Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liekas, ka pirms pāris gadiem izskanējušā skandalozā gadījuma par “māju-kuģi” Pāvilostas novadā rezultātā visām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm tapa skaidrs, ka, ja ēkas konstrukcija tiek reģistrēta kuģu reģistrā, tas tomēr nepadara šo ēku par kuģi un būvniecības normatīvais regulējums būtu attiecināms arī uz šādu ēku būvniecību. Tikai ne Rīgas brīvostai.

Vai nu Rīgas brīvosta ir “nogulējusi” šo notikumu, vai arī tā pilnīgi apzināti turpina pārlieku brīvi interpretēt normatīvos aktus, mēģinot apiet gan būvniecību regulējošo, gan vides aizsardzības normatīvo aktu prasības. Un pats absurdākais ir tas, ka patvaļīgā peldbūves novietošana Daugavā notiek, izmantojot ES ERAF fonda Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta #55 “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” (EST-LAT Harbours) līdzekļus.

Tātad kas īsti ir noticis: Daugavā Ķīpsalas jahtu ostas rajonā (iepretī Balasta dambim) pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma 2020.gada janvārī tika izvietoti  pontoni ar slipiem, un uz pontona ir novietota būve, kuras funkcija ir moduļu ēka publisko pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā bērnu apmācībai. Pēc publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas prasībām ēkā jābūt šādām telpām: inventāra noliktava, mācību klase, birojs, atpūtas telpas un sanitārās telpas.

Par minēto faktu tika informētas kompetentās institūcijas, tai skaitā Rīgas pašvaldības būvvalde un Rīgas brīvostas pārvalde. Rīgas brīvostas pārvalde savā 2020. gada 3.februāra paskaidrojumā Rīgas pilsētas būvvaldei norāda: “Informējam, ka peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē. Peldošās konstrukcijas reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (skat. Jūras kodeksa 8.¹ pantu). Peldošā konstrukcija nav būve Būvniecības likuma izpratnē.”

Rīgas brīvostas vēstule tiešam apliecina augstāk norādīto, ka Rīgas brīvosta mēģina apiet būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības un savai prettiesiskai rīcībai izvirza nepamatotus argumentus.

Tas, ka Rīgas brīvostas pieminētais Jūras kodeksa 8.¹pants nekādā veidā nesatur izņēmumu no Būvniecības likumā paredzētā regulējuma, izriet arī no Jūras administrācijas 2020.gada 31.janvāra vēstules, kurā Jūras administrācija norāda: “Jūras kodeksa 8.1 pantā ir noteikta peldošo konstrukciju reģistrācijas kārtība Latvijas Kuģu reģistrā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto, peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē.

Attiecīgi Jūras kodeksa 8.1 panta trešā daļa nosaka, ka tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav Jūras kodeksa 8.1 panta otrajā daļā minētās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni), nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10 tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā un šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības.”

D.iur. Ilma Čepāne savā rakstā “Kuģis vai māja – tāds ir jautājums”[1] bija norādījusi, ka, “vadoties no būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo tiesu judikatūras, šī “māja-kuģis” ir uzskatāma par būvi, kas uzbūvēta bez būvatļaujas”. Tāpat profesore ir aicinājusi noteikt būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos tiesisku regulējumu peldošo māju būvniecībai. Diemžēl nedz Ekonomikas ministrija, nedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tā arī līdz šīm nav pievērsušās šīm jautājumam.

Tomēr saprātīgi piemērojot spēkā esošos būvniecību regulējošos normatīvos aktus, vadoties no to normu mērķa un gara, neapšaubāmi var nonākt pie secinājuma, ka uz ēku-peldbūvi ir attiecināmi būvniecību regulējošie normatīvie akti.

No Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 12.decembra sprieduma lietā SKA -354/2016 izriet, ka “[…]pamatu iebūvēšana nav būvniecības procesa neatņemama sastāvdaļa. Kā Augstākā tiesa jau iepriekš interpretējusi Būvniecības likumā ietverto definīciju, ja ar zemi saistīts veidojums (kurš bez šādas saiknes nevar pastāvēt) ir uzbūvēts ar mērķi to kādai funkcijai pietiekami ilgstoši uzturēt nākotnē, ir pamats to uzskatīt par būvi (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 6.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-35/2012 8.punktu). Definīcijā nav teikts, ka saistība ar zemi ir tieši zemē iebūvēti pamati (lai gan parasti tā būs) un ka tikai un vienīgi pamatu iebūvēšana zemē ir tas, kas saprotams kā saistība ar zemi. Tāpat arī iespēja pārvietot nenozīmē, ka objekts nav būve”.

No Būvniecības likuma 1.panta 3.punkta izriet, ka būve ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni). Inženierbūves, kas viedo jahtu ostas konstrukcijas ir saistītās ar Daugavas upes gultni. Acīmredzami Rīgas brīvostas pārvalde Būvniecības likumā nav pamanījusi arī tādu jēdzienu kā “būves novietošana”, kas nozīmē būvdarbus, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē. Viennozīmīgi peldošais pontons var tikt uzskatīts par pamatni, uz kura tiek izvietota ēka (peldbūve). Ēkas funkcionēšanai nepieciešamās inženierkomunikācijas tiks savienotas ar sauszemi. Būvniecības likums nesatur izņēmumu, ka likuma normas nebūtu attiecināmas uz peldbūvēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikuma 2.tabulas 8.punktam jahtu ostā izvietoti pontoni un slipi atbilst 2.grupas ostu hidrotehniskām un citām neklasificētām būvēm, savukārt ēka, kas izvietota uz pontona, pēc saviem izmēriem atbilst 2.grupas ēkai. Līdz ar to pirms attiecīgo būvdarbu veikšanas bija jāizstrādā būvniecības dokumentācija atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” normām, kas attiecas uz 2.grupas būvju novietošanu, kā arī Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” normas.

Rīgas brīvosta ir klaji ignorējusi dažādu institūciju nosacījumus, kuras tika pievienotās atklātā konkursa iepirkuma nolikumam.

Piemēram, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde 2018.gada 10.maija vēstulē Nr.DMV-18-1485-nd ir skaidri norādījusi, ka ir nepieciešams saņemt gan būvatļauju, gan tehniskos noteikumus no Valsts vides dienesta. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde savā 2018.gada 21.marta vēstulē Nr.4.5.-06/2322 norādīja, ka, lai pārvalde varētu izsniegt noteikumus paredzētājai darbībai, ir nepieciešams iesniegt vēl papildus informāciju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” Pielikuma 9.4.apakšpunktu jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātņu ierīkošanai, kā arī saskaņā ar 10.5.apakšpunktu cilvēka dzīvošanai vai saimnieciskajai darbībai izmantojamas mākslīgi radītas, peldošas, ar zemi nesaistītas konstrukcijas.

Papildus tam augstāk minētajā vēstulē ir norādīts, ka, lai izvietotu jahtu ostas infrastruktūru, ir nepieciešams iznomāt daļu no Daugavas akvatorijas atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.918). Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15.panta otrajai daļai vietējā pašvaldība ir iekšējo publisko ūdeņu valdītājs. Atbilstoši noteikumu Nr.918 2.7., 2.8. un 2.12.apakšpunktiem publiskos ūdeņus iznomā rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai); ūdenssportam; kā arī peldbūvju izvietošanai, lai ierīkotu ar pakalpojumu sniegšanu saistītus objektus.

Par brīnumu Rīgas brīvostas pārvalde savā vēstulē atzīst, ka nomas līgums nav noslēgts, norādot, ka “daļa Ķīpsalas jahtu ostas infrastruktūras ir Rīgas brīvostas teritorijā, un šobrīd, sadarbībā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu tiek risināts jautājums par ūdens akvatorijas, kas nav Rīgas brīvostas teritorijā, iznomāšanu RBP”. Tātad Rīgas brīvosta Daugavā izvietojusi peldbūvi, ignorējot Rīgas pilsētas pašvaldības kā publiskās upes valdītāja tiesības.

Rīgas brīvosta savā vēstulē pilnīgi nihilistiski apgalvo, ka “iepriekš minēto saistošo noteikumu 574.punkts neuzliek par pienākumu peldošās konstrukcijas risinājumus saskaņot ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi”.

Bet apskatīsimies, ko norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde savā 2020.gada 30.janvāra vēstulē: “Teritorijas vērtību veido kvartālu grupa, kura vēsturisko vērtību veido saglabājies 19.gs. izveidojušos ielu tīkls un apbūve, atspoguļo Rīgas priekšpilsētas dzīves telpu un veidu 19.gs.un 20.gs.1.pusē. Ar siluetu un apbūves ritmu sevišķi vērtīga ir Balasta dambja apbūve.

Saistībā ar saņemto iesniegumu Rīgas reģionālā nodaļa veikusi apsekojumu Pilsētas jahtklubā, Ķīpsalā, Balasta dambī, par ko sastādīts Apsekošanas akts Nr.AA-0098/2020. Tāpat Pārvalde informē, ka aicinājusi Rīgas brīvostas pārvaldi sniegt skaidrojumu par peldbūves izbūvi laivu un jahtu ostas teritorijā.”

Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumam teritorija, kurā tiek veiktas patvaļīgās darbības, atrodas Kompleksas ūdens telpas attīstības teritorijā Ū2-6 Ķīpsalā starp Balasta dambi un CDE dambi. Saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 574.punktu jahtu ostu infrastruktūras risinājumi ir jāsaskaņo ar Nacionālai kultūras mantojuma pārvaldi, kas attiecīgi arī tika norādīts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018.gada 27.marta vēstulē Nr.DA-18-1644-nd.

Tātad, ja, kā apgalvo Rīgas brīvostas pārvalde, viņiem peldbūves nebūtu jāsaskaņo ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, tad kāpēc no viņiem tiek prasīts paskaidrojums par šādas peldbūves izbūvi? Jautājums laikam ir retorisks.

Ir saprotams, kad privātpersonas veic patvaļīgu būvniecību un pēc tām mēģina to legalizēt. Tomēr gadījumā, kad šādas darbības veic publiskā institūcija, tiek sagrauta Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts un pašvaldību iestādēm. Rodas šāds jautājums: “Priekš kam privātpersonām ievērot likumus, ja pat publiskās institūcijas savā darbībā tos neievēro?”.

Un nobeigumā apskatīsimies, kurš ir šīs izpildītājs, kas pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma veic šādas, maigi izsakoties, ne pārāk tiesiskās darbības?

Tātad SIA “Pontoni.lv” tika izvēlēta atklātā konkursa “Ķīpsalas jahtu ostas infrastruktūras uzlabošana” (iepirkuma identifikācijas Nr.RBP_2018/43_ES_ERAF) rezultātā. Var rasties jautājums, varbūt šīs ir pretendents ar viszemāko cenu, un tad, ko no tāda var gribēt? Par izbrīnu, atbilde ir “nē”, un no pretendenta, kurš piedāvājis viszemāko cenu (216 788 eiro), SIA “Pontoni.lv” šķir “nieka” 128 tūkstoši eiro (SIA “Pontoni.lv” piedāvātā cena ir 345 377,4 eiro).

Pēc Komercreģistra datiem SIA “Pontoni.lv” pamatkapitāls ir 2 846 eiro, un ir tikai viens darbinieks. Turklāt Atklātā konkursa nolikumā kā kvalifikācijas prasība tika norādīts, ka “pretendents iepriekšējo 3 gadu laikā (2015., 2016., 2017. un 2018.gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) ir projektējis, izgatavojis un nodevis pasūtītājam vismaz vienu peldošo konstrukciju.”

Savukārt, no publiski pieejamās informācijas izriet (LETA 10.07.2019.), ka SIA “Pontoni.lv” tikai veidos Viļakas ezerā koku laipu un pontonu tiltu. Tāta  no visa var secināt, ka Rīgas brīvostas pārvalde par ne pārāk zemo cenu ir izvēlējusies “ārkārtīgi pieredzējušo pretendentu”.


[1] Ilma Čepāne. Kuģis vai māja – tāds ir jautājums. Jurista vārds, 10.04.2018./Nr.15 (1021)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...