"Liepājas metalurga" darījumu partneriem konstatē fiktīvu uzņēmumu pazīmes
PIETIEK20.02.2014.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Virknei maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs darījumu partneriem ir konstatējamas fiktīva uzņēmuma pazīmes, - pie šāda secinājuma uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers nonācis pirmajā viņa sastādītajā "Maksātnespējas procesa administratora sākotnējā darbības pārskatā juridiskās personas maksātnespējas procesā", kurā apkopoti dati par uzņēmuma stāvokli 12. februārim un kurš ir Pietiek rīcībā.
Jau iepriekš tika izteikti pieņēmumi, ka Liepājas metalurga saimnieki ar tā bijušo lielāko akcionāru Sergeju Zaharjinu un viņa kompanjonu Iļju Segalu priekšgalā pēdējos gados ir iesaistījušies apšaubāmās shēmās, kas ļāvušas aizpludināt uzņēmuma peļņu un faktiski to izzagt. Nu šie pieņēmumi guvuši apstiprinājumu Velmera sākotnējā darbības pārskatā.
Darījumu partneris ir nesen dibināts uzņēmums bez darbības rādītājiem vai nesen uzsācis darbību, šī uzņēmuma kontaktpersonas vāji pārzina tirgu un produktus (nominālie īpašnieki vai vadītāji), uzņēmumu nesen iegādājušās personas, kas nekad nav darbojušās attiecīgajā sfērā, uzņēmumu reģistrētās adreses ir dzīvojamā namā vai īstermiņa nomas birojos, - šādas fiktīva uzņēmuma pazīmes virknei Liepājas metalurga darījumu partneru konstatējis administrators.
Tāpat pie fiksētajām pazīmēm minēts netipiski liels darījuma apjoms, netipiska darījumu vērtība, salīdzinot ar patiesajām uzņēmuma iespējām, "negatīvā” starpība (deklarētais apgrozījums ir mazāks nekā deklarētie pirkuma darījumi ar šo uzņēmumu), kā arī uzņēmums; nav atrodams ne juridiskajā, ne arī dibinātāja un/vai amatpersonas deklarētajā adresē.
"Kaut arī ar minētajiem darījuma partneriem ir noslēgti dažādi pirkuma līgumi (Frame purchase contract), daļā gadījumu preču piegādes adreses sakrīt. Visos preču piegādes dokumentos kā preču saņēmēji parakstījušies citu uzņēmumu pārstāvji. Konkrētie darījumu partneri parādnieka preces piegādājuši poļu komersantiem un ir noskaidroti patiesie preču saņēmēji Polijā," minēts administratora pārskatā.
Konkrētie darījuma partneri un apstrīdamie darījumi gan pārskatā netiek atklāti, "jo tas var negatīvi ietekmēt plānoto tiesvedības gaitu un panākamos rezultātus", taču saskaņā ar dokumentu administrators gatavo virkni iesniegumu policijai un prasību tiesai:
"1) Prasības celšana pret parādnieku par parāda samaksu – ievērojot darījuma partneru „fiktīva uzņēmuma” pazīmes, parāda piedziņas iespēja ir apšaubāma.
2) Prasības celšana par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, zaudējumu piedziņu no patiesajiem preču saņēmējiem - jāturpina tiesvedības juridiskā pamatojuma izvērtēšana, pirmšķietami secināms, ka pastāv iespēja atgūt parādu.
3) Iesniegums policijai par iespējamu krāpšanu un materiālo vērtību un naudas līdzekļu piesavināšanos, tai skaitā civilprasība par zaudējumu atlīdzību kriminālprocesa ietvaros.
4) Līdzīgi tiks izvērtēti arī citi darījumi un iespējamās tiesvedības juridiskais pamatojums.
Uz doto brīdi tiek gatavoti prasības pieteikumi par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem."
Attēlā - visi bijušie Liepājas metalurga saimnieki kopā: pirmajā rindā no kreisās - Iļja Segals, Sergejs Zaharjins, Benita Imbovica, otrajā rindā no kreisās - Valērijs Terentjevs, Aleksejs Zaharjins, Leons Ptičkins.
Foto no grāmatas Liepājas metalurgs. Anno 1882.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
