Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā esam aizvien tuvāk situācijai, kad savu darbību varētu atjaunot leģendārais, taču likstām vajātais uzņēmums „Liepājas Metalurgs”. Diemžēl tajā pašā laikā liepājnieku vidū ir it kā pieaudzis pieprasījums pēc „Metalurga” neatjaunošanas, to pamatojot it kā ar rūpēm par apkārtējo vidi.

Lieta tāda, ka Turcijas kompānija „Aslani Metalurji” tuvāko 5 gadu laikā plāno ieguldīt „Liepājas Metalurgā” aptuveni 200 miljonus EUR un izveidot 400 – 500 jaunas darbavietas Ilgtermiņa perspektīvā darbinieku skaits varētu pieaugt pat līdz 700 – 1000. Attiecīgi „Metalurgs” atkal varētu kļūt par darbspējīgu un aktīvu uzņēmumu, kas sniegtu ieguldījumu ne vien Liepājas, bet visas Latvijas ekonomikas attīstībā.

Jāatgādina, ka uz šo brīdi „Liepājas Metalurgs” jau kādu laiciņu nav darbspējīgs, neatbilst Eiropas Savienības metalurģijas nozares prasībām un ir paspējis bankrotēt veselas divas reizes. Uzņēmuma ar vairāk nekā simt gadu vēsturi krahs bija smags trieciens ne tikai tā darbiniekiem, bet visai Liepājai un Latvijai kopumā. Turku investoru piesaiste beidzot ir devusi reālas cerības, ka viens no valsts leģendārākajiem uzņēmumiem varēs atjaunot savu darbību.

Rodas pašsaprotams jautājums, kādēļ tieši šajā brīdī, kad investīciju piesaiste uzņēmumam jau ir iegājusi savā pēdējā fāzē, Liepājā ir aktivizējušies zaļie aktīvisti, kas aģitē par „Liepājas Metalurga” radīto apdraudējumu apkārtējai videi? Vai tiešām tās ir tikai rūpes pār piekrastes floru un faunu vai tomēr atsevišķu politdarboņu ambīcijas?

Paskaidrošu sīkāk. Pašlaik pret „Liepājas Metalurga” pārdošanu turkiem un darbības atjaunošanu aģitē vides aizstāvju kustība „Radi vidi pats”. Šī gada 18.jūnijā bija ieplānota biedrības organizēta tiešsaistes diskusija „Metalurgs – Liepājas vēsture vai nākotne?”, kas gan nenotika, jo neieradās viens no diskusijas dalībniekiem. Pasākums, visticamāk, notiks tuvākajā nākotnē, un tā primārais mērķis ir sēt sabiedrībā šaubas par to vai „Metalurga” pārdošana turkiem ir „prāta darbs” un vai tomēr valstij nevajadzētu iejaukties un apturēt šo procesu.

Kurš gan vēlētos apturēt 200 miljonu EUR ienākšanu Latvijas ekonomikā? Ļoti elementāri – savu politisko ambīciju vadīti reģionālie vietvalži! Lieta tāda, ka Liepājas pilsētas dome Ulda Seska (Liepājas partija) un Jāņa Vilnīša (Latvijas Reģionu apvienība) veidolā uzskata, ka turku investoru ienākšana pilsētā ir saistīta ar Jaunās konservatīvās partijas, tātad savu tiešo politisko konkurentu interesēm. Tieši šī iemesla dēļ Liepājas dome jau šī gada pavasarī sāka aktīvi meklēt liekus 3 miljonus EUR, lai paši iegādātos „Metalurga” daļas un apturētu turku ienākšanu pilsētā.

Iespējams, ka domes vēlmei pretoties acīmredzami izdevīgam darījumam ir vēl dziļāki iemesli. Piemēram, varētu būt tā, ka U. Sesks ar līdzgaitniekiem jau bija sarunājis, ka „Metalurgu” pēc kāda laiciņa par zemāku cenu notirgos kādiem sev pietuvinātiem uzņēmējiem, par to saņemot arī kādu „kapeiciņu” savās kabatās. Tā, protams, ir tikai spekulācija, taču, zinot to, kā mūsu vietvalži organizē līdzīga veida darījumus, varētu būt arī taisnība.

Kāds, protams, varētu teikt, kur gan ir problēma „Metalurgu” nopārdot kādam citam, nevis tieši turkiem? Atbilde ir pavisam vienkārša, - tādēļ, ka vienīgās valstis, kas līdztekus Turcijai ir ieinteresētas mūsu metalurģijas nozarē, ir Krievija un Ķīna. Nevienam nav noslēpums, ka abas - gan Krievija, gan Ķīna -, maigi izsakoties, ir ne vien mūsu konkurenti, bet pat ienaidnieki, kas nereti izmanto ietekmi citu valstu ekonomikās kā hibrīdkara metodi savu politisko mērķu sasniegšanai.

Tajā pašā laikā Turcija ir mūsu sabiedrotais. NATO dalībvalsts, ar kuru vēsturiski esam allaž bijuši labās attiecībās. Turklāt Turcijai atšķirībā no Krievijas un Ķīnas nav mūs apdraudošu stratēģisko ambīciju Baltijas reģionā. Līdz ar to „Metalurga” iegāde ir abpusēji izdevīgs biznesa darījums.

Ja viss notiks pēc plāna un Liepājas domnieki neliks šķēršļus turku investīciju ienākšanai Latvijas ekonomikā, pirmā rosība „Metalurgā” varētu sākties jau šogad. Tas būtu vēlamais scenārijs, jo pēc COVID-19 pandēmijas nogurdinātajai Latvijas ekonomikai lieti noderētu papildu stimuls turku naudas veidolā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...