Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un prokuratūras mazspējas un neprofesionalitātes apliecinājums, - tā Pietiek aptaujātie krimināleksperti raksturo šodien bijušajam Latvenergo viceprezidentam Aigaram Meļko un biznesa konsultantam Andrejam Livanovičam Rīgas rajona tiesas piespriestos naudas sodus bez reālas brīvības atņemšanas. Pietiek šodien atkārtoti publicē pirms nepilniem četriem gadiem pirmoreiz publiskotās Latvenergo kukuļņemšanas lietas šokējošās telefonsarunas, ar kurām, kā redzams, prokuratūrai un KNAB nav bijis pietiekami, lai panāktu reālu cietumsodu piespriešanu.

Pirmā publikācija

Pietiek publisko vairākas tā rīcībā nonākušās telefonsarunas starp nu jau bijušajiem AS Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Aigaru Meļko, kā arī biznesa konsultantu Andreju Livanoviču un franču enerģētikas koncerna Alstom Power pārstāvi. Sarunas ierakstītas 2010. gadā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklējot AS Latvenergo amatpersonu iespējamo piekukuļošanu. Miķelsons un Meļko tiek turēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu.

Tiesībsargājošo iestāžu noklausītās telefonsarunas paver priekškaru, kā notikušas aizkulišu sarunas ar franču enerģētikas koncerna Alstom Power pārstāvjiem par Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju, iespējams, izkārtojot Latvenergo bijušajiem vadītājiem Kārlim Miķelsonam un Aigaram Meļko kukuļus.

Tie, kā vedina domāt tiesībsargu noklausītās telefonsarunas, varētu būt "atmazgāti", izmantojot 3,79 miljonus eiro vērto inženierkonsultāciju pakalpojumu līgumu ar Šveices uzņēmumu AF Colenco. Šis uzņēmums reģistrēts Andreja Livanoviča dzīvesvietā Mārupē. Livanoviča sarunas ar Alstom pārstāvi, kā arī Miķelsonu un Meļko rāda, ka zem šī līguma visticamāk "paslēpts" kukuļu fonds Latvenergo amatpersonām. Miķelsons 2010. gada 14. maijā, telefonsarunā no Livanoviča izdzirdējis, ka pārskaitījums no Alstom uz Šveices kompāniju saņemts, gandarīti izsaucas: „Ak, Dievs!”

Tomēr ceļš līdz naudai nav viegls. 31. martā Livanovičs sazvanās ar Alstom pārstāvi, atgādinot, ka 22. februārī ir izsūtījis kompānijai rēķinu par viņa konsultāciju pakalpojumu apmaksu un saskaņā ar līgumu samaksai jānotiek 60 dienu laikā. Telefonsarunas laikā Livanovičs arī informē, ka ir lasījis par Alstom Power „problēmām” Lielbritānijā, un pauž bažas, ka Alstom tādēļ varētu iesaldēt savus projektus arī citās valstīs. 2010. gada 24. martā britu laikraksts The Telegraph rakstīja par trīs Alstom UK Holding Ltd padomes locekļu arestu sakarā ar aizdomām kukuļdošanā.

Klausieties telefonsarunu (.wav)

27. aprīļa rītā Alstom pārstāvis zvana Livanovičam, jautājot, vai ir kādi jaunumi. Livanovičs stāsta, ka atklāti uzdevis jautājumu :„Čaļi, kur ir mana nauda?”, bet pozitīvu jaunumu noAlstom nav. Livanovičs arī atgādina, ka sarunas starp Alstom un Latvenergo atrodas nobeiguma fāzē un ir īstais brīdis naudas pārskaitījumam, lai viss izdotos. Uz AlstomZviedrijas atzaru [Alstom Hydro Sweden] mudinājumiem sniegt atbalstu Livanovičs nereaģēšot, pirms nesaņemšot izskaidrojumus no kompānijas vadības, kādēļ kavējas pārskaitījums. Livanovičs telefonsarunā ar Alstom pārstāvi brīdina: „Šodien satikšu Kārli [visticamāk domāts Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons], izskaidrošu viņam situāciju un lūgšu viņu piebremzēt ar sarunām.”

