Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās izlauzušies ārpus mākslinieku un mākslas baudītāju subkultūras namiņa un nokļuvuši plašajā kolektīvās kultūras mežā. Šajā mūžamežā dzīvo visvisādi zvēri, tur aiz dažādiem tabu senkokiem mīt būtnes, kuras paši cilvēki bieži vien slēpj ne tikai no citiem, bet arī no sevis.

Kristiana darbi ar savu formu un saturu te daudziem ir negaidīti viesi, kas izraisījuši apjukumu un naidu gan pret sevi, gan pašu šo tēlu radītāju. Cilvēki, ieraudzījuši šos tēlus, metas tulkot to parādīšanos un nozīmi pēc savas izpratnes un ieskatiem. Turklāt dalība tēlu tulkošanā pieaug kā lavīna un pārņem daudzu to cilvēku prātus, kuri līdz šim daudz nav saskārušies ar mākslas procesu un kuri neseko mākslas tendencēm pasaulē un šīs tēlu valodas attīstībai.

Kāds tur saredz apdraudējumu sabiedrības tikumībai, un kāds redz pedofilijas propagandu. Kurtam Vonnegūtam ir stāsts par citplanētieti, kurš ieskrien stadionā, lai brīdinātu tur pulcētos futbola spēles dalībniekus par netālu notiekošo ugunsgrēku, bet, tā kā viņi citplanētieši komunicē ar pirdienu palīdzību, tad ļaudis nesaprot šo valodu, uztver to par galēju necieņu, kas vērsta pret viņiem, un nosit citplanētieti.

Tā nu arī te plašajā sabiedrībā izlaistie tēli tiek apsaukāti un viņiem tiek piedēvētas dažādas īpašības un maģiskas prakses. Ļaudis, sapulcējušies grupās, viens otru iedvesmojot, kliedz: šis vēlas apēst manus bērnus, un šis grib sabradāt visu, kas vēl svēts mūsu kopienai, un vēlas pazemot tos, kas tic cēlajam un patiesajam! Tēli neveikli mīņājas, ko nu viņi vairs var pateikt? Viņiem viena valoda, cilvēkiem "plašajā" Latvijas pasaulē cita.

Ko tur daudz vairs pateikt! Arī pandēmija uzrāda, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta, cilvēki nav gatavi sarunāties un apmainīties ar viedokļiem, uztvert savādo nevis noraidoši, bet aplūkojoši un pētnieciski. Manuprāt, tas tāpēc, ka Latvijas sabiedrībā kopš neatkarības atjaunošanas ļoti vāji ir koptas platformas, kuras varētu nodrošināt kopēju izpratni par tieši mūsdienu kultūras procesiem.

Latvijas mūsdienu mākslas muzeja neesamības sekas ir sabiedrības vājā spēja runāt par neskaidriem, neviennozīmīgiem jautājumiem analītiski un paplašināti. Mēs neesam audzināti kopā aplūkot neparasto, par to diskutēt un sarunāties, izteikt pretējus viedokļus un savstarpēji uzklausīt tos. Turklāt puses vienādi nevēlas sarunāties un uzklausīt otru.

Pieļauju, ka kādam no tiem cilvēkiem, kas sastopas ar plašumā palaistajiem Kristiana darbiem, paliek slikti, un tas nav nosodāms, jo, tāpat kā cilvēkam ir tiesības radīt darbus vadoties pēc savas pārliecības un izjūtas, kādam citam ir tiesības uztvert šos tēlus caur savu pārliecību un izjūtu prizmu. Aplūkotājam ir tiesības uz prieku vai nelabumu aplūkojot mākslas darbu.

Atceros, ka ceturtajā klasē vecākie skolasbiedri man pirmo reizi parādīja erotiska rakstura attēlu. Es biju šokā un izjutu nelabumu. Man bija drausmīgi neērti un nepatīkami. Un uzskatu, ka man bija tiesības uz šīm izjūtām. Es biju puritāniski audzināts padomju bērns, kura ģimenē seksualitāte bija tabu.

Uzskatu, ka šādās sāpēs mainās gan indivīda, gan sabiedrības tolerances slieksnis un pēc būtības tā tiek realizēta mākslinieka misija sabiedrībā. Tomēr arī māksliniekam ir jābūt gatavam, ka kolektīvais sāpju ķermenis, raustoties savās spazmās, atstās kādu rētu radošā cilvēka dzīves pieredzē. Mākslinieks ir pieskāries sāpīgai, visbiežāk slimai un slēptai vietai sabiedrības kolektīvajā apziņā, tā nevēlas aplūkot savu pūžņojošo brūci, bet gan nokratīt un salauzt to, kas ir tai pieskāries.

Tā ir mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm. Ja mēs noliegsim mākslā runāt par traumatiskajām, personīgajām un kolektīvajām pieredzēm, mēs zaudēsim spēju pārvarēt šīs traumas. Kā lai mākslinieks runā par to, kas viņu uztrauc un sāpina sabiedrībā, ja ne atklājot un aplūkojot šīs pieredzes? Pēc analoģijas mēs varētu apcietināt vardarbības upuri, kurš sniedz liecības par pieredzēto tiesā, un apvainot viņu vardarbības propagandā.

Tomēr mums, māksliniekiem, vienmēr jāatceras, ka cīnīties pret mākslas darba cenzēšanu un tad censties cenzēt skatītāja reakciju uz mākslas darbu ir vienlīdz nepareizi. Abpusēji pieņemt otra izjūtas un spēt tās atzīt, nevis noraidīt, ir pirmais solis godīgas savstarpēju ideju un atziņu apmaiņas virzienā.

Bieži vien mums šķiet, ka māksla ir greznība. Tomēr tās sabiedrības, kuras abstraktā valodā spēj komunicēt par dažādo, uzrāda labākas sekmes dinamiskas uzņēmējdarbības un jaunu inovāciju attīstībā. Mēs varam strīdēties, kas bija pirmais - vista vai ola. Spēja un prasme aplūkot, pētīt un izprast neparasto attīsta cilvēkā spēju ieraudzīt iespējas un risinājumus.

Latvijas sabiedrības sašķeltība, nespēja uzklausīt vienam otru, atzīt dažādo ir dziļa. Brektes gadījums tāpat kā pandēmija uzrāda mūsu savstarpējo neiecietību un neuzticēšanos. Mūsdienu mākslas muzeja neesamība, tāpat kā nepietiekams atbalsts augstākajai izglītībai un zinātnei izpaužas sabiedrībā kā kopējas vienošanās trūkums. Mēs neuzticamies viens otram, jo mēs nesarunājamies!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...