Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā, un kādas ir bijušas viņu iecienītākās un efektīvākās sabiedrības krāpšanas metodes. Šodien – uzņēmuma maksātnespējas administratora Haralda Velmera apjomīgā un detalizētā versija, kuras pamatnostādne – pēc kautiņa ar dūrēm vicināties, viņaprāt, nevajagot.

- Skatoties uz to, kas tagad notiek ap Liepājas metalurgu, ir divi jautājumi: kāpēc notika tā, kā notika, un kas tad ir vainīgs? Biežāk dzirdētā versija, ka jums bija svarīgi tikai vairāk nopelnīt, izvēlējāties to pircēju, kas varēja uzreiz samaksāt un īpaši neinteresēja, kas notiek tālāk. Kādos jautājumos jūs kā maksātnespējas administrators bijāt neatkarīgs savos lēmumos, un kuros jūs bijāt atkarīgs no lielajiem kreditoriem?

– Nav atšķirības no procesa. Jebkurā procesā ir atkarīgs no kreditoriem. Mantas pārdošanas plānu jebkurā procesā nosūta visiem kreditoriem. Es sagatavoju mantas pārdošanas plānu, kurā es paredzu, kādā kārtībā es pārdodu mantu, un tad kreditori var izteikt iebildumus – visi, gan lielie, gan mazie kreditori. Atkarībā no iebildumiem es tos ņemu vērā, neņemu vērā, norādu argumentus, kāpēc ne. Es neteiktu, ka tā ir nestandarta situācija. Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka lielākā daļa - 98% mantas bija ieķīlāta, noteicošā loma bija nodrošinātajiem kreditoriem, kreditoriem, kuriem ir ieķīlāts, - tie ir Citadele, SEB banka un Valsts kase. Līdz ar to man ar viņiem kā nodrošinātajiem kreditoriem ir atsevišķi jāsaskaņo mantas pārdošanas veids. Es varēju izvēlēties pārdot izsolē pa lielam, likums paredz pārdošanu izsolē, ja nav vienošanās, ka var pārdot citādāk. Nodrošinātajiem kreditoriem mēs paredzējām mantas pārdošanu, un kreditori nav cēluši iebildumus. Pārdošana bez izsoles jeb pārdošana - tā kā es izvēlējos taisīt konkursu, tad tas ir jāsaskaņo ar visiem kreditoriem.

- Kāpēc konkurss, nevis izsole?

– Es tagad arī darītu tāpat. Pirmkārt, ir sarežģīti, ja grib pārdot uzņēmumu kopumā nevis sadalīt pa ēkām, pa molekulām, tad izsolē ir grūti pārdot. Likums it kā paredz, ka uzņēmumu var pārdot izsolē līdzīgi kā nekustamo mantu, bet problēmas ir tādas, ka tad pāriet arī atsevišķas saistības, teiksim, darbinieki, darba līgumi, līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem – Latvenergo, Latvijas gāze. Būtībā būtu nepieciešams, lai uzreiz varētu turpināt darbību. Likums nenosaka, ka automātiski kaut kas pārjaunojas, it kā paredz, bet mehānisma nav. Tāpēc vispareizākais ir pieņemt šo pārdošanas veidu bez izsoles, rīkojot konkursu. Otrs apstāklis – izsoles gadījumā es nekādi nevarētu vērtēt pircējus, kas atnāk, tas arī nosola. Izsolē cena arī būtu krietni mazāka, jo pircējam būtu grūti, pat neiespējami iepazīties ar uzņēmumu. Lūk, pirmais, kas man bija jāsaskaņo ar kreditoriem, bija pārdošanas veids – gan ar nodrošinātajiem, gan arī, izsūtot mantas pārdošanas plānu visiem citiem.

- Neviens neiebilda, ka nenotiek izsole?

– Manuprāt, nē, bet es baidos sameloties. No lielajiem noteikti ne.

- Kas maksāja Prudentai – jūs vai...

– No atgūtajiem līdzekļiem.

- Tātad jūs? Tad iznāk, ka kreditori apmaksāja?