Alstom pārstāvis Livanoviču mierina, ka ir informēts par Alstom Hydro Sweden jau it kā veikto naudas pārskaitījumu uz Šveici, un apsola izdarīt spiedienu uz „saviem draugiem Zviedrijā”. 28. aprīļa rītā Livanovičam atkal zvana Alstom pārstāvis, vēlreiz apstiprinot, kaAlstom Hydro Sweden ir akceptēts Livanoviča nosūtītais rēķins un nauda jau pārskaitīta uz Šveici tālākām transakcijām.

Klausieties telefonsarunu (.wav)

Klausieties telefonsarunu (.wav)

Visbeidzot 12. maija vakarā Livanovičs Alstom pārstāvim nosūta īsziņu ar tekstu: „Transfer from Hydro received!!!” [Pārskaitījums no Hydro ir saņemts!] Nedēļu vēlāk 18. maijā abi atkal sazvanās, un Alstom pārstāvis nodod ziņu no kompānijas vadības, ka tā ir apmierināta ar Livanoviča pakalpojumiem un vēlas sadarboties arī turpmāk. Livanovičs Alstom pārstāvi lūdz atsūtīt rēķinu un datus, lai no saņemtā honorāra izmaksātu arī viņam pienākošos daļu.

Klausieties telefonsarunu (.wav)

14. maijā Livanovičs par ienākušo naudu informē Miķelsonu. „Es esmu saņēmis to, ko jau biju necerējis saņemt no mana bijušā darbadevēja [Livanovičs savulaik bija Alstom Powerpārstāvis Baltijā]. Viss pilnā mērā. Neticami,” stāsta Livanovičs. Miķelsons, izdzirdējis par pārskaitījumu, izsaucas: „Ak, Dievs!”

Tālāk uz Livanoviča instrukcijām, ka pēc šī pavērsiena Latvenergo amatpersonām būtu jāpalīdz Alstom, Miķelsons lakoniski atbild: „Labi.” „Un līdz ar to es to pastāstīju Gunāram [visticamāk domāts Latvenergo ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs], lai tad viņš kļūst ļoti draudzīgs un konstruktīvs. Jo tas bija vienkārši apbrīnojami. Un šo pirmdien pēkšņi ienāca, nu... Tā, ka man ir tāds lūgums, ja nu var, tad tiešām viņus tā brīvāk palaist vaļā,” tālāko taktiku sarunās ar Alstom Miķelsonam skaidro Livanovičs.

Telefonsarunas laikā netiek runāts, kā notiks dalīšanās ar Alstom pārskaitīto naudu, netiek minēta arī konkrēta saņemtā summa. Jau pārejot pie citas sarunas tēmas, Livanovičs informē Miķelsonu, ka „tā, kā tu teici, es 200 uzliku uz vienas nedēļas depozītu”.

Noslēdzot telefonsarunu ar Miķelsonu, Livanovičs lūdz, lai viņš painformē arī Aigaru [visticamāk domāts Latvenergo viceprezidents Aigars Meļko] „par mana bijušā darbadevēja lielo varonību, lai viņš ir lietas kursā pirmdien un, ja pēkšņi Gunārs [Cvetkovs] nāk ar tādām samiernieciskām iniciatīvām, lai tavs kolēģis nesāk uz viņu brēkt un bremzēt”. „Labi, sapratu,” atbild Miķelsons.

