Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Lupatu deķis - risinājums Latvijas enerģētikai?

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
19.03.2016.
Komentāri (5)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl tieši šāda pieeja līdz šim ir bijusi Latvijas enerģētikas politikas pamatā: kur kaut kas sāk plīst (vai arī - kādam kaut kas sāk plīst…) - tur tiek pielāpīts. Un parasti vajadzīgais ielāps tiek izgriezts uz citu rēķina, bet pēc tam tiek domāts, kā salāpīt šo pašu radīto caurumu no uztaisītā ielāpa.

Uzskatāms piemērs: visiem jau zināmais OIK (obligātā iepirkuma komponente) stāsts – kad no sākuma, lai attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un attīstītu koģenerāciju, tiek īstenota dāsna atbalsta politika un pēc tam tiek meklēti instrumenti, lai slāpētu tā rezultātā radīto elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājam – apliekot ar nodokļiem šos elektroenerģijas ražotājus vai pat vispār ierobežojot tās ražošanu jomās, kuras pirms tam Latvijas enerģētikas politikas veidotāji tik centīgi bija atbalstījuši, turklāt neskatoties uz atbildīgo kompetento institūciju (Regulatora) argumentētajiem iebildumiem un aprēķiniem, kas jau pirms vairākiem gadiem deva iespēju paredzēt - kādu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību radīs šāda enerģētikas politikas īstenošana, dāsni atbalstot atsevišķus elektroenerģijas ražotājus.

Viegli nojaušamu iemeslu dēļ toreiz šos iebildumus enerģētikas politikas veidotāji neņēma vērā. Arī tagad tiem ir visas iespējas uztaisīt kārtējo kādam vajadzīgo ielāpu un pasniegt to kā risinājumu. Un kas par to, ja pēc tam kādam par to nāksies dārgi maksāt – tā jau būs problēma citiem. Un tā tas jau atkal notiek - pēdējais nu jau aizgājušās valdības darbs enerģētikas jomā bija mēģinājums mainīt šos jau tā dāsnos atbalsta instrumentus – padarot tos vēl labvēlīgākus atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem. Jaunais ekonomikas ministrs tos nu ir atsaucis. Bet – tā arī nespējot atbildēt, kā tad tālāk tiks risināta šī atbalsta shēmu problemātika?

Ir skaidrs, ka biznesam, kuram politikas veidotāji nodrošina ikgadēju daudzu miljonu papildu finansējumu caur šiem atbalsta instrumentiem, ir ļoti liela motivācija pēc iespējas saglabāt to un paplašināt tā saņemšanas iespējas. Un tas centīsies ietekmēt politikas veidotājus pieņemt tiem vajadzīgos lēmumus.

Zīmīgi, ka uzreiz pēc minētā EM pagaidu demarša attiecībā uz izmaiņām atbalsta nosacījumos valdības noteikumos atsevišķi deputāti pacentās iesniegt līdzīga rakstura “uzlabojumus” Saeimā izskatāmajā Elektroenerģijas tirgus likumprojektā, pamatojot šo “savu” iniciatīvu ar savām bažām par EM nespēju jau ilgstoši izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Amizanti - tie bija tieši koalīcijas deputāti, kuri paši ir balsojuši par šādu ekonomikas ministru.

Satraucoši – šādām bažām tik tiešām ir pamats. Jo tik tiešām Latvijai joprojām nav savas Enerģētikas stratēģijas (un izskatās, ka arī nebūs!) – viena vienota kopīga ietvara, kas dotu saprotamu, skaidru ilgtermiņa skatījumu uz nozares tālāko attīstību, tāpat kā nav vienota normatīva regulējuma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu – savulaik, vēl 9. un 10. Saeimas laikā EM neveiksmīgi mēģināja virzīt likumprojektu par Atjaunojamo enerģiju. Tas būtu bijis solis pareizajā virzienā, jo dotu iespēju nodefinēt skaidrāku ilgtermiņa skatījumu šai enerģētikas jomai. Diemžēl tas pamatoti tika atzīts par ļoti nepilnīgu un pretrunīgu un tālāku virzību neieguva, un kopš tā laika nekādas likumdošanas iniciatīvas, kas veidotu kopīgu ilgtspējīgu ietvaru atjaunojamās enerģijas jomā, Ekonomikas ministrija tā arī vairs nav īstenojusi.

Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds kopīgs normatīvais ietvars atjaunojamās enerģijas jomā Latvijai nav nepieciešams, vai arī Ekonomikas ministrija vienkārši nav spējīga to izstrādāt?

Tik pat pamatots šis jautājums ir arī attiecībā uz visas enerģētikas nozares kopīgo stratēģiju. Jo nav iespējams izstrādāt Latvijas vajadzībām atbilstošu normatīvo regulējumu kādai atsevišķai jomai, piemēram – atjaunojamo energoresursu izmantošanai vai dabasgāzes izmantošanai, ja nav skaidrības (vismaz sajēgas) par visas enerģētikas nozares kopējo ietvaru.

Rezultātā EM pat ar vislabākajiem nodomiem turpinās maldīties kā muļķis starp trim priedēm.