– Nu, precīzi – no parādnieku naudas, bet pēc būtības - jā, kreditoriem par šīm izmaksām samazinās atgūtās summas. Pēc likuma vispirms sedzas izmaksas un pēc tam kreditoru prasības, tāpat kā administratora atlīdzība sedzas no sākuma, tad izmaksas un tad kreditoru prasības.

- Kas pieņēma lēmumu, ka jāpiesaista Prudentia?

– Pirmām kārtām, arī tur bija konkurss, skaistumkonkurss priekš Prudentias. Bija pavisam pieci pretendenti. Prudentiai bija kaut kādas priekšrocības tāpēc, ka tā tajā procesā bija jau iepriekš, jau zināja uzņēmumu vairāk vai mazāk. Laika grafiks bija īss. Tā zināmā mērā bija priekšrocība, bet ne noteicošais. Jo bija šis skaistumkonkurss, kurā galvenais bija cena par šo pakalpojumu.

- Kas vēl piedalījās?

– Piedalījās privātbaņķieri, arī auditoru kompānijas lielākās, ja nemaldos, trīs ārvalstu un privātbaņķieri līdzīgi kā Prudentia. Es nesaukšu, jo tas bija nosacīti privāts konkurss un varbūt tās negrib, ka es nosaucu.

- Prudentiai bija zemākā cena, vai arī vērtējāt pēc viņu pieredzes?

– Man svarīga bija zemākā cena un spēja ātri uzsākt mantas pārdošanas procesu, jo decembrī bija pasludināta maksātnespēja, man ir pēc likuma divu mēnešu laikā jāizstrādā mantas pārdošanas plāns, līdz ar to man bija svarīgi, kurš no viņiem arī spētu, jo man, izstrādājot mantas pārdošanas plānu, jau ir jābūt skaidrībai, teiksim, ja ir skaistumkonkurss, tad kā tas noritēs. Tie bija galvenie priekšnosacījumi.

- Cena varbūt kādam bija zemāka?

– Nē.

- Tas bija jūsu lēmums vai kreditoru?

– Es rīkoju konkursu, pieņemu lēmumu, kreditori to akceptē vai nē.

- Vai bija kāds spiediens, lai ņem tieši Prudentiu?

– Nē.

- Tātad galvenais bija zemākā cena un spēja...

– ... ātri organizēt procesu.

- Ko īsti Prudentia darīja, un kas tai noteica šīs funkcijas?

– Funkcijas lielākoties bija atrunātas līgumā.

- Funkcijas tātad nāk no jums?

– Jā.

- Kas tur bija rakstīts, kas viņiem jādara?

– Pa punktiem neatcerēšos no galvas, bet galvenais uzsvars bija rīkot šo starptautisko tenderi, tam jābūt noteikti starptautiskam, noteiktā laikā bija jāizsūta piedāvājumi potenciālajiem pircējiem, jāizveido tā saucamā starptautiskā datu istaba, lai jebkurš pircējs varētu attālināti iepazīties ar uzņēmuma finanšu informāciju. Tad bija jāizstrādā metodika, kādā veidā tiks vērtēti pircēji no viņu piedāvājumiem. Netipiski maksātnespējas procesam Prudentia kā finansisti izvērtēja pircēju finanšu piedāvājumus, gan arī man un kreditoriem sniedza papildu informāciju par pircējiem, pareizāk – viņi sniedza man, un es sniedzu kreditoriem. Viņi gatavoja atskaites par visiem pretendentiem, nodrošina sarunas ar pretendentiem, ne jau vienpersoniski, ar mani kopā. Visās sarunās ar pretendentiem piedalās arī viņi. Tie bija galvenie uzdevumi.

- Prudentia tika galā ar saviem uzdevumiem?

