Magonis grib arī turpmāk „pārvadāt pasta sūtījumus” un atstāt auto, kur vien vēlas
PIETIEK21.10.2012.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis vēlas arī turpmāk izmantot savu personisko 500. mersedesu un dienesta Audi A8L, lai „pārvadātu pasta sūtījumus” un līdz ar to tiktu pie iespējām šīs automašīnas atstāt, kur vien ienāk prātā, - tas izriet no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa oficiāla skaidrojuma. Kā izriet no Matīsa izvairīgā vēstījuma, speciālo „pasta caurlaidi” Magonis vēlas saglabāt arī biedrībai RE Autoklubs piederošajai automašīnai Porsche Cayenne, ar kuru pārvietojoties viņa dzīvesbiedre.
Kā Pietiek jau informējis, Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Matīsa pagājušā gada decembrī visam šim gadam tieši šīm trim automašīnām bija izlūdzies speciālās „pasta caurlaides”, kas, kā minēts arī Magoņa lūgumā Matīsam, to īpašniekiem dod „tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus speciālā pasta un sūtījumu operatīvai nogādāšanai valsts pārvaldes institūcijām”.
Trīs Magoņa „pasta mašīnas” ir uz viņa paša vārda reģistrētais mersedess ar valsts reģistrācijas numuru ZH2 (attēlā – kārtējo reizi novietots, tā īpašniekam steidzami nogādājot adresātiem kādas svarīgas depešas), SIA LDz ritošā sastāva serviss līzingā iegādātais limuzīns Audi A8L ar valsts numuru GV 7375 un uz biedrības RE Autoklubs vārda reģistrētais Porsche Cayenne ar valsts numuru HT 9965.
Interesantākā no šīm trim automašīnām ir pēdējā – oficiāli tā saskaņā ar CSDD datiem pieder autoklubam tāpat kā vēl 23 spēkrati, kuru vidū ir visdažādākās automašīnas – no moskviča līdz lendkruizerim un kravas auto. Taču patiesībā „pasta pārvadājumus” ar to fiksēta pārvadājam Magoņa bijusī draudzene, nu jau oficiālā dzīvesbiedre, Krievijas pilsone Anastasija Bakuļina.
Bakuļina, sazvanīta un uzklausījusi jautājumu, kādus tieši pasta sūtījumus LDz uzdevumā piegādā, Pietiek paziņoja: “Jūs esat kļūdījusies, lūdzu, man vairs nezvaniet!” Savukārt gan Magonis, gan autokluba vadītājs Elbakjans abi mēģināja Bakuļinu „piesegt”, automašīnas izmantošanu piedēvējot sev. Taču, kā izrādījās, viņi pirms tam nebija saskaņojuši savas versijas.
„VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents bieži tiek aicināts uz Ministru kabineta, Saeimas, kā arī šo organizāciju komiteju un komisiju sanāksmēm, kuras mēdz notikt ārpus ierastā darba laika. Šāda veida tikšanās bieži paredz arī steidzamu dokumentu nogādāšanu. Tā kā šādas tikšanās visai bieži nav iepriekš plānotas, reizēm nepieciešams izmantot arī šo transportlīdzekli,” – šādi LDz preses pārstāvis ceturtdien atbildēja uz jautājumu, kāds sakars autokluba „poršam” ar Magoņa darba pienākumu pildīšanu vai LDz funkciju veikšanu.
Taču Magonis savu versiju bija piemirsis saskaņot ar pašu autoklubu. Pietiek rīcībā ir ierakstīta telefonsaruna ar autokluba vadītāju Robertu Elbakjanu. „Tā ir mūsu mašīna. Es tagad esmu ārzemēs, un ļoti dārga saruna. Kā - kas brauc? Es braucu,” Elbakjans atbildēja uz jautājumu par Porsche Cayenne izmantošanu, pasta izvadāšanu, protams, nepieminot. „Jā,” pretēji Magoņa apgalvotajam nepārprotami un skaidri Elbakjans atbildēja uz jautājumu – vai viņš ir vienīgais, kas izmanto šo automašīnu.
Uzzinājis par šo nepatīkamo pretrunu, Magonis vairs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kā tad viņš tiek pie šī auto izmantošanas, ja ar to brauc tikai un vienīgi Elbakjans, - laiku pa laikam nočiepj to vai iegūst lietošanā kā citādi? Tāpat Magonis nevēlējās atbildēt uz jautājumu – uz kādiem nosacījumiem autoklubs ļauj Magonim (kas ir valsts amatpersona) izmantot savu prestižo dārgo auto un, ja ir noslēgts attiecīgs līgums, kā ar to iespējams iepazīties.
Iepriekš Pietiek informēja, ka, ļoti iespējams, ka Magonim ar dzīvesbiedri pastnieka pienākumi ilgi vairs nebūs jāpilda: kā informēja šīs caurlaides izsniedzošās Satiksmes ministrijas vadītāja Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, „Satiksmes ministrija, lai pārbaudītu VAS Latvijas Dzelzceļš 2011.gada decembra iesniegumā minētos datus, pieprasīs aktualizēt informāciju par VAS Latvijas Dzelzceļš darbības nodrošināšanai nepieciešamajām caurlaidēm”.
Šī aktualizēšana nozīmē to, ka ministrija „lūgs sniegt LDz informāciju, vai joprojām visi LDz norādītie transporta līdzekļi ir nepieciešami LDz funkciju veikšanai”. Tāpat satiksmes ministrs uzdošot ministrijas Sakaru departamentam stingrāk kontrolēt iestāžu pieprasījumus, lai nerastos šaubas par izsniegto caurlaižu pamatotību.
Taču nu no Matīsa oficiālās atbildes izrādās, ka Aivja Roņa vadītā ministrija pret ekskluzīvā pasta pārvadātāju vajadzībām kļuvusi daudz iejūtīgāka. Matīss apliecinājis to, ka Latvijas Dzelzceļa vadība apstiprinājusi – „2011. gada 5. decembrī pieteikumā izteiktais lūgums izsniegt caurlaides speciālā pasta un sūtījumu operatīvai nogādāšanai valsts pārvades institūcijām ir joprojām aktuāls 2012. gadā”.
Taču uz jautājumu, kādus lēmumus ministrija ir pieņēmusi attiecībā uz AS Latvijas Dzelzceļš, Matīss ir uzskatījis par prātīgāku neatbildēt vispār. Pašlaik ministrijas valsts sekretāram jau ir nosūtīts brīdinājums par Pietiek vēršanos administratīvajā tiesā ar kārtējo pieteikumu par prettiesisku atbilžu nesniegšanu uz oficiāliem iesniegumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