Reāls piemērs: viens no izaicinājumiem enerģētikas jomā būs izšķiršanās vai Latvijas valstij iegādāties vai neiegādāties kādu daļu no Latvijas gāzes infrastruktūras?

Karstasinīgie un ar “Gazprom” bubuli sabaidītie prāti jau sacenšas retorikā par tēmu: “Inčukalns – mūsu! “. Lai gan pamatots tas tiek ar rūpēm par nacionālo drošību (nenoliedzami – trumpja arguments!), racionāla pamata šādiem centieniem ir maz, lai neteiktu vairāk…

Kāpēc? Vispirms jau būtu jābūt skaidrai atbildei uz to, kāda vispār ir paredzēta loma dabasgāzei Latvijas enerģētikā? Ja jau mūsu politika ir pēc iespējas atteikties no tās (kā tas tiek karstasinīgi publiski pausts gandrīz pie katras iespējas), tad pamatots ir jautājums, kāpēc valstij ir jāsteidz izpirkt no esošajiem akcionāriem nākotnē varbūt pavisam nevajadzīgu infrastruktūru? Ja nu vienīgais, lai uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina kārtējo reizi glābtu kāda biznesa intereses…

Ja Latvijas stratēģija ir pēc iespējas mazināt savu atkarību no dabasgāzes - kas ir alternatīvas, kādas tās ir, to izvērtējums? Ja tie ir pašu atjaunojamie energoresursi – tad kur ir atbilstošs to izvērtējums un rīcības plāns (ar finansējumu) tā izmantošanai?

Varbūt tad tos simtus miljonus, kurus kāds ir gatavs samaksāt esošajiem Latvijas gāzes akcionāriem, lai izglābtu tos no sarūkoša biznesa, labāk būtu ieguldīt Latvijas atjaunojamo energoresursu apguvē – finansējot savu zinātni, inženierus, tehnoloģiju attīstību? Bet nepieciešamo drošības līmeni dabasgāzes apgādē nodrošināt ar tam atbilstošu tirgus modeli un sakārtotu likumdošanu (galu galā – kam tad mēs īstenojām tirgus liberalizāciju?), un spēcīgu pārraugošo institūciju – stiprinot regulatora neatkarību un kapacitāti. Tas izmaksās tūkstošiem reižu mazāk nekā centieni iegādāties infrastruktūru, kura tāpat paliks un darbosies Latvijā neatkarīgi no tā, kam tā piederēs.

Redzot, kāda ir valsts kompetence šajā jomā, varbūt tomēr prātīgāk un Latvijas interesēm atbilstošāk būtu pacensties (dot iespēju) piesaistīt šai infrastruktūrai stratēģisko investoru ar atbilstošu kompetenci un spēju sekmīgi to uzturēt un attīstīt ilgtermiņā? Kādēl arī šeit mums vajag kārtējo finanšu investoru, kurš šo biznesu aplūko kā slaucamo govi? (Bet slauks jau mūs!)

Nav iespējams atrisināt problēmu, turpinot rīkoties tāpat, kā tā tika radīta.

Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lēmumus, šauri vadoties no atsevišķu biznesa interešu uzstādījumiem, bez kopēja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei, esošā nesakārtotība enerģētikā turpināsies, radot aizvien lielākas pretrunas. Diemžēl šo kopīgo ietvaru nozarei, kas būtu par pamatu tālākiem lēmumiem – primāriem un pēc tam arī sekundāriem likumdošanas aktiem, kuri sakārtotu jau konkrētu problemātiku, Ekonomikas ministrija tā arī nav spējusi un joprojām nevēlas nodefinēt, atsaucoties uz virkni visādu dokumentu, kurus par derīgiem rīcībspējīgai darbībai būtu spējīgs atzīt tikai varbūt kāds enerģētiķis-teorētiķis vai no enerģētikas patālu stāvošs cilvēks.

Šāda situācija savukārt novedīs pie tām pašām pieļautajām kļūdām (kas kādam būs ļoti izdevīgas) – šauru interešu motivētiem, savstarpēji pretrunīgiem lēmumiem, kas neizbēgami deformēs enerģētikas nozari un tās tālāku efektīvu un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to radot nelabvēlīgu ietekmi uz visu tautsaimniecību un sabiedrību kopumā.

Var, protams, turpināt attaisnot notiekošās nejēdzības enerģētikā( un ne tikai…) ar ļauno spēku pretdarbību (piemēram: vareno “Gazprom” lobiju), kādēļ tik neiespējami grūti ir pieņemt Latvijas ilgtspējīgas attīstības interesēm atbilstošus lēmumus, un turpināt pašaizliedzīgi spītīgi neatzīt aizvien acīmredzamāko – ka tieši varas mazspēja, nekompetence un bezatbildība ar tās rīcības radītajām sekām ir vislielākais drauds mūsu enerģētiskajai drošībai, nākotnei un ne tikai tai...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Liekuļi

FotoIr gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni.
Lasīt visu...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

Rīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un...

Foto

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD)...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par...

Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....