LVRTC paklusām, bez konkursa nopircis jūras kabeli – maksājis miljonus, bet precīza cena tiek slēpta
PIETIEK19.04.2016.
Komentāri (33)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kk
24.04.2016. 14:52Latelekom nav kabelis uz Zviedriju no Ventspils?
Tiešām šis ir vienīgais?
Kabelis
21.04.2016. 06:01Neviens būvnieks pie optikas tīkla izbūves šajā uzņēmumā nav ticis, ja viens tas nav Lec vai tamlīdzīgs. Konkursu nav. Mēs kā pret sienu esam mēģinājuši. Arī par šo Baltcom darījumu nebrīnos.
Zefīrs
21.04.2016. 04:45Lvrtc peļņa nāk no Lmt peļņas.
To optikas kabeļu rentabilitāte ir niecīga, tikai dažiem izdevīgi izšķiesti līdzekļi.
Nedrīkst valsts uzņēmums jaukties privātā biznesā un atpirkt no tā nerentablus projektus.
:)
21.04.2016. 04:01»
Boss
Tava nodokļu nauda varētu būt neveiksmīgos uzņēmumos, ko valsts stutē - Rīgas satiksmē,Metalurgā, galu galā visos jocīgajos atbalstos zemniekiem, bet ne jau uzņēmumā, kas strādā ar peļņu
Un no kurienes nāk LVTRC tā saucamā peļņa?:)
Boss
21.04.2016. 03:54»
:)
Pareizi, latvāni, lai pērk par tavu nodokļu naudu nevajadzīgu kabeli, lai miljonārs Šmidre dzīvo labāk un arī otkati tiek visiem, kam pienākas
Tava nodokļu nauda varētu būt neveiksmīgos uzņēmumos, ko valsts stutē - Rīgas satiksmē,Metalurgā, galu galā visos jocīgajos atbalstos zemniekiem, bet ne jau uzņēmumā, kas strādā ar peļņu.
Boss
21.04.2016. 03:49»
Ojārs
Vēl viena "bedre", no kuras nāk smaciņa ir LVRTC vietējo kabeļu sistēma. Vai to vispār kāds izmanto? Tas parāda Satiksmes ministrijas nespēju pat noformulēt valsts politiku sakaru jomā. Vai ministrijai vispār ir ienākusi prātā doma, kas būtu darāms Lattelecom, kas LVRTC - kā koordinēt, nedublēt vismaz...
Pati doma, ka SM kaut ko šeit varētu koordinēt ir absurda imo. Vienīgais, ko var darīt ir nejaukties un privatizēt abus uzņēmumus.
Boss
21.04.2016. 03:481. Kā jūras kabelis varētu maksāt zem miljona?
2. Liela daļa LV ārzemju ineta iet caur to kabeli
3. Kā var uztaisīt konkursu par vienīgo jūras kabeli, kas tirgojas? :-)
4. Ja negribam, lai valsts uzņēmumi konkurētu ar privātajiem, tad vajag tos privatizēt. Nevis gribam, lai attīstās un nes peļņu, bet neko nedara. Tāda kā šizofrēnija veidojas, vai ne?
Ojārs
21.04.2016. 02:36Vēl viena "bedre", no kuras nāk smaciņa ir LVRTC vietējo kabeļu sistēma. Vai to vispār kāds izmanto? Tas parāda Satiksmes ministrijas nespēju pat noformulēt valsts politiku sakaru jomā. Vai ministrijai vispār ir ienākusi prātā doma, kas būtu darāms Lattelecom, kas LVRTC - kā koordinēt, nedublēt vismaz pašu vienkāršāko, tas ir, kabeļu sistēmas.
:)
21.04.2016. 01:36»
ha ha ha
Beidzot arī Lapsa atklājis šausmīgi slēpto noslēpumu par ko pārējie Latvijas iedzīvotāji zin jau vismaz pusgadu- LVRTC ir iegādājies jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi turklāt vēl, ak šausmas, neesot rīkojis par tā iegādi konkursu...