– Pēc manām domām jā. Tās varbūt ir sekas, kāpēc ir tā, kā ir šodien, ka pārdošanas termiņš bija īss – pusgada laikā jāpārdod, nosaka likums. Otrs – katru mēnesi ir izmaksas. Tas viss spieda mūs īsā laikā apkopot, īsā laikā uztaisīt – bija tā kā trīs posmos šie piedāvājumi: nesaistošie piedāvājumi, pēc tam saistošie piedāvājumi, no kuriem izvēlējāmies labākos. Līdz ar to šajā īsajā termiņā viņi rīkojās profesionāli, man nekādu iebildumu par viņu darbu noteikti nebija. Turklāt, ko neviens nemana, bet kas ir būtisks apstāklis, ka lielākie kreditori ir trīs, un, ja ir trīs galvas, tad katra galva domā citādāk, visu laiku ir jādomā, kā panākt kaut kādu kompromisu, kādu pareizāku risinājumu, kā pēc piedāvājumiem strukturēt darījumu. Tas, starp citu, arī bija Prudentias darbs pēc tam strukturēt līdz galam pašu darījumu. Viņu darbs nebeidzās ar pretendentu atlasi, bet līdz pat pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanai. Viņi piedalījās arī pie paša darījuma slēgšanas.

- Vai pretendenti bija arī kādi no Rietumiem vai tikai no Austrumiem un vietējie?

- Saistošo piedāvājumu neiesniedza neviens no Rietumiem. Bija viens pretendents, viņš tā kā bija otrais, varbūt atceraties, viņš arī publiski sevi nosauca, viņa uzņēmums formāli bija no Rietumiem, bet tāds īsti Rietumu metalurģijas uzņēmums neviens saistošo piedāvājumu neiesniedza. Interesenti bija, bet līdz piedāvājuma iesniegšanai netika.

- Kas ir piedāvājums?

– Tas, ir kad tu jau pasaki: es pirkšu par tādu cenu, un faktiski no tās vairs nedrīkstētu atkāpties. Procesā bija ļoti daudz, līdz nesaistošo piedāvājumu iesniegšanai, bet īīstenībā jau arī nesaistošos piedāvājumus iesniedza tikai padsmit pretendenti. Bet interesējās daudzi – pat no Ķīnas, bet jāsaprot potenciālais pircējs, Ķīna vispār lēmumus pieņem ilgi. Tas saspiestais termiņš – ne visi ar to ir mierā un var iespiesties.

- Bija vēl kāds bez Lipmana?

– Bija pretendenti, kur bija kopīgi Latvijas un Igaunijas kapitāls.

- Viņi saistošo piedāvājumu iesniedza vai nē?

– Saistošos iesniedza seši pretendenti. Vai viņi bija – neatceros.

- Kāpēc Lipmanu diskvalificēja?

– Toreiz jau tas jautājums tika uzdots. Tā nebija diskvalifikācija. Tā mēs to nevaram nosaukt. Viņa piedāvājums bija sliktāks nekā pārējiem, kas iesniedza saistošos piedāvājumus. Turklāt pie tā nebija nopietni piestrādāts. Tikāmies ar Lipmana kungu, arī Prudentiā viņš bija, tikāmies, ne tikai pieteikumā rakstiski, arī mutiski pauda, arī kreditoriem darīja zināmu savu piedāvājumu. Visi zināja viņa piedāvājumu.

- Kas pieņēma lēmumu, ka viņš neder?

– Mums bija izstrādāta metodika, pēc kuras mēs strādājām.

- Jums un kreditoriem?

– Jā. Pēc šīs metodikas viņa piedāvājums bija sliktāks nekā tiem, kas kvalificējās tālāk. Metodikā ir ne tikai cena, bet arī piedāvātais finanšu nodrošinājums un citas lietas.

- Vai ir kāds oficiāls dokuments par to, ka Lipmans neder? Kādi argumenti, pamatojumi, kāpēc viņš netika atzīts par labāko?

– Nu, kreditoriem par visiem, kas iesniedza saistošos piedāvājumus, sniedzām informāciju un argumentāciju katram kreditoram katrā metodikas posmā, kāpēc mūsuprāt, Prudentias un arī manuprāt, tas ir labāks vai sliktāks.

- Tāda pamatojuma, kāpēc Lipmana piedāvājums neder, nebija?

– Pamatojums ir tas, ka viņa piedāvājums bija sliktāks nekā to, kas uzvarēja.

- Varētu iepazīties ar dokumentiem?

