Iesaki rakstu: 
Jūsu portālā tika nopublicēta necienīga vēstule, kas bija adresēta Valsts galvai. Varu tikai izteikt savu nožēlu, ka strīds tika iznests plašākai publikai un netika risināts ebreju kopienas ietvaros. Viss šis strīds ir kā padomju mantojums („strīds komunālā dzīvoklī, par kuru iet sūdzēties Partijas komitejā"). Ļaujiet man Jums norādīt uz mūsu „biznesa" projektiem.
Rīgas un Latvijas ebreju reliģiozā draudze un biedrība Šamir darbojas Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus. Tās dibinātāji bija mans tēvs Latvijas virsrabīns Natans Barkahans un prof. Branovers. Tās darbības mērķis ir ebreju etniskās identitātes saglabāšana un attīstība Latvijā, kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana, izpēte, popularizēšana, prezentēšana plašai auditorijai, kā arī dialoga veicināšana starp dažādām sabiedrības kopienām un tautībām, integrācijas un iecietības veicināšana un jebkādas diskriminācijas novēršana, etniskās saskaņas un starpkultūru dialoga veicināšana. Aktivitātēs piedalās dažādu grupu sabiedrības locekļi, kā arī starptautiskie viesi un apmeklētāji. Papildus pamatmērķiem aktivitātes ir vērstas arī uz tolerantas un demokrātiskas valsts vides attīstību Eiropas mērogā.
Rīgas un Latvijas ebreju reliģiozā draudze un biedrība Šamir Latvijā ir kļuvusi par nozīmīgu visas valsts kultūras sastāvdaļu. Tās galvenie mērķi un darbības virzieni ir:
• Starpetniskā dialoga veicināšana;
• Mācību metodikas un literatūras izlaide;
• Ebreju etniskās identitātes saglabāšana un attīstība;
• Pasākumu veikšana Latvijas Pirmās Republikas ebreju reliģiskā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.
Sākot no 2004.gada esam realizējusi vairāk nekā 10 nozīmīgus projektus. Daži no
tiem :
• Realizēts projekts „Latvijas sinagogas un rabīni 1918.-1940.", kura materiāli tika demonstrēti ANO 60. sesijas darbības laikā, kā arī ieguva trešo balvu konkursā Gada balva grāmatniecībā 2004 nominācijā Zinātniskā un mācību literatūra Latvijā;
• Izdota grāmata Ebreji Latvijā, kā arī vairāk nekā 30 citas tematiskās un piemiņas grāmatas par ebreju vēsturi Latvijā un Holokaustu;
• Sadarbībā ar Latvijas skolām organizēti konkursi, izstādes un semināri, kas veltīti latviešu un ebreju tautu kopējai vēsturei Latvija;
• Ir saņemti vairāki Goda un pateicības raksti par ieguldījumu maztautību integrācijā un Latvijas Republikas stiprināšanu;
• Aktīvi tiek attīstīts Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs, kurš tika atklāts 2010.gadā; to jau ir apmeklējuši vairāk nekā 12 000 cilvēku; uz muzeja bāzes tiek veidots Baltic International Tolerance Center;
• Ikgadēji tiek rīkoti Ebreju kultūras festivāli, starptautiskās konferences par kultūru un reliģiju;
• 2012.gada referendumā par valsts valodu mēs atbalstījām latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kas tika atzīmēts ar Ministru prezidenta V. Dombrovska pateicības vēstuli.
Es uzskatu, ka katram, kurš dzīvo šajā Valstī, nepieciešams iesaistīties valsts stiprināšanā, starpetniskā dialoga veicināšanā un kultūrvēsturiskās vides harmonizācijai. Kā ebreju pēctecim, kuri šeit dzīvo vairākus gadu simtus, man nav kauns pateikt, ka mīlu šo Valsti.
Lai Dievs svētī Latviju!
* Rabīns, Dr. paed., Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības „Šamir" valdes priekšsēdētājs, Eiropas Rabīnu padomes loceklis, Izraēlas Galvenajā rabinātā apstiprināts rabīns
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
