Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija (LTV) mēģina izvairīties no atbildības par sadarbību ar Kremļa propagandas kanālu Russia Today, tam aizvadītajā nedēļā par maksu ļaujot izmantot LTV ziņu studiju, lai no tās pārraidītu interviju ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu, - Pietiek šodien publicē vakar Lato Lapsas LTV nosūtītos jautājumus un šodien saņemtās LTV vadības atbildes, kurās mēģināts visu vainu novelt uz vidēja līmeņa televīzijas darbinieku un paziņots, ka par šo „pakalpojumu” saņemto summu LTV vadība nolēmusi neatklāt.

LTV valdes loceklim Ivaram Priedem uzdotie jautājumi:

1) kādi iekšējie normatīvie akti nosaka trešo personu iespējas izmantot savām vajadzībām VSIA Latvijas televīzijas resursus, tostarp ziņu studiju un ar to saistīto darbinieku pakalpojumus? Atbildei pievienojiet šo normatīvo aktu kopijas.

2) kāda ir procedūra, atbilstoši kurai trešās personas var izmantot šos resursus? Ar kuriem VSIA Latvijas Televīzija darbiniekiem (vārds, uzvārds, amats) šāda izmantošana tiek saskaņota?

3) vai par šādiem resursu izmantošanas gadījumiem tiek informēta VSIA Latvijas televīzija valde? Ja jā, kāda ir šīs informēšanas kārtība? Ja nē, kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas televīzija valde ir noteikusi, ka tā nevēlas tikt informēta par šādiem gadījumiem?

4) kad tieši (datums, laiks) un kādā tieši formā VSIA Latvijas televīzija 2019. gada martā tika informēta par Krievijā bāzētā TV kanāla Russia Today (RT) vēlmi izmantot savām vajadzībām Latvijas televīzijas ziņu studiju? Kuras VSIA Latvijas televīzijas amatpersonas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) par to tika informētas?

5) kuras tieši VSIA Latvijas televīzijas amatpersonas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) pieņēma lēmumu par atļaujas sniegšanu šādai izmantošanai? Vai šis lēmums tika saskaņots ar VSIA Latvijas televīzija valdi? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

6) vai VSIA Latvijas televīzija saņēma samaksu par šo pakalpojumu sniegšanu? Vai pakalpojumu sniegšanā iesaistītie VSIA Latvijas televīzija darbinieki saņēma samaksu par šo pakalpojumu sniegšanu? Ja jā, kādas bija šīs samaksas summas? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

7) kurš VSIA Latvijas televīzija darbinieks (vārds, uzvārds, amats) pieteica caurlaides RT darbiniekiem un intervējamajai personai – Jānim Jurkānam?

Ja manis sniegtās ziņas tiks ignorētas un manis prasītā informācija netiks sniegta, nekavējoties vērsīšos ar pieteikumu gan tiesā, gan tiesībsargāšanas iestādes, gan Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

No Latvijas Televīzijas saņemtās atbildes:

Viens no pakalpojumiem, ko piedāvā Latvijas Televīzija, ir tehnikas noma. Tehnikas nomas cenas ir apstiprinātas 2018. gada 31. janvārī (rīkojums pielikumā). Starp objektiem un pakalpojumiem, kas izcenoti, ir arī televīzijas studijas.

Ņemot vērā to, ka šādi gadījumi, kad trešās personas izmanto LTV resursus, tostarp studijas un ar tām saistītos tehniskos darbiniekus, ir ļoti reti, katrs gadījums līdz šim ticis atsevišķi izskatīts, piedaloties visiem atbildīgo dienestu vadītājiem un direktoriem, kā arī saskaņots ar LTV valdi. Šādos gadījumos tiek sasaukta atbildīgo dienestu vadītāju un LTV valdes sapulce, kurā tiek izvērtēta LTV tehniskā veiktspēja un tā brīža tehniskā noslogotība. Tiek izvērtēts arī tas, vai pakalpojuma sniegšana nenodarīs zaudējumus LTV tēlam, reputācijai un nav pretrunā ar LTV vērtībām. Ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums un tiek ļauts trešajām personām izmantot LTV resursus, tiek noslēgts līgums, Latvijas Televīzija sniedz pakalpojumu – pēc nepieciešamības nodrošina telpas, tehniku, darbiniekus – un izraksta komersantam rēķinu.