Klausieties telefonsarunu (.wav)

16. maijā Livanovičs pats telefoniski informē arī Meļko par Alstom pārskaitījumu: „Atceries – es tev kādreiz stāstīju, ka man ir problēmas ar manu bijušo darba devēju? Tur sakarā ar visādiem hidrauliskiem, tehniskiem jautājumiem [Livanovičs visticamāk ar izteicienu „hidrauliskas problēmas” apspēlē Alstom Hydro Sweden nosaukumu un šifrēti runā par ilgo gaidīšanu uz Alstom pārskaitījumu]. Tagad tās problēmas ir ļoti veiksmīgi man atrisinājušās. Burtiski pagājušajā nedēļā, pirmdien mēs panācām pilnīgu vienošanos un tagad viss ir ļoti jauki.” Uz Meļko jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņam kaut kad „jāpieskrien”, Livanovičs skaidro, ka pagaidām ne, jo „tehniski tas ir diezgan pagarš process, es esmu sācis kalkulēt, bet es padošu ziņu”.

Klausieties telefonsarunu (.wav)

Dažas dienas vēlāk 19. maijā Livanovičs kārtējā telefonsarunā ar Miķelsonu, izmantojot aizplīvurotus izteicienus, ļauj noprast, ka „hidrauliskās problēmas ir atrisinājušās”, „mehānisms ir iedarbināts un nākamnedēļ jau pirmajam produktam jānāk ārā”. Citiem vārdiem – Alstom kukuļa „atmazgāšanas” shēma notiek un nākamnedēļ jau varēs saņemt pirmo naudu. „Ļoti laba ražošana,” izmantojot to pašu slengu, uzslavē Miķelsons.

Klausieties telefonsarunu (.wav)

Otrā publikācija

Naudas „atmazgāšana” caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un konsultāciju pakalpojumiem nav bijusi vienīgais veids, kā bijušie Latvenergovadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko varētu būt apgrozījuši uzņēmuma iepirkumos saņemtos kukuļus, par ko viņus tur aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Kā liecina Pietiek šodien publiskotās telefonsarunas no Latvenergo lietas materiāliem, Miķelsons un Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu Cell Finance, ar ko mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū.

Tomēr riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamais Cell Finance finanšu pārskats par 2010. gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.

SIA Cell Finance reģistrēta 2010. gada 5. martā, pāris dienas pēc tam, kad Latvenergo bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst bijušās uzņēmuma vadības mesta korupcijas ēna. Firmas vadībai izraudzījušies vērtspapīru darījumos, viņuprāt, kompetentu menedžeri Oļegu Kovaļovu (2011. gadā amatu firmā pametis), gan Miķelsons, gan Meļko SIA Cell Finance pamatkapitālā iegulda pa 21 000 latu. Abi saskaņā ar deklarētajiem ienākumiem un uzkrājumiem to var atļauties.

Tomēr, lai spekulētu starptautiskajā valūtas tirgū, uz šim mērķim Šveices bankā Mig Bank atvērto kontu bija jāpārskaita lielāki finanšu līdzekļi. Spriežot pēc Pietiek rīcībā esošajām tiesībsargu noklausītajām Latvenergo šefu telefonsarunām, apzinoties, ka viņiem tam nav legāli deklarētu līdzekļu, vismaz daļu no Miķelsona un Meļko „melnās kases” šajā biznesā ar savu vārdu ieguldīja viņu „finansists”, arī lietā aizdomās turētais Andrejs Livanovičs.

13. aprīlī Livanovičs zvana Kovaļovam, skaidrojot, ka Miķelsons un Meļko nevar savai jaundibinātajai firmai aizdot valūtas spekulācijām nepieciešamos līdzekļus, jo tik lielas summas oficiāli nav deklarējuši. Tādēļ tiek apspriests variants, kā SIA Cell Finance nepieciešamo aizdevumu varētu saņemt no Livanoviča.

