti dzīvokļa īpašumi. Hipotekārie kredītlīdzekļi pircējam nav bijuši nepieciešami.

19. 2,56 miljoni eiro

Pagājušā gada maijā SIA NIF Investīcija 2 nopirka 33 920 kvadrātmetrus zemes ar jaunbūvi Tīraines ielā 15. Tīraines centrsKesko Agro Latvija administrācijas un klientu apkalpošanas centrs oficiāli īpašumam tika pievienots augustā. Īpašuma iegādi finansēja DNB banka ar 1,95 miljonu eiro kredītu. Īpašumu pārdeva SIA TP Real Estate, kas ēku 2006.gadā, kā rāda zemesgrāmatu informācija, nopirka par 144 822 latiem (206 tūkstošiem eiro) un zemi par tādu pašu cenu.

20. 2,38 miljoni eiro

SIA V 118 pirms gada februārī nopirka 5155 kvadrātmetrus zemes ar administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 118. To pārdeva SIA Oto, kas to 2000.gadā par 310 tūkstošiem latu (441 tūkstoti eiro) iegādājās ar nomaksas pirkuma līgumu. Pēdējo darījumu finansēja Danske Bank, kurai par labu nostiprināta 4,095 miljonu eiro hipotēka.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem – Lursoft

Dati apkopoti tikai par zemesgrāmatās fiksētiem nekustamā īpašuma darījumiem, bet ne par darījumiem ar uzņēmumu kapitāldaļām

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...