Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Mežinieks
15.11.2016. 05:29Kaut kā stulbi sanāk, mežu ir labi stādīt, mežu ir labi kopt, uzraudzīt, pastaigāties, bet tikko izaudzēto, izkopto , uzraudzīto grib LIKUMĪGI nocirst, lai atkal stādītu, koptu ...tā tas ir slikti. Šis pats Viesturs Ķerus var pētīt putnus tikai par nodokļu maksātāju ( tai skaitā mežsaimnieku ) naudu, jo pats nekādas materiālas vērtības nerada. Protams , ka ir vēl Eiropas fondu naudas, bet tās jau ir to pašu nodokļu maksātāju naudiņas..
Mežavecis
14.11.2016. 02:28Viestur, pētiet tālāk savus dzeņus un nelieniet lietās par kurām Jums ir visai attāla nojausma. Labāk aizbrauciet 8.un 9. decembrī uz Daugaupils universitāti - tur arī saņemsiet atbildes uz saviem retoriskajiem jautājumiem. Ja Jūs tur nebūsiet - tad jūs šie paša uzdotie jautājumi neinteresē, bet šeit Jūs izpildāt kāda pasūtījumu.
Informācija par konferenci:
Daugavpils Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" un Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) organizē starptautisku zinātnisko konferenci "Vide un meža ilgtspējīga apsaimniekošana Baltijas reģionā – problēmas un risinājumi", kas notiks 2016. gada 8.–9. decembrī Daugavpils Universitātē.
http://www.silava.lv/73/section.aspx/616
ar no meža saprot
13.11.2016. 06:28»
Mežinženieris
Kungs! Ar defoltu domāju valsts defoltu, no kura neglābs mežu totāla izciršana, ja valdošie vēl joprojām negribēs izdarīt tikai to, ko māca LU ekonomikas fakultātē. Ekonomikas pamatlikumi nav apspriežami, taču mūsu daži ministri ir citās domās. Bet tad nu sanāk tā, kā dzīvojam...
Tu esi pseidomežinženieris un demagogs... un ekonomists vēl sliktāks
ar no meža saprot
13.11.2016. 06:24»
xx
Koļa, ko Tu dārgais no malkas saproti ? Ar LVS esi iepazinies
Un Tu pats esi iepazinies, un varbūt arī zini kas to izmanto?
Mežinženieris
11.11.2016. 18:22»
koļa
Piebraucu pie cirsmas Bauskas šosejas malā (32.km ja nemaldos), vajadzēja egļu zarus. Palūdzu, lai atļauj savākt. Atļāva. Kamēr vācu, apskatījos kokus, kas sakrauti ceļa malā. Malkas tur bija pavisam maz
Kungs! Ar defoltu domāju valsts defoltu, no kura neglābs mežu totāla izciršana, ja valdošie vēl joprojām negribēs izdarīt tikai to, ko māca LU ekonomikas fakultātē. Ekonomikas pamatlikumi nav apspriežami, taču mūsu daži ministri ir citās domās. Bet tad nu sanāk tā, kā dzīvojam.
Ja nu galīgi citādi nespēj saprast, tad K.Ulmaņa laika Sabiedrisko lietu ministrs ir sarakstījis grāmatu ''Labie laiki''. To nu vajadzētu palasīt Kučinskim un citiem, bet - kur nu!
xx
11.11.2016. 10:57»
koļa
Piebraucu pie cirsmas Bauskas šosejas malā (32.km ja nemaldos), vajadzēja egļu zarus. Palūdzu, lai atļauj savākt. Atļāva. Kamēr vācu, apskatījos kokus, kas sakrauti ceļa malā. Malkas tur bija pavisam maz
Koļa, ko Tu dārgais no malkas saproti ? Ar LVS esi iepazinies ?
koļa
11.11.2016. 08:06»
Mežinženieris
Nav jau jāveic nemaz apjomīgi pētījumi, lai saprastu vienkāršo. Tie, kuri bieži atrodas uz Latvijas autoceļiem skatās un arī redz ko ved kokvedēju automašīnas. Galvenokārt papīrmalku un malku. Normālas, diametrā 35 cm un vairāk zāģbaļķu kravas praktiski neredz. Parunājiet ar šo a/m šoferiem un paši ...