„Tie dibinātāji, nu, viņi savā vārdā nevar aizdot. Tāpēc, ka viņi var aizdot to, kas ir bijis kādreiz pagātnē oficiāli deklarēts, ja. Respektīvi, man tādā gadījumā kaut kā jākļūst par jūsu uzņēmuma darbinieku. (..) Un tad es visu to summu jums aizdošu kā savus personiskos līdzekļus, jo viņi man ir deklarēti,” telefonsarunā ar Cell Finance valdes priekšsēdētāju shēmo Livanovičs.  Uz Kovaļova jautājumu, kādēļ šo naudu nevar aizdot abi dibinātāji Miķelsons un Meļko, Livanovičs atbild: „Viņiem ir deklarēts, godīgi teikšu, mazāk nekā 500 [000], tur ir tā problēma, Oļeg. Tur ir tā problēma, ka cilvēkiem ne viss ir deklarēts. Tā tas vēsturiski ir veidojies. Bet es esmu sadeklarējis bezgala daudz, līdz ar to tas ir pilnīgs špicka, tas nekas nav, es tādu summu varu izņemt no kabatas un aizdot, visas manas deklarācijas un kontu izraksti tam atbilst.”

Nākamajās pāris nedēļās Livanovičs uz Cell Finance atvērto kontu Šveices Mig Bank kontā ieskaita vairākus simtus tūkstošu.

No vēlākajām telefonsarunām starp Livanoviču, Miķelsonu un Meļko secināms, ka šo trešās personas aizdoto naudu abi Latvenergo vadītāji uzskata par savu, arī Livanovičs abiem atskaitās par darījumiem no Mig Bank konta un saskaņo tālāko rīcību ar līdzekļiem.

Maija otrajā pusē Latvenergo šefiem valūtas tirgū izdodas gūt pirmo peļņu, un viņu melnās kases pārzinātājs Livanovičs zvana Kovaļovam, nododot Miķelsona jautājumu, vai daļu valūtas operācijās neizmantotās naudas nevarētu noguldīt īslaicīgā depozītā kādā no Latvijas bankām.

20. maija telefonsarunā Livanovičs arī pamāca Cell Finance formālo vadītāju, lai viņš ir piesardzīgs, Miķelsonam un Meļko rakstot e-pastus,ar redzējumu, kā no Mig Bank konta izņemama un sadalāma peļņa, jo tas Latvenergo šefus var kompromitēt. „Darīsim tā – ja tur iet runa par naudas izņemšanu, tad vispirms jūs atsūtiet tikai man, jo, ja tur ir rakstīts, ka nauda tiks izņemta caur Kipras kompāniju un visādi tur mehānismi aprakstīti, tad varbūt visas tās detaļas viņiem nav jāsūta, pietiks, ja mēs mutiski viņiem to izstāstīsim. Viņi var pakautrēties tādus e-pastus savā pasta kastītē glabāt. Viņi, protams, zinās visu un akceptēs, bet viņi gribēs izlikties, ka viņi nesaprot, kāpēc tāds apakšuzņēmējs ir. Jo faktiski, ja mēs to tādā atklātā tekstā aprakstām, tas nozīmē, ka viņi zina, ka notiek kaut kāda izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ko viņi, protams, akceptē, ka tā ir pareiza rīcība, bet viņi nevēlas, lai par to ir rakstiski pierādījumi,” Kovaļovu pamāca Livanovičs.

Tomēr drīz Miķelsona un Meļko veiksme valūtas tirgos beidzas. 28. maijā un 2. jūnijā jau pašā rīta agrumā Meļko satraukts zvana Livanovičam. „Klausies, mēs tur smagi esam ielidojuši – mīnus 120 [000]. (..) Klausies, nu vakar atkal mēs pa biksēm esam dabūjuši.” 3. jūnijā Cell Finance neveiksmes vērtspapīru tirgū ar Livanoviču apspriež arī Miķelsons, atzīstot, ka „tas ir augsta riska pasākums”. Miķelsons sarunā sūdzas par kādu „klientu” nesaprātīgu rīcību, nosūtot uz Kipru „papīrīšus”, kuri nu jāsūta atpakaļ. Noprotams, ka runa ir par kādu ofšorkompāniju, bet no sarunas nav skaidrs, vai tā ir tā pati, caur kuru iecerēts izņemt Cell Finance nopelnīto naudu.

