Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un "Telia Company", ir apsprieduši jautājumus par "Tet" un LMT nākotnes perspektīvām. Pirmā reakcija uz šo ziņu bija: "Atkal!"

Diskusijas par to, vai, ko un kā darīt ar vieniem no valstij vērtīgākajiem un vienlaikus sarežģītākajiem aktīviem, nerimst jau gadus padsmit. Bet es vēlos uz šo tēmu paskatīties no mazliet cita aspekta – kontekstā ar tikpat intensīvi publiskajā telpā uzturētu tēmu kā "sabiedriskie mediji".

LMT un "Tet" sen jau vairs nav telekomunikāciju uzņēmumi. To biznesa būtiska daļa ir mediju satura ražošana un izplatīšana. Mana prognoze ir – šī biznesa virziena īpatsvars abiem tikai pieaugs.

Atgādināšu: gan LMT, gan "Tet" ir kapitālsabiedrības ar būtisku valsts kapitāla daļu, un, kas ir īpaši svarīgi, Latvijas puses pārsvaru abu uzņēmumu padomēs un valdēs. Tātad – abi šie telekomunikāciju, piedodiet, mediju uzņēmumi ir vai vismaz var tikt salīdzināti ar VSIA "Latvijas Televīzija" un Latvijas Radio.

Būtiska nianse: LMT un "Tet" gan paši ražo, gan izplata saturu atšķirībā no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kanāliem, kuru gatavoto saturu izplata tas pats "Tet" vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Tātad īsais kopsavilkums: Latvijas valsts dažādos veidos ir dalībniece vismaz 4–5 mediju satura ražošanas un izplatīšanas uzņēmumos. Dīvainā kārtā neviens līdz šim pat nav domājis plašāk un skatījies, kā labāk pārvaldīt Latvijas valsts īpašumā vai kontrolē esošos plašsaziņas līdzekļus, un spējis piedāvāt savu redzējumu, kā šos aktīvus labāk strukturēt un vadīt. Mūsdienīgi runājot, iziet ārā no saviem stereotipiem, šaurās domāšanas (domāt tikai par NEPLP vai LTV, vai LR) jeb domāt "out of the box". Ārpus ierastajiem rāmjiem, tā teikt.

Vai tiešam vienīgais, uz ko ir spējīgi "valstsvīri", ir vienkārši pārdot valstij piederošus aktīvus ar pavisam vienkāršu vai ļoti komplicētu shēmu palīdzību (kā, piemēram, tas notika ar "Citadeli", "Liepājas Metalurgu" u. c.). Jo nav pat tik būtiski, kā ir paslēpta privatizācija: vai tā būtu daļēja akciju kotēšana biržā vai citi risinājumi kapitāldaļu atsavināšanai.

Respektīvi, jautājums ir par Latvijas valsti dažādās personās ne tikai kā krietnu un rūpīgu saimnieku, bet tieši kā krietnu un rūpīgu akcionāru.

Vēl viens paradokss ir apstāklī, ka valdošā koalīcija (vienalga, kura) faktiski nav pieņēmusi vai apzināti nav spējusi pieņemt nevienu lēmumu, kas būtu patiešām mainījis sabiedrisko vai valsts kontrolē esošo plašsaziņas līdzekļu stāvokli. Lēmumu, kas būtu palielinājis šo mediju auditoriju, autoritāti un darbības rādītājus. Es uzdrošinos apgalvot, ka tieši runāšana ir aizstājusi reālu darīšanu.

Rezultātā Latvijas mediji ir tādi, kādi ir, un tādā stāvoklī, kādā ir. Un nav brīnums, ka tieši tāpēc arī daļa Latvijas auditorijas izvēlas ārvalstu (lasi: Krievijas) medijus. Jo tur ir saturs, ir kvalitāte, un ir efektīvi šī satura pārdošanas, tas ir izplatīšanas, kanāli. Mums tie var patikt, nepatikt, mēs tos varam saukt par draudiem valsts drošībai utt. Bet es iesaku paskatīties uz šo lietu citādi: kā citas valsts vara, lai arī kāda tā būtu, aizstāv savas un valsts intereses. Ja pat tas nav labs piemērs, tomēr to ir vērts ņemt vērā.

