Lūdzu, palīdziet mums izglābt pēc iespējas vairāk - lielus, mazus, vecus, jaunus, slimus un veselus
Sanda Šaliņa26.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Nāk rudens apgleznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā - daudzi kaķīši nomirs badā un aukstumā tik un tā"... Vai Tu esi kādreiz gulējis pagrabā? Kāpņu telpā? Zem krūma? Vai esi bijis badā vairākas dienas, nezinot, kad kāds labs cilvēks ies Tev garām un apžēlosies par Tavu kurkstošo vēderu?
Ceru, ka ne... Un ceru, ka kaut kad pienāks brīdis, kad arī kaķīšiem tas vairs nebūs jāpiedzīvo. Daudzi man saka, ka visus jau neizglābsi. Un tādiem es atbildu: "Varbūt. Bet es vismaz pacentīšos!"
Pagaidmājas diemžēl nav bezizmēra, arī manējās. Bet, kad man garāžu kooperatīvā skrien pretī divi no aukstuma trīcoši, slapji, izsalkuši mazuļi, man sirds neļauj viņus tur atstāt. Dažādu kalibru stacionārie būri 2-3 rindās ikvienā brīvajā kaktiņā šobrīd ir ne tikai mana, bet daudzu Dzīvnieku SOS brīvprātīgo ikdiena. Jo mazuļu ir īpaši žēl, lai gan arī mīļos lielos kaķus sirds sāp pēc sterilizācijas/kastrācijas laist atpakaļ uz ielas, tāpēc arī tiem tiek meklēta iespēja palikt siltumā un pie pilnām bļodiņām.
Mazuļi pirms māju meklējumiem jāattārpo, jāatbluso, jāatbaro un bieži vien arī jāsocializē, jo viņiem, uz ielas dzimušiem, pārsvarā cilvēks ne ar ko labu neasociējas. Bet, kad pienāk brīdis, kad, pastiepjot roku, mazais pūku kamols vairs šausmās ieplestām acīm izmisīgi neraujas stūrī, bet viegli uzmanībā pieglaustām austiņām ļauj pakašāt zodiņu vai, paņemot klēpī, vairs ar zobiem un nagiem necīnās par, viņaprāt, savu dzīvību un brīvību, es saprotu, ka tas ir tā vērts. Parādīt tai mazajai, bet jau apbružātajai dvēselītei, ka var būt savādāk. Labāk. Siltāk. Paēdušāk.
Tāpēc lūdzu, palīdziet mums izglābt pēc iespējas vairāk - lielus, mazus, vecus, jaunus, slimus un veselus. Palīdziet mums izcīnīt cīņas par tiem, kuri paši to nevar! Kaut viens zvans, kaut viens eiro - jums tas varbūt liksies kā piliens jūrā, bet kādam pūkainim tieši šis piliens būs vajadzīgs kā gaiss!
Dzivnieku SOS
Reģ. Nr. 40008105469
LV77HABA0551014358802
Paypal: [email protected]
Ziedojuma tālrunis 90006680, ar to ziedosi 1,42 eiro
Mērķis - kaķēniem
P.S. Ja jums ir kāds brīvs kaktiņš mājās un sirdī, varat droši piedāvāt pagaidmājas, jo joprojām neskaitāmi kaķi un kaķēni ir spiesti mitināties uz ielas, gaidot, kad pagaidmājās atbrīvosies vietiņa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