Pareizi, latvāni, lai pērk par tavu nodokļu naudu nevajadzīgu kabeli, lai miljonārs Šmidre dzīvo labāk un arī otkati tiek visiem, kam pienākas.
lauķis
21.04.2016. 01:20»
aha
Nu, bet Lapsam jau histērija par to ka pirkts bez konkursa. Tas kāpēc pirkts rakstā diezgan loģiski pamatots
Biedri partijnieki paši izdomāja nolikumu par konkursiem , kāds tam sakars ar Lapsu?
Varbūt ko esmu palaidis garām , kādus likumus Saeimā vēl pieņēmis Lapsa?Varbūt Lapsa izstrādā MK noteikumus?
Vot par šito gan lai Lapsa un Pietiek atbild!!!!!
ha ha ha
21.04.2016. 01:13Beidzot arī Lapsa atklājis šausmīgi slēpto noslēpumu par ko pārējie Latvijas iedzīvotāji zin jau vismaz pusgadu- LVRTC ir iegādājies jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi turklāt vēl, ak šausmas, neesot rīkojis par tā iegādi konkursu.
Aņa
20.04.2016. 17:30Un kā vispār valsts uzņēmums drīkst slēpt darījuma apmēru? Turklāt bez konkursa iztērētu naudu? Vajag pilnu VALSTS KONTROLES revīziju veikt.
Aņa
20.04.2016. 17:28Domāju, Šmidrem bizness bija nerentabls un tad atrada kā ieinteresēt šito Lvtc
opis
20.04.2016. 17:23»
Avs
Tranzita caur lemberga karalvalsti.aizdomigi
Kas tur aizdomīgs. Čekai vajag tiešo pieeju visiem vadiem, lai varētu veiksmīgi spiegot.
Juris
20.04.2016. 15:11»
aha
Nu, bet Lapsam jau histērija par to ka pirkts bez konkursa. Tas kāpēc pirkts rakstā diezgan loģiski pamatots
Kapec tada slepeniba..?..tik nesaki tas kaite valsts drosibai.
aha
20.04.2016. 15:06»
Oho
Nu bet..kā skolnieks atbildi! Neviens taču nespiež pirkt valsts uzņēmumam šādu biznesu no privātā, ja vien
Nu, bet Lapsam jau histērija par to ka pirkts bez konkursa. Tas kāpēc pirkts rakstā diezgan loģiski pamatots.
Paga
20.04.2016. 14:11»
Paga
Tas tak Šmidres kabelis
http://www.diena.lv/arhivs/smidres-jaunais-projekts-zemjuras-optiskais-kabelis-12090369
Oho
20.04.2016. 14:10»
aha
Ir viena versija
Nu bet..kā skolnieks atbildi! Neviens taču nespiež pirkt valsts uzņēmumam šādu biznesu no privātā, ja vien..
aha
20.04.2016. 13:22»
VID
Kāpēc bez konkursa? Hmm, ir viena versija
Ir viena versija
"Līdz ar jūras kabeļa iegādi šis Latvijai ir vienīgais šādas kapacitātes un funkcionējošs jūras kabelis."
Tev varbūt ir kādi pāris lieki jūras kabeļi ko gribi pārdot?
i
20.04.2016. 12:17Redz,ko nozime,ka prot pareizi dalit torti.Lai ar kādi ministri ri nākuši un gājuši, bet Bokta vienmer ir palicis....Cik tur mio ir pazuduši.Tur jau saskaitit nav iespejams.
Tornis
20.04.2016. 12:04Visādās TV ziņās cepās, ka nav līdzekļu medicīnai, bērnu dārzu skolotājiem, bet te tāds LVRTC bez konkursa iztērē miljoniem valsts naudas, par otkatiem nemaz nerunājot.
Pietiec
20.04.2016. 11:03Valsts uzņēmums no privāta uzņēmuma pārpērk biznesu??? Tas ir precedents, kas grauj liberālas ekonomikas pamatus un kropļo konkurenci. Skaidrs, ka šādam darījumam ir citi iemesli. Tādās reizēs piesauc korupciju.
Šķūnis
20.04.2016. 10:33Kāpēc vispār jālien 100% valsts uzņēmumam konkurēt ar privāto sektoru? Tāpēc ka vajag "apgūt" naudu no Latvijas mobilā telefona peļņas un ierakt bezmērķīgi zemē un jūrā?
Irbe
20.04.2016. 10:26Šajā uzņēmumā daudz iepirkumu notiek bez konkursa, laba sile politiķiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