Detalizēti šī sistēma ir tāda, ka, saņemot pakalpojuma pieprasījumu, projekta vadītājs, pamatojoties uz Televīzijas apstiprinātajām cenām, sagatavo tāmes projektu (cenu piedāvājumu), kas tiek iekšēji saskaņots Televīzijā (projekta tāmi sagatavo projekta vadītājs, saskaņo Satura ražošanas direktors un Finanšu un grāmatvedības nodaļas darbinieks). Visas tāmes tiek izskatītas “tāmju sapulcē”, kurā piedalās atbildīgais projekta vadītājs, finansisti un valde. Tāmju sapulces notiek katru pirmdienu.

Otrdien, 12. martā LTV darbinieks, kura darba pienākumos ietilpst arī darbs ar tehnikas īres projektiem trešajām pusēm, tika uzrunāts par iespēju izīrēt LTV mazo studiju. Ņemot vērā to, ka konkrētais darbinieks nav amatpersona un viņu sargā Fizisko personu datu aizsardzības likums, mēs nevaram atklāt viņa vārdu. (Pietiek ir zināms, ka tas ir ilggadējs LTV darbinieks Harijs Lavkinaitis.)

Darbinieks tās pašas dienas pusdienlaikā e-pastā RT pārstāvjiem apstiprināja gatavību nodrošināt viņu lūgtos pakalpojumus. Darbinieks, nesaskaņojot savu rīcību ne ar Satura ražošanas direktoru, ne atbildīgo dienestu vadītājiem vai LTV valdi, vienpersoniski pieņēma lēmumu sniegt pakalpojumu, ieplānoja nepieciešamos resursus (tehniskos un cilvēkresursus), kā arī noorganizēja Jāņa Jurkāna iekļūšanu LTV ēkā, kurš LTV ēkā ieradās viens pats. Darbiniekam bija iespēja pašam ieplānot iznomātos resursus, jo ikdienā viņš apkalpo LTV iekšējo resursu plānošanas sistēmu.

Teletilts notika 14. marta dienas pirmajā pusē. Darbinieks, kurš vienpersoniski bija veicis lēmuma pieņemšanu un tālākos sagatavošanas darbus, bija arī sagatavojis tāmi, ko apstiprināja atbildīgās daļas direktors. No atbildīgās daļas direktora paskaidrojuma izriet, ka atbildīgais darbinieks to viņam iesniedzis tikai pēc tam, kad teletilts jau bija noticis. Darbinieks, atšķirībā no tā, kas minēts viņa darba pienākumos – uzdot juristiem sagatavot līgumu par pakalpojumu – to nebija izdarījis.

Gan LTV valde, gan LTV Ziņu dienesta vadība par notikušo uzzināja 15. marta vakarā pēc darba laika beigām, bet līdz piektdienas (15. marts) plkst. 17.30 tāme pie valdes vēl nebija nonākusi.

Par sniegto pakalpojumu LTV ir izrakstījusi rēķinu. Ņemot vērā to, ka LTV, veicot saimniecisko darbību, konkurē ar citiem audiovizuālo un televīzijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošinātājiem, informācija par šī pakalpojuma izmaksām saskaņā ar Komerclikuma 19. pantu ir komercnoslēpums, un tai ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Izvērtējot, vai šādas informācijas izpaušana nenodarīs kaitējumu LTV kā kapitālsabiedrības, tātad – komersanta, interesēm, LTV ir pieņēmusi lēmumu to neizpaust.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...