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Klausieties telefonsarunu

Trešā publikācija

Dienu pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojs paziņoja, ka 3,79 miljonu eiro vērto konsultāciju līgumu par Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju Latvenergo slēgs ar Šveices uzņēmumu AF Colenco Ltd., Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons ticies ar šveiciešu uzņēmuma aģentu Latvijā Andreju Livanoviču, lai, iespējams, saņemtu vairākus desmitus tūkstošus skaidrā naudā. Par to liecina Pietiek šodien publiskotā telefonsarunu starp Miķelsonu un Livanoviču, kuru, izmeklējot Latvenergo bijušo amatpersonu korupcijas lietu, 2010. gada pavasarī ierakstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

2010. gada 8. marta vakarā Miķelsons zvana Livanovičam kādā jautājumā, kas „nav telefonsaruna”, un abi pēc aptuveni stundas norunā tikšanos pie Livanoviča „bijušās darbavietas”, ar ko visticamāk domāta Alstom pārstāvniecība Latvijā.

Šī nav vienīgā telefonsaruna, kas parāda – iesaistītie nojautuši vai vismaz apzinājušies risku, ka tiesībsargājošās iestādes varētu noklausīties viņu telefonsarunas. Tomēr trīs dienas vēlāk kārtējā Miķelsona un Livanoviča telefonsarunā abi neuzmanīgi izmanto lai arī līdz galam neatšifrētus, tomēr izteikumus, kas liek domāt par lielu skaidras naudas nodošanu toreizējam Latvenergo prezidentam.

Pie Livanoviča „bijušās darbavietas”, spriežot pēc viņa un Miķelsona telefonsarunām, bijusi iecienītākā abu aizdomās turēto tikšanās vieta. Visticamākais, runa ir par Alstom, ko iepriekš Latvijā pārstāvēja Livanovičs, pārstāvniecību. Tā iepriekš atradusies Rīgā, Krustpils ielā 15. Kā Lursoft datubāzē pārliecinājās Pietiek, arī Miķelsona 2008. gadā dibinātās SIA Unleash Performance juridiskā adrese norādīta turpat.

10. martā Iepirkumu uzraudzības birojs publicēja paziņojumu, ka 3,79 miljonu eiro vērto konsultāciju līgumu ar Latvenergo par Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju atļauts slēgt ar Šveices uzņēmumu AF Colenco Ltd. Tā filiāle Latvijā tobrīd bija reģistrēta Livanoviča privātmājā Mārupē. 

11. marta rītā Miķelsons zvana Livanovičam, kurš pēc īsas apvaicāšanās, kā sokas, ātri pāriet pie lietas. „Respektīvi, par to, ko mēs pirmdien tur runājām, ja, par „seši nulle” – nu, šodien es dabūšu. Tā ka principā nu, protams, labāk pagaidīt, ka es patiešām dabūju, ja (abi iesmejas), šobrīd man ir vienkārši sarunāts, cikos tur es tiekos. Bet, ja nekas nemainās un viss tas tā notiek, kad mēs varētu saskrieties?” Miķelsonam vaicā Livanovičs un saņem atbildi, ka Latvenergo prezidentam todien ir brīvs „laiciņš no četriem līdz pieciem kaut kur”. Uz Livanoviča ziņu, ka „seši nulle” (visticamāk domāti 60 tūkstoši nenosauktā valūtā), Miķelsons atteic: „Nu, ļoti labi."

Klausieties telefonsarunu

Livanovičs telefonsarunā pauž raizes, ka Miķelsonam varētu būt grūtības vēl pirms darba dienas beigām nēsāt apkārt to, ko abi dēvē par „seši nulle”: „Nu, jā, bet, ja starp četriem un pieciem, tad tev ar.. pa pasauli jāvazājas ar visu to mantību.” Uz ko Latvenergo šefs viņu nomierina, ka vakarā viņam paredzētas tikai privātas darīšanas: „Nē, nē, nē, nav tik traki, jo nu, man ir privātas darīšanas.”