– Domāju, ka nē, jo tas ir kopīgs dokuments. Tad tur noteikti vajadzēs kreditoru piekrišanu. Tur nebūs tikai viens. Es tur nevaru parādīt tikai vienu, izdalīt tikai par vienu pretendentu Lipmanu, tad man jāparāda arī visi pārējie pretendenti.

- Skatoties, kā tur pašlaik neiet, varbūt tomēr bija vērts ņemt Lipmanu?

– Teikšu tā – posļe draki kulakami ne mašut. Šis pretendents KVV grupa salīdzinoši vēlu ieleca pie nesaistošajiem piedāvājumiem, bet tajā pašā laikā viņi izrādīja ļoti aktīvu un nopietnu interesi. Tas, ka viņi tagad saka, ka nav zinājuši vienu vai otru informāciju, es teiktu, ka tas ir blefs, jo viņi tiešām visilgāk par visiem un visnopietnāk skatījās rūpnīcu gan tehniski, gan finansiāli. Viņiem bija komanda, to viņi parādīja uzreiz. Otrs, piedāvātā summa bija augstāka un arī nodrošinājums, kas, paldies Dievam, šajā gadījumā arī nostrādāja. Bija labākas nekā otram pretendentam garantijas un arī piedāvātie samaksas nosacījumi. Viņiem nebija kaut kāda hokeja nūja, bet ikgadēji vienādi maksājumi, kas mazina kreditoru riskus. Ja es būtu zinājis to, ko es zinu šodien, noteikti nebūtu izvēlējies, bet pēc tās situācijas arī šodien es būtu palicis pie tās situācijas.

- Tātad situācija ir tāda: Prudentia izvērtē un tad dod jums papīrus, sak, šitie ir labāki un šitie neder?

– Jā, pēc metodikas Prudentia vērtē, bet nav tā, ka man nebūtu iespēju pašam skatīties. Nav tā, ka viņi vienpersoniski un es neredzu ne papīrus, ne piedāvājumus. Es zinu tos visus piedāvājumus. Daļa sniedza piedāvājumus gan Prudentiai, gan man. Visa informācija man bija absolūti zināma par to, ko katrs pretendents piedāvā. Lēmumu nevar Prudentia pieņemt, viņa var ieteikt. Lēmumu pieņemu es, un kreditori manu lēmumu apstiprina, jo es bez kreditoriem nevaru noslēgt pirkuma līgumus, nevaru pārdot pie šādas pārdošanas metodes. Un arī kreditoriem šī informācija bija zināma.

- Bet nevienam no kreditoriem nebija nekādu iebildumu?

– Nu, toreiz Lipmans norādīja uz faktiem ne par labu KVV reputācijai. Bija arī tādi reputacionāli fakti, riski, kas tika pārbaudīti no kreditoru puses. Man nav tādu instrumentu, kā ir kreditoriem – bankām un valstij - pārbaudīt reputāciju. Tam, kas rakstīts internetā, ne vienmēr var ticēt. Ņemot vērā pārdošanas modeli ar atlikto maksājumu, kad kreditoriem ir tālāk ar viņiem jādzīvo kopā, tad viņiem tas risks ir lielāks, un viņi paši arī pārbauda. Šajā gadījumā atzinums bija pozitīvs. Kreditoriem nebija iebildumu pret KVV grupu kā labāko. Faktiski, kā atceraties, pēdējie bija palikuši divi, bija jāpasaka viens pretendents, taču man bija palikuši divi, kurus abus mēs vēl padziļināti vērtējām.

- Kā tā vērtēšana īsti notika?

– Kura? Finanšu informāciju un visus pierādījumus par pietiekamību iesniedz pats pretendents noteiktā termiņā – par savu finanšu pietiekamību. Kas attiecas uz reputacionālo, to bankas pārbauda, un to es nekomentēšu.

- Kāda bija drošības iestāžu loma pretendentu pārbaudē?

– Nevaru komentēt. Pretendentu pārbaudi veic kreditori paši. Man nav tādu instrumentu. Es nevaru vērsties drošības iestādēs un prasīt kādas oficiālas pārbaudes.

- Jūs nekādus oficiālus slēdzienus neprasījāt?

Es to nevaru izdarīt, likums to neparedz. Man neviens tādu informāciju nesniegs. Es nevaru paprasīt, lai pārbauda, vai, teiksim, Lipmana kungs vai Jānis Bērziņš ir labs. Man policija to nekad nedarīs.

- Valsts kase, Finanšu ministrija varēja tādus prasīt Drošības policijai? Viņi prasīja?

– Iespējams. Tas jājautā kreditoriem. Jebkuram kreditoram, tāpat kredītiestādei ir sava sistēma, savas metodes, kā viņi pārbauda informāciju.

- Kreditoriem nebija nekādu iebildumu pret KVV grupu?

– Ja gala rezultātā piekrita, ka darījums tiek slēgts, un paši to arī darīja un slēdza, tad nebija.

- Kā tieši tika pārbaudītas būtiskas lietas saistībā ar pretendentiem, piemēram, finanšu stabilitāte? Kā tieši? Vai pārbaudījāt, vai kontā ir nauda, vai arī pieredzi?

– Tā ir katra pretendenta māka un pienākums iesniegt informāciju. Mūsu prasība bija, lai pretendents pierāda, ka viņam ir pietiekami apgrozāmie līdzekļi. Līdz ar to banku informācija bija viens. Tad informācija par saviem aktīviem, saimniecisko stāvokli.

- Reputācija, iespējamās kriminālās saites arī tika baudītas?

– Es jau atbildēju, ka viņi par sevi sniedza apliecinājumu.

- Ja viņi saka, ka nav bandīti, tad jātic?

– Nē, pārējais ir tas, ko es nevaru pārbaudīt, ko var kreditori, un bankas to dara.

- Pieredze metalurģijā?

Jā, no vienas puses tas, ko pats pretendents sniedza par sevi. Otrs, mēs ar Prudentiu skatījāmies pēc publiski pieejamās informācijas, ko konkrētais uzņēmums, personas, kas saistītas ar uzņēmumu, patiesā labuma guvēji – vai viņiem ir kāda pieredze šajā nozarē.

- Vai KVV grupai ir pieredze metalurģijā? Viņiem ir kāds nozarē strādājošs uzņēmums?

– Viņi toreiz sniedza, ka viņiem bija Ukrainā parakstīts līgums par vienas metalurģijas rūpnīcas iegādi. Un tad tieši sākās notikumi Donbasā, un viņiem šie aktīvi pazuda. Un tas arī bija viens no viņu argumentiem, kāpēc viņi pievērsās šim aktīvam Liepājā. Viņu mērķis bija izveidot – tas likās loģiski un saprotami – vertikālu ķēdi: lūžņu bizness, pārstrāde un beigās arī realizācija. Tāds bija arī sākotnējais plāns, kad viņi plānoja iegādāties Ukrainā.

- Reāli viņiem pašiem strādājošs metalurģisks uzņēmums nebija?

– Tajā brīdī nebija. Viņi paralēli skatījās arī citur Eiropā iegādāties.

- Bija publiskota informācija, ka jūsu kritēriji investoru atlasei ir šādi: investora noteiktā uzņēmuma iegādes cena, uzņēmuma cenas saņemšanas nosacījumi, t.i., maksājumi darījuma notikšanas brīdī, atliktie maksājumi un visa tā finansiālā pieejamība, investora spēja nodrošināt ātru uzņēmuma iegādes darījuma notikšanu, ko lielā mērā nosaka investoram nepieciešamā finansējuma līdzekļu pieejamība un pieaicināto konsultantu reputācija. Kāpēc pie kritērijiem nebija arī investora saimnieciskā stabilitāte un reputācija?

