Mani pie alus glāzes ar Ragaušu nosēdināja tikai un vienīgi valstiskas intereses!
Jānis Bordāns06.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paris nedēļas iepriekš rakstā paudu savu viedokli par to, ka enerģētika ir joma, kurā, manuprāt, pārāk liela ietekme ir Krievijas interesēm lojālām personām un tādēļ pieņemtie lēmumi bieži ir pretrunā Latvijas ilgtermiņa interesēm. Nebija ilgi jāgaida, un savā nesenajā intervijā žurnālam "Klubs” Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Roberts Zīle pauda savu viedokli par enerģētiku kopumā un izcēla "Konservatīvos" kā galvenos Latvijas "enerģētikas laimes" grāvējus.
Dosim iespēju lasītājam katram pašam izdarīt savus secinājumus un iegūt kopskatu par šo komplicēto, bet valstiski ārkārtīgi svarīgo nozari un īstajiem motīviem, kādēļ Ekonomikas ministrija (vada NA ministrs), iespējams, darbojas ne gluži mūsu Latvijas valsts stratēģiskajās interesēs.
Vispirms, vai Inčukalna krātuve ir pustukša un kādēļ? Publiski ir pieejama informācija, ka Inčukalnā var iesūknēt 21,525 TWh dabasgāzes. 2021. gadā Latvija ir patērējusi nepilnas 11 Twh dabasgāzes. Arī tie ir publiski dati. Zīles kungs ar lepnumu apgalvo, ka "Kalvītis esot Inčukalnā iepumpējis „aptuveni 7 Twh". Taču ko tas nozīmē? Vai tas ir pietiekami nākamajai ziemai, ja to izmanto tikai Latvijas vajadzībām? Vai rezervēm nebūtu jābūt lielākām? Ir skaidrs, ka, jo mazākas rezerves, jo vieglāk Krievijai ir ievainot Latviju, manipulējot ar enerģijas piegādēm. Kāda ir patiesība?
Visus neatkarības gadus nekas netika darīts, lai mazinātu Latvijas energoatkarību no Krievijas resursiem. Tā vietā ar korupcijas skandālu tika ieguldīta milzīga nauda Rīgas TEC, i lai "līdzsvarotu tīklu" (tā Zīles kungs saka žurnāla "Klubs" intervijā) ar ... Krievijas gāzi. Starp citu, 2013. gadā nododot TEC-2 dabasgāzes energobloku ekspluatācijā, eksperti jau tad norādīja uz iespējamām sekām šādam risinājumam un loģiskajiem soļiem, kas būtu jāsper, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes.
Saprotot, ka vairs nebūs Krievijas gāzes, visa Eiropa meklē alternatīvas, un, ja Latvijai jau šobrīd būtu LNG terminālis, enerģētikas krīzes trieciens būtu jūtams daudz vājāk. Taču Zīles kungs savā intervijā žurnālam "Klubs" pārmet, ka "konservatīvie spiež, lai būvē Skultes termināli".
Rodas jautājums, kā saprast un cik lojāls Latvijai ir process, kuru pašreiz virza Ekonomikas ministrija, runājot par "publisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveides projekta tirgus izpēti", taču nenorādot ne vērtēšanas principus, ne vērtētājus pašus?
"Konservatīvo" uzskats ir tāds, ka godīga un starptautiska konkurence ar skaidriem konkursu noteikumiem, konkursa priekšmetu, vērtēšanas sistēmu un vērtētājiem (kā visa šobrīd nav) ir ceļš, kā neiekrist apšaubāmu darījumu un korupcijas lamatās.
Vēlos vērst uzmanību, ka Latvijai ir nenoliedzama dabiskā priekšrocība - Inčukalna gāzes krātuve. Taču, realizējot Zīles kunga un NA redzējumu, sanāks, ka vienīgajai valstij Baltijā bez LNG termināļa ir jābūt tieši Latvijai. Kā to saprast?
Kā saka Zīles kungs, uzbūvējot Latvijā LNG termināli, ""Latvenergo", grib vai ne, būs jāpērk gāze par augstu cenu". Turpat tālāk gan varam lasīt - "Skultiešu arguments - terminālis būs lētāks nekā Paldiski, bet kuru tas īsti uztrauc? Šoziem Latvijas valsti interesē nopirkt par jebkuru cenu drošu gāzi. Paldiski ir vienīgais variants, ko redzu".
Tātad Zīles kungs apgalvo, ka, lai vienu ziemu nopirktu gāzi par jebkuru cenu, jo Inčukalns nav pat īsti pilns līdz pusