LTV raidījuma „DeFacto” redaktors un vadītājs mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt un uzklausīt Lato Lapsu VID pasūtījuma lietu sižetam
PIETIEK01.03.2023.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
„Sabiedriskās” Latvijas Televīzijas raidījums „DeFacto”, kā jau to Lato Lapsa bija apsolījis, būs spiests šosvētdien tomēr pārraidīt sižetu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietu skandālu, ko aizsāka laikraksta „Diena” pirms divām nedēļām publicētā intervija ar virsrakstu „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Taču, lai pats Lato Lapsa neizjauktu vēlamo sižeta izklāstu ar saviem skaidrojumiem, „DeFacto” redaktors un vadītājs Matīss Arnicāns mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt Lato Lapsu. Publicējam Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts visai Latvijas Televīzijas vadībai un kurā situācija detalizēti aprakstīta:
„VSIA Latvijas Televīzija
VSIA Latvijas Televīzija galvenajai redaktorei
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienestam
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienesta raidījumam „de facto”
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Labdien.
2023. gada 2. martā jau pēc darba laika beigām, pulksten 18.26 esmu saņēmis šādu elektroniskā pasta vēstuli no LTV darbinieka Matīsa Arnicāna, kas sevi sauc „LTV Ziņu dienesta raidījuma "de facto" redaktors un vadītājs”.
Šajā vēstulē teikts:
„Labdien!
Sižeta vajadzībām būtu nepieciešams Jūsu komentārs saistībā ar Initas Lūres interviju avīzei “Diena” ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Inita Lūre intervijā mums minēja, ka viņu sniegt interviju avīzei “Diena” aicināja kāds žurnālists, ko viņa neminēja vārdā. Savukārt “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš sacīja, ka intervija laikrakstam tika piedāvāta. Vai Jūs bijāt tas, kurš piedāvāja laikrakstam interviju ar Initu Lūri?
Vai Jūs arī intervējāt Initu Lūri? Ja nē, tad kā varat izskaidrot to, ka apkārt cirkulē ļoti līdzīgs minētās intervijas variants, kura autors esat norādīts Jūs.
Pielikumā pievienoju fragmentu no intervijas versijas, kas pāris nedēļas klejo apkārt.
Vai Jūs rakstījāt šo interviju?
Paldies jau iepriekš.”
Šim tekstam ir pievienots attēls PNG formātā ar teksta fragmentu.
Uz šo vēstuli es 2023. gada 2. martā jau pulksten 18:43 sniedzu šādu atbildi:
„Labdien,
labprāt atbildēšu uz Jūsu jautājumiem. Esmu rīt diezgan brīvs, tā ka varat, iepriekš piesakoties, atbraukt uz manām mājām, lai veiktu ierakstu.
Lato Lapsa”
Uz šo manu piedāvājumu LTV darbinieks Matīss Arnicāns 2023. gada 2. martā pulksten 19:13 sniedza šādu atbildi:
„Jums vakar piedāvāju iespēju atbildēt uz jautājumiem klātienē, atteicāties, gaidīsim rakstiskas atbildes līdz rītdienas pēcpusdienai.”
Es esmu publiskojis videoierakstu (saite - https://www.youtube.com/watch?v=1ocTI46XLNs&t=1217s), no kura nepārprotami izriet, ka LTV darbinieks M. Arnicāns melo.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es neesmu atteicies atbildēt uz sabiedriskā medija jautājumiem klātienē.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es esmu lūdzis LTV darbiniekam M. Arnicānam, kuram ir ienācis prātā izmantot manu klātesamību, lai man uzdotu kādus man nezināmus jautājumus, pirms atbilžu sniegšanas klātienē iesūtīt man uzdodamos jautājumus.
Videoieraksts arī skaidri apliecina, ka M. Arnicāns nekādus iebildumus pret šo manu lūgumu nav izteicis. Tieši pretēji, mans lūgums viņam ir šķitis loģisks un apmierināms, ko apliecina tas, ka viņš lūdz man nosaukt viņam manu elektroniskā pasta adresi.
Tas, ka LTV darbnieks M. Arnicāns, savu nostāju argumentējot ar savu melīgo versiju, ka es esot atteicies no atbilžu sniegšanas klātienē (šīs versijas melīgumu apliecina videoierakstā fiksētais), cenšas liegt man iespēju sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem formā, kādā tie tiek uzdoti citām personām, kuras ir minējis pats M. Arnicāns, manā ieskatā nepārprotami liecina par augstākā mērā neētisku, neprofesionālu sabiedriskā medija darbinieka rīcību, kas neatbilst sabiedriskā medija rīcības un ētikas kodeksam un rada pamatotas aizdomas par šādas rīcības iemesliem.
Ar šo es atkārtoti izsaku gatavību un vēlmi sniegt atbildes sabiedriskajam medijam uz tā uzdotajiem jautājumiem videoierakstā tāpat, kā tas ir nodrošināts citām personām sabiedriskā medija gatavotā sižeta ietvaros, vai tiešajā ēterā, un ceru, ka sabiedriskais medijs man šo iespēju nodrošinās, stingri ievērojot savus pienākumus, ētikas un profesionālās normas.
Tā kā LTV darbinieks M. Arnicāns, mēģinot liegt man iespēju sniegt atbildes uz viņa uzdotajiem jautājumiem ar melīgu pamatojumu, acīmredzami ir pārkāpis profesionālās normas, rekomendēju jautājumu uzdošanai man nozīmēt citu LTV darbinieku, kura darbība nemestu šaubu ēnu uz attiecīgo sižetu un visu sabiedrisko mediju. Taču, ja sabiedriskais medijs uzskata, ka tā redakcionālā neatkarība dod tam tiesības nozīmēt jautājumu uzdošanai šo pašu darbinieku, es pret to neiebilstu.
Tātad – atkārtoju: esmu gatavs sniegt atbildes uz man LTV darbinieka uzdotajiem jautājumiem videoierakstā vai tiešajā ēterā jebkurā laikā, par to savstarpēji vienojoties. Ceru, ka sabiedriskais medijs apliecinās savu gatavību ievērot profesionālās un ētikas normas.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 2. martā”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