Piebraucu pie cirsmas Bauskas šosejas malā (32.km ja nemaldos), vajadzēja egļu zarus. Palūdzu, lai atļauj savākt. Atļāva. Kamēr vācu, apskatījos kokus, kas sakrauti ceļa malā. Malkas tur bija pavisam maz.
P.S. Defoltu jau sludināja 2009.gadā mežiem, kaut kā vēl nav atnācis.
buratino
11.11.2016. 04:24Īsti nesapratu jautājumu. Vai tas bija par to,kāpēc mežu īpašnieki šobrīd necērt tik cik drīkst un ja mazinās birokrātiju, tad viņiem radīsies vēlme cirst tik cik likums atļauj? Uz to atbilde jau ir zināma. Cena.
Taksators
11.11.2016. 04:08»
ZM
Nedēļu atpakaļ aprunājos laukos ar vienu mežu taksatoru, cik tad ilgi būs vēl koku ko Latvijas mežos cirst? Viņš man godīgi pateica, ka pie šitiem pašreizējiem ciršanas apjomiem pietiks vien pāris gadiem. Pēc tam būs jācērt ārā dabas liegumu zonas
Pilnīga figņa. Visticamāk, ka taksators izdomāts, ja ne - jāņem nost licence par nekompetenci.
ZM2
11.11.2016. 03:59»
ZM
Nedēļu atpakaļ aprunājos laukos ar vienu mežu taksatoru, cik tad ilgi būs vēl koku ko Latvijas mežos cirst? Viņš man godīgi pateica, ka pie šitiem pašreizējiem ciršanas apjomiem pietiks vien pāris gadiem. Pēc tam būs jācērt ārā dabas liegumu zonas
Nedēļu atpakaļ aprunājos laukos ar diviem mežu taksatoriem. Pie šitiem pašreizējiem ciršanas apjomiem pietiks mūžu mūžos.
Mežinženieris
10.11.2016. 16:08Nav jau jāveic nemaz apjomīgi pētījumi, lai saprastu vienkāršo. Tie, kuri bieži atrodas uz Latvijas autoceļiem skatās un arī redz ko ved kokvedēju automašīnas. Galvenokārt papīrmalku un malku. Normālas, diametrā 35 cm un vairāk zāģbaļķu kravas praktiski neredz. Parunājiet ar šo a/m šoferiem un paši sapratīsiet kāpēc Rīga - Ventspils šosejas malā priežu audze ir pārvērsta par retaini, pabrauciet uz Pleskavas pusi pa Pleskavas šoseju, pa Garkalnes- Mālpils - Ropažu ceļu! Iebrauciet Tomes - Baldones mežos. Un sapratīsiet paši - LVM melo acīs skatīdamies, pieaugumi tiek pārcirsti, cirtmeta mežu platības katastrofāli samazinās. Un te ir atbilde šiem ''zinātniskajiem'' apgalvojumiem. Jācērt jau ir viss, ko vien var nocirst, jo defolts tuvojas straujiem soļie. Esam jau bezdibeņa malā, taču gatavi spert lielu soli uz priekšu - tā kādreiz jokoja PSRS laikā. Pēc 25 gadiem esam turpat.
xx
10.11.2016. 11:24Cērt, kā pirms kara ... Cenšas izraut vēl pēdējo ko var , pirms vairs būs "ne līdz ciršanai" ...
arvils
10.11.2016. 11:07Koki mezaa aug katru dienu. Ik gadus tie ir miljoni kubikmetru. Bet taadu Kerusu deel mums trukst naudas skolotajiem un arstiem. Kerusam rup tikai sava pasa kabatas...
ZM
10.11.2016. 10:10Nedēļu atpakaļ aprunājos laukos ar vienu mežu taksatoru, cik tad ilgi būs vēl koku ko Latvijas mežos cirst? Viņš man godīgi pateica, ka pie šitiem pašreizējiem ciršanas apjomiem pietiks vien pāris gadiem. Pēc tam būs jācērt ārā dabas liegumu zonas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