– Nevarētu tā teikt, jo reputāciju mēs arī skatījāmies. Tas vienīgi nebija noteicošais. Kritēriji bija vairāki. Bija punktu sistēma, salikām balles, kuras pretendentam vairāk, kuram mazāk. Maksātnespējas process pēc būtības man uzliek par pienākumu vērtēt vienu kritēriju cenu, un pārējais jau faktiski ir darbs, ko ļāva šī izvēlētā pārdošanas metode. Cena un samaksas nosacījumi bija pamata kritēriji. Reputācija tika ņemta vērā, tā arī bija šajā skalā. Ja kreditoriem liktos, ka reputācijas nav, tad darījuma nebūtu. Ja izkristu kaut viens kreditors, darījums nenotiktu, jo ķīlas nodrošinājums Metalurgam bija tāds sakrustots: banka nevar bez valsts, valsts nevar bez bankas. Darījums nevarētu notikt, ja nebūtu konsenss no visiem kreditoriem.

- Cik valsts ir ieguldījusi Liepājas metalurgā?

Precīzi nepateikšu, skaitlis ir jāskatās. Man šķiet, ka tā ir publiska informācija, un to jūs varat atrast. Kreditoru prasījums atbilda viņu ieguldījumam: galvojums bankai un kredīts.

- Cik tagad no KVV grupas ir saņemts atpakaļ?

– Ar šogad realizētajiem nodrošinājumiem, cik es zinu, tad – vairāk nekā divu gadu maksājums. Bet nevaru pateikt, es nezinu, ko vēl ir atguvuši kreditori.

- Kā tā nauda ir sadalīta? Cik ir saņēmuši kreditori, jūs, cik vēl kāds?

– Nu, kā sadalīts? Cik saņem katrs kreditors, vadījos pēc proporcijas novērtējumā.

- Varētu nosaukt precīzus ciparus?

– Esmu publiski sniedzis šo informāciju, tā ir atrodama internetā. Noprecizēšu. Kreditori saņēma atpakaļ arī tā saucamo glābšanas naudu, sākot ar 2013.gada maiju. Pārdošana notika tikai 2014.gada decembrī. Visi šā perioda uzturēšanas izdevumi arī tika pilnībā nosegti, un tās bija ievērojamas summas.

- Kas vainīgs pie tā, ka Metalurgs pašlaik ir šādā stāvoklī?

– Es uzskatu, ka viennozīmīgi vainīgs ir pircējs.

- Bet pircēju izvēlējāties jūs...

– Jā, tad es atkal saku tā: jebkurā procesā, nu kaut vai, ja pārdodam automašīnu, atnāk smuki saģērbies pircējs un saka: es gribu nopirkt to automašīnu, te ir mana autovadītāja apliecība ar 25 gadu stāžu, esmu smuks, man ir nauda. Viņš to nopērk, bet nākamajā dienā piedzeras un iebrauc pūlī ar cilvēkiem, un nosit tos cilvēkus. Es būšu vainīgs tāpēc, ka es viņam pārdevu? Es ne pats gribu uzņemties vainu... Ja man būtu tā informācija, kas toreiz, tad tas pats pircējs arī tiktu izvēlēts. Ne arī es varētu vainot Prudentiu vai kreditorus, bet šajā gadījumā, kas likās ļoti, ļoti dīvaini, un tad jāprasa pašam pircējam, kas ir par apstākļiem. Varbūt tagad, paskatoties atpakaļ, tās ir nesaskaņas pašiem iekšienē, jo faktiski viņi jau tā nopietni rūpnīcas darbību neatsāka. Jo mums viens no priekšnosacījumiem, viena no prasībām pie līguma noslēgšanas bija, kaut gan es nevaru ielikt pirkuma līgumā apņemšanos, ka viņš ražos, jo tas ir pārdevuma risks, es arī nevaru izsekot, ja varētu noslēgt tādu pārdevuma nomaksas līgumu maksātnespējas procesā un viņš man maksātnespējas procesā izmaksā tur 10 gados, tad man ir instruments, es varu ielikt līgumā nosacījumu nodrošināt ražošanu no 1.janvāra. Nav? Viss, laužu līgumu. Es to nevarēju izdarīt. Un, no likuma raugoties, es arī nevaru šādu ilgtermiņa līgumu slēgt, jo likums paredz, ka man ir jāpārdod aktīvs sešu mēnešu laikā, un viss. Viņi to savu apņemšanos tā īsti neizpildīja.

- Vispār bija kāds labāks, kam pārdot? Tie otri krievi? Varbūt tomēr Lipmanam vajadzēja pārdot, jo bija reize kad viņš izglāba Metalurgu.

– Man ir grūti pateikt. Kas īstenībā nopietni ir vajadzīgs? Ir vajadzīgs tirgus, ir vajadzīgs resurss, resurss šajā gadījumā bija lūznis, apgrozāmie līdzekļi naudas izteiksmē, vajadzēja ap 50 miljoniem brīvu līdzekļu, lai uzņēmums varētu nodrošināt resursu iegādi kaut kādu brīdi, kad tā nauda ir iesaldēta. Ja kādam citam būtu bijis šāds piedāvājums, šāds redzējums, tad tas varbūt būtu bijis labāks. Bet es saku, starp pretendentiem neviens nevarēja piedāvāt neko labāku. Metalurģijas tirgus, ja tas bija slikts 2013. gada maijā, kritās, pārdošanas laikā viņš bija ļoti, bet mēs domājām, ka faktiski tas ir viss, tas ir dibens, bet dibens, izrādās, ir vēl dziļāk un vēl nav beidzies. Apstākļu kopums ir tāds, ka grūti pateikt. Ja skatītos šodien pārdot vēlreiz šo aktīvu, tad vislabāk būtu, ja to darītu paši kreditori nevis caur maksātnespējas procesu, jo, lai rūpnīca varētu strādāt, ir nepieciešams ieguldīt naudu un modernizēt, ļoti nepieciešams.

- Jaunu krāsni uzbūvēt...

Krāsns ir lielākā, kas šobrīd prasa izdevumus. Bet krāsns... Process beigās sanāk tik dārgs, ka Krievijai vai Ķīnai mēs neesam konkurenti. Jaunajam īpašniekam būtu bijis jādomā par materiālu augstāku pievienoto vērtību, ne tikai par armatūras ražošanu. Arī teritorija ļoti liela, daudz lieku vienību šeit, bet tās visas var atdalīt tikai tad, ja ir sakārtota pati ražošana. Ja es kaut ko sāktu dalīt, es varētu nošaut kaut kur greizi. Tas būtu jādara jaunajam īpašniekam.

- Ir baumas, ka Lipmans nav bijis gatavs veikt nekādus neoficiālus maksājumus un tāpēc viņam pateikts - uz redzēšanos. Kā jūs to komentētu?

– Es to esot teicis?

- Tās tādas vispārīgas baumas. Lipmans pateicis, ka kukuļus nedos, un līdz ar to pa visiem kopā izlēma, ka...

– Pateikšu atklāti. Mēs jau zinām, ka tā atlīdzība, kas man kā maksātnespējas administratoram pienākas, ir pietiekami liela, lai es riskētu vēl ar kukuļiem šādā procesā, kas bija kā uz delnas – katrs varēja sekot līdzi. Es nekad dzīvē neko tādu neriskētu. Priekš kam man tas būtu vajadzīgs? Tāpat Prudentiai. Tai bija pietiekami liela atlīdzība.

- Cik Prudentia saņēma?

– Tas bija publiski.

- Un cik jums beigās sanāca?

– Pāri par miljonu.

- Nav slikti.

– Bet es faktiski no 2013.gada, no tiesiskās aizsardzības procesa, kā es tur sāku, neko papildus neesmu darījis, esmu atteicies no advokāta prakses, es viss biju iekšā tajā uzņēmumā. Ja es tā sadalu pa visu periodu un parēķinu, ko es būtu ieguvis savā profesionālajā darbībā, es nezinu... Es katrā ziņā ieguvu ļoti lielu pieredzi. Es neesmu apmierināts ar to. Mana vēlme bija parādīt, ka var pārdot nesaskaldot un ka tas patiešām strādās, un ka es varu visiem pateikt, redz, ko es esmu izdarījis: es esmu pārdevis un uzņēmums strādā. Vairāk es sev esmu problēmas sarīkojis nekā to medaļu saņēmis, un nav, par ko.

Foto no db.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...