Abi kā iespējamo naudas nodošanas vietu norunā „pie pārtikas veikala”, kas bieži telefonsarunās pavīd kā abu tikšanās vieta. Miķelsona un Livanoviča slengā šādas tikšanās arī dažkārt dēvētas par „došanos iepirkt pārtiku”. Iespējams, domāta lielveikala Rimi stāvvieta Krišjāņa Valdemāra ielā netālu no Latvenergo centrālās ēkas Pulkveža Brieža ielā.

Pāris nedēļas pēc Miķelsona, Meļko un Livanoviča aizturēšanas Latvenergo pagaidu vadītājs Uldis Bariss paziņoja, ka līgums ar AF Colenco netiks lauzts, jo tam nav pamata. Viņa rīcībaāneesot citas informācijas kā vienīgi fakts, ka AF Colenco filiāle Latvijā ir reģistrētaLatvenergo amatpersonu lietā apcietinātā Livanoviča privātmājā Mārupē. Latvenergo pagaidu vadītājs atzina, ka pēc Livanoviča apcietināšanas šāda situācija vairs neesot normāla, tāpēc viņš ieteicis AF Colenco pārreģistrēt savu darbību Latvijā. Pēc Lursoft datubāzes datiem tas arī ticis izdarīts. 

Ceturtā publikācija

Lai "atmazgātu" pateicībā par Latvenergo daudzmiljonu iepirkumu izkārtošanu, iespējams, saņemtos kukuļus, valsts uzņēmuma toreizējā vadība izmantojusi Kiprā un Igaunijā dibinātas starpniekfirmas, ļauj secināt Pietiek šodien publiskotā daļa no tā dēvētās Latvenergo amatpersonu lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītajām sarunām. Sarunās starp bijušoLatvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu, konsultantu Andreju Livanoviču un, domājams, Šveices konsultāciju firmas pārstāvi apspriesta iespēja mainīt līgumu datumus, jo Kipras ofšors, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā aizdomās turētie vēlējušies izmantot šim mērķim, dibināts vēlāk, nekā energouzņēmums noslēdzis konsultāciju līgumu.

2010. gada 3. jūnijā Miķelsons zvana Livanovičam, sūdzoties par kādiem saviem „klientiem”, kuri kļūdas dēļ sagatavotos dokumentus nosūtījuši „uz Kipru, uz to adresīti”. Sarunā tiek secināts, ka pēc šīs kļūdas „vienkārši jāraksta detalizētākas receptes”, proti, instrukcijas darbībām ar ofšoru kompānijām.

Livanovičs pievienojas Miķelsona sašutumam: „Nu, ko es varu pateikt? Pasaki viņiem, ka viņi ir totāli kretīni. Vai tad tur nebija skaidri un gaiši pateikts, kam viņi ir jāatdod? Vai viņi ir pirmo reizi ar pīpi uz jumta? Viņi nekad neko tādu savu mūžu nav redzējuši? Es nezinu, kas tie par cilvēkiem...”

Miķelsons apsola, ka viens kļūdaini nosūtīto dokumentu eksemplārs nonāks arī pie Livanoviča („es jau izlamājos”). Savukārt Livanovičs skaidro, ka nekādas briesmīgas sekas šai kļūdai nebūs: „Nu, tur cilvēki, kas saņems [Kiprā], viņi jau ne par ko nebrīnīsies. Es ceru, ka viņi tāpat neattaisītu atsūtīs atpakaļ man. Vienkārši tas ļoti daudz laika aizņems.”

