Magonis grib arī turpmāk „pārvadāt pasta sūtījumus” un atstāt auto, kur vien vēlas
PIETIEK21.10.2012.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis vēlas arī turpmāk izmantot savu personisko 500. mersedesu un dienesta Audi A8L, lai „pārvadātu pasta sūtījumus” un līdz ar to tiktu pie iespējām šīs automašīnas atstāt, kur vien ienāk prātā, - tas izriet no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa oficiāla skaidrojuma. Kā izriet no Matīsa izvairīgā vēstījuma, speciālo „pasta caurlaidi” Magonis vēlas saglabāt arī biedrībai RE Autoklubs piederošajai automašīnai Porsche Cayenne, ar kuru pārvietojoties viņa dzīvesbiedre.
Kā Pietiek jau informējis, Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Matīsa pagājušā gada decembrī visam šim gadam tieši šīm trim automašīnām bija izlūdzies speciālās „pasta caurlaides”, kas, kā minēts arī Magoņa lūgumā Matīsam, to īpašniekiem dod „tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus speciālā pasta un sūtījumu operatīvai nogādāšanai valsts pārvaldes institūcijām”.
Trīs Magoņa „pasta mašīnas” ir uz viņa paša vārda reģistrētais mersedess ar valsts reģistrācijas numuru ZH2 (attēlā – kārtējo reizi novietots, tā īpašniekam steidzami nogādājot adresātiem kādas svarīgas depešas), SIA LDz ritošā sastāva serviss līzingā iegādātais limuzīns Audi A8L ar valsts numuru GV 7375 un uz biedrības RE Autoklubs vārda reģistrētais Porsche Cayenne ar valsts numuru HT 9965.
Interesantākā no šīm trim automašīnām ir pēdējā – oficiāli tā saskaņā ar CSDD datiem pieder autoklubam tāpat kā vēl 23 spēkrati, kuru vidū ir visdažādākās automašīnas – no moskviča līdz lendkruizerim un kravas auto. Taču patiesībā „pasta pārvadājumus” ar to fiksēta pārvadājam Magoņa bijusī draudzene, nu jau oficiālā dzīvesbiedre, Krievijas pilsone Anastasija Bakuļina.
Bakuļina, sazvanīta un uzklausījusi jautājumu, kādus tieši pasta sūtījumus LDz uzdevumā piegādā, Pietiek paziņoja: “Jūs esat kļūdījusies, lūdzu, man vairs nezvaniet!” Savukārt gan Magonis, gan autokluba vadītājs Elbakjans abi mēģināja Bakuļinu „piesegt”, automašīnas izmantošanu piedēvējot sev. Taču, kā izrādījās, viņi pirms tam nebija saskaņojuši savas versijas.
„VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents bieži tiek aicināts uz Ministru kabineta, Saeimas, kā arī šo organizāciju komiteju un komisiju sanāksmēm, kuras mēdz notikt ārpus ierastā darba laika. Šāda veida tikšanās bieži paredz arī steidzamu dokumentu nogādāšanu. Tā kā šādas tikšanās visai bieži nav iepriekš plānotas, reizēm nepieciešams izmantot arī šo transportlīdzekli,” – šādi LDz preses pārstāvis ceturtdien atbildēja uz jautājumu, kāds sakars autokluba „poršam” ar Magoņa darba pienākumu pildīšanu vai LDz funkciju veikšanu.
Taču Magonis savu versiju bija piemirsis saskaņot ar pašu autoklubu. Pietiek rīcībā ir ierakstīta telefonsaruna ar autokluba vadītāju Robertu Elbakjanu. „Tā ir mūsu mašīna. Es tagad esmu ārzemēs, un ļoti dārga saruna. Kā - kas brauc? Es braucu,” Elbakjans atbildēja uz jautājumu par Porsche Cayenne izmantošanu, pasta izvadāšanu, protams, nepieminot. „Jā,” pretēji Magoņa apgalvotajam nepārprotami un skaidri Elbakjans atbildēja uz jautājumu – vai viņš ir vienīgais, kas izmanto šo automašīnu.
Uzzinājis par šo nepatīkamo pretrunu, Magonis vairs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kā tad viņš tiek pie šī auto izmantošanas, ja ar to brauc tikai un vienīgi Elbakjans, - laiku pa laikam nočiepj to vai iegūst lietošanā kā citādi? Tāpat Magonis nevēlējās atbildēt uz jautājumu – uz kādiem nosacījumiem autoklubs ļauj Magonim (kas ir valsts amatpersona) izmantot savu prestižo dārgo auto un, ja ir noslēgts attiecīgs līgums, kā ar to iespējams iepazīties.
Iepriekš Pietiek informēja, ka, ļoti iespējams, ka Magonim ar dzīvesbiedri pastnieka pienākumi ilgi vairs nebūs jāpilda: kā informēja šīs caurlaides izsniedzošās Satiksmes ministrijas vadītāja Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, „Satiksmes ministrija, lai pārbaudītu VAS Latvijas Dzelzceļš 2011.gada decembra iesniegumā minētos datus, pieprasīs aktualizēt informāciju par VAS Latvijas Dzelzceļš darbības nodrošināšanai nepieciešamajām caurlaidēm”.
Šī aktualizēšana nozīmē to, ka ministrija „lūgs sniegt LDz informāciju, vai joprojām visi LDz norādītie transporta līdzekļi ir nepieciešami LDz funkciju veikšanai”. Tāpat satiksmes ministrs uzdošot ministrijas Sakaru departamentam stingrāk kontrolēt iestāžu pieprasījumus, lai nerastos šaubas par izsniegto caurlaižu pamatotību.
Taču nu no Matīsa oficiālās atbildes izrādās, ka Aivja Roņa vadītā ministrija pret ekskluzīvā pasta pārvadātāju vajadzībām kļuvusi daudz iejūtīgāka. Matīss apliecinājis to, ka Latvijas Dzelzceļa vadība apstiprinājusi – „2011. gada 5. decembrī pieteikumā izteiktais lūgums izsniegt caurlaides speciālā pasta un sūtījumu operatīvai nogādāšanai valsts pārvades institūcijām ir joprojām aktuāls 2012. gadā”.
Taču uz jautājumu, kādus lēmumus ministrija ir pieņēmusi attiecībā uz AS Latvijas Dzelzceļš, Matīss ir uzskatījis par prātīgāku neatbildēt vispār. Pašlaik ministrijas valsts sekretāram jau ir nosūtīts brīdinājums par Pietiek vēršanos administratīvajā tiesā ar kārtējo pieteikumu par prettiesisku atbilžu nesniegšanu uz oficiāliem iesniegumiem.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