Savukārt citi daļēji valsts īpašumā esošie plašsaziņas līdzekļi ("Tet" un LMT) nepretendē uz sabiedrisko pasūtījumu un neveido ziņu raidījumus, bet piedāvā pārsvarā izklaides saturu. Iespējams, tieši tāpēc tie nav valdošās koalīcijas redzeslokā.

Pirms skatīties vai lasīt to vai citu kanālu vai vietni, auditoriju neinteresē, vai tur ir vai nav viltus ziņas. Tieši tāpat kā viltus ziņas var prasmīgi iztulkot kā radošu spēli ar puspatiesībām, meliem un īstenību, ar ko apzināti vai neapzināti ir saskārušies teju visi plašsaziņas līdzekļi.

Kāpēc lai "Tet" ("Lattelecom") neiekļautu Krievijas kanālus, ja auditorija tos pieprasa? Arī Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētāja Jāņa Bordāna paziņojumu es drīzāk redzu kā netiešu mēģinājumu izdarīt spiedienu uz "Tet" vadību.

Visas līdz šim izskanējušās diskusijas par spēcīgu Latvijas sabiedrisko mediju ir bezjēdzīgas, jo diskusijas dalībnieki pamatā runā tikai un vienīgi par LTV un LR auditorijas un ietekmes palielināšanu uz sabiedriski politiskajiem procesiem.

Taču tas, par ko Latvijas valstij tiešām būtu vērts domāt, ir valsts īpašumā esošo aktīvu konsolidēšana, lai izveidotu jaudīgu sabiedrisko mediju. Par Latvijas Televīziju un Latvijas Radio vispirms ir jārunā kā par valsts kapitālsabiedrībām, nevis kā par televīziju un radio. Tikai šāda pieeja var rezultēties saprātīgā risinājumā, lai atrisinātu vairākus gadu desmitus ilgstošās problēmas ap sabiedriskajiem medijiem. Tāpat kā par "Tet" ir jārunā kā par faktiski lielāko plašsaziņas satura izplatītāju un arī satura ražotāju.

Tieši tāpat valsts kā akcionāre nav radoši pievērsusies LTV un LR aktuālo problēmu risināšanai. Iespējams, kļūda ir tā, ka uz LTV un LR nevajag raudzīties kā uz plašsaziņas līdzekļiem, jo ikviens šāds mēģinājums tiek uztverts kā centieni ietekmēt žurnālistu (plašsaziņas līdzekļu) neatkarību, kas attiecīgi izraisa aizsardzības reakciju, bieži vien asa uzbrukuma formā.

Atkārtošu vēlreiz: pret LTV un LR tāpat kā pret "Tet" nav jāizturas kā pret medijiem ar sabiedriski politisku ietekmi, bet jāizturas kā akcionāram pret kapitālsabiedrībām, lai audzētu savu aktīvu vērtību un uzlabotu uzņēmumu darbības rādītājus.

Minēšu tikai dažus piemērus šajā kontekstā. Jau sen ir zināms, ka VSIA "Latvijas Televīzija" būtiskas izmaksas rada ēka, kurā tā atrodas. Bet! LTV ēka vispār nav problēma, ar kuru LTV būtu jānodarbojas. No tās ir jāatbrīvojas, atdodot tiem, kam tas pienākas, kuriem tas ir pamata bizness. Vai nu pārdodot privātajam sektoram izsolē, vai valstij – proti, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi". Tai savukārt ir gan līdzekļi, gan kompetence padarīt LTV ēku pievilcīgu tirgum.