Klausieties audio

2010. gada 26. februārī Livanovičam notiek gara telefonsaruna ar kādas, pēc visa spriežot, ārvalstu kompānijas menedžeri, pārrunājot sarežģījumus, kas radušies, izlemjot ar atpakaļejošu datumu uz kādu vārdā nenosauktu Kipras kompāniju „pārcelt” konsultāciju līgumu. „Ja jūs vēlaties saglabāt mūsu konsultāciju līgumu, kas datēts ar 2008. gadu, tad es to nevaru pārcelt uz Kipras kompāniju, jo tā ir reģistrēta tikai 2009. gada augustā vai septembrī, tā ka mēs varam iedzīvoties nepatikšanās,” ārzemniekam skaidro Livanovičs. Lai gan Latvenergo lietā noklausītās telefonsarunas nesniedz pilnu priekšstatu par koruptīvo shēmu, runa visticamāk ir par līgumiem, kurus ar Latvenergo amatpersonām saistītas, ofšoros reģistrētas starpniekfirmas slēgušas ar valsts uzņēmuma iepirkumos uzvarējušām firmām kukuļu naudas saņemšanai.

Visticamākais, Livanoviča telefonsaruna par „Kipras kompāniju” notiek ar pārstāvi no Šveices Colenco Power Consulting, kura divreiz – 2006. un 2010. gadā – noslēgusi ar Latvenergo konsultāciju līgumus par TEC-2 rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas realizācijai. Sarunas gaitā Livanovičs jautā, vai patiesībai atbilst viņa dzirdētais, ka „jūs nākamtrešdien parakstāt līgumu”. Tā kā saruna notiek 27. februārī, nākamā trešdiena 2010. gadā iekrita 3. martā. Šis datums sakrīt ar datumu, kad tika parakstīts pēdējais Latvenergo konsultāciju līgums ar Colenco. Oficiāla publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā par to parādījās 10. martā.

Klausieties audio

Klausieties audio

Sarunas gaitā starp Livanoviču un ārzemnieku pavīd iespēja, ka, lai „neiekultos nepatikšanās”, konsultāciju līgumu kā iepriekš saglabā ar firmu Isengar. KNAB izmeklēšanā noskaidrots, ka Igaunijā reģistrēta kompānija Isengar OU, ko dibinājis igauņu finanšu konsultāciju uzņēmums Kermon, pirkusi no Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem nekustamos īpašumus vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā. Šie darījumi visticamāk kalpojuši kukuļos saņemtās naudas „atmazgāšanai” jeb legalizācijai.

2010. gada 2. martā Livanovičam zvana kāda „Kristīna” no Tallinas. Viņa atskaitās, ka Kipras kompānija interesējas, vai nav iespējams nomainīt konsultāciju līguma datumu, jo trasta deklarācija parakstīta vēlāk. „Nedrīkst. Tā viņiem ir liela problēma? Viņi ar mani nevar parakstīt kādu blakus vienošanos? Ja es viņiem lūdzu uzņemties saistības ar atpakaļejošu datumu, viņi var ar mani parakstīt papildus vienošanos,” risinājumu piedāvā Livanovičs. Galu galā noskaidrojas, ka Kipras kompānija ir ar mieru mainīt datumu, ar kuru datēta trasta deklarācija, kas problēmu atrisina.

Klausieties audio

No Pietiek iepriekš publiskotajām Latvenergo lietas telefonsarunām izriet, ka Latvenergokonsultāciju līgumi ar Colenco varētu būt mehānisms, kā "atmazgāti" nu jau bijušo valsts uzņēmuma amatpersonu saņemtie kukuļi. Colenco Latvijas pārstāvniecība līdz pat KNAB veiktajām aizturēšanām 2010. gada vasarā bija reģistrēta Livanoviča dzīvesvietā Mārupē.

No KNAB noklausītajām Livanoviča, Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko sarunām izriet, ka zem šī līguma visticamāk "paslēpts" kukuļu fonds Latvenergo amatpersonām. Miķelsons 2010. gada 14. maijā, telefonsarunā no Livanoviča izdzirdējis, ka pārskaitījums uz Šveices kompāniju saņemts, gandarīti izsaucas: „Ak, Dievs!”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...