Tas pats attiecas uz Latvijas Radio ēku. Jā, piekrītu, vēsturiskā pieredze, kas saistīta ar šo ēku, uzliek noteiktus pienākumus gan sabiedrības, gan valsts interešu vārdā. Bet vietā ir jautājums – ja ēkai būtu cits īpašnieks, vai tas to arī nevarētu darīt? Neredzu nevienu iemeslu, lai tā nebūtu. Ko tas dotu? Abām organizācijām noteikti būtu lētāk nomāt atbilstošu daudzumu telpu, samazinot būtisku izdevumu daļu. Savukārt ieekonomētos līdzekļus varētu novirzīt satura veidošanai un izplatīšanas kanālu stiprināšanai.

Pat savulaik apspriestā ideja par LR un LTV apvienošanu rezultējās tikai jauna un, manuprāt, sekmīga satura izplatīšanas kanāla izveidē – portālā "lsm.lv". Bet tālāk arī netika, jo ir nošķirtas "saimniecības", precīzāk sadalītas ietekmes sfēras (kam radio, kam televīzija), ko ļoti sekmīgi uztur abu kapitālsabiedrību darbinieki. Viņu nostāja ir saprotama: tās ir bailes zaudēt dzīves jēgu (skan patētiski) jeb, piezemētāk runājot, risks zaudēt darbavietu pirmspensijas vecumā, sava sociālā statusa zudums, bailes par to, vai būšu kādam vajadzīgs. Lai gan šādu un saistītu problēmu risināšana ir abu kapitālsabiedrību valdes, personālvadības un, kā tagad ir mūsdienīgi pieņemts, pārmaiņu vadības komandas uzdevums.

Jēdzīgs būtu scenārijs arī nodalīt "Tet" mediju satura ražošanu un izplatīšanu, atpērkot kapitāldaļas no otra akcionāra, un konsolidēt LTV, LR un "Tet" mediju biznesu atsevišķā jaudīgā valsts īpašumā esošā mediju kompānijā, kas būtu reāls konkurents faktiski lielākajam tirgus dalībniekam – MTG grupai. Otrs risinājums, kas no valsts un sabiedrības interešu viedokļa ir pretrunīgāks, būtu uz "Tet" bāzes veidot jaudīgu sabiedrisko mediju, kas veiktu gan satura ražošanu (vismaz daļēji pildot valsts pasūtījumu), gan izplatīšanu pa saviem kanāliem, pievienojot daļu no LTV un LR.

Ko valsts no tā iegūtu? Aktuālāku un sabiedrības acīs jaudīgāku mediju uzņēmumu ar daudz augstvērtīgāku un pievilcīgāku saturu. Labāku pārvaldību, labāku pārdošanu, izmaksu optimizāciju u. c. Faktiski valsts konsolidētu savus mediju biznesa aktīvus un gūtu pārliecinošu sinerģiju. Starp citu, šī ideja ir reāla. Atgādināšu, ka vienīgais "Tet" (tolaik vēl nebija SIA "Lattelecom") meitasuzņēmums, kuru izdevās atdalīt vadības izpirkuma rezultātā (management buyout), bija tā transporta daļa. Rezultātā izveidojās SIA "Transporent" – uzņēmums, kura pirmais klients bija pats "Lattelekom", bet kurš normāli darbojas brīvās konkurences apstākļos.

Taču domāju, ka šis plāns nav īstenojams, jo pašlaik valdošajā koalīcijā ir cīņa tikai par un ap NEPLP, kas faktiski ir cīņa par mēģinājumu pastarpināti ietekmēt LR un LTV ziņu dienesta saturu un pakratīt ar pirkstu citiem medijiem. Diemžēl tā pati NEPLP un citi aizmirst, ka arvien pieaugoša auditorija un lielāka jauda ir interneta medijiem un dažādiem starptautiskiem kanāliem.

Valdošā koalīcija nav pat domājusi par tādas struktūras izveidi, kas atbilstu mūsdienu mediju satura ražošanas un izplatīšanas struktūrai. Vēl ļaunāk – nav domājusi kā kārtīgs un gādīgs akcionārs, lai vairotu savu mediju aktīvu vērtību. Faktiski šī pieeja ir vecas lampu televizora kastes līmenī. No kuras sen bija laiks atteikties.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_kampt

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

pietiek_postit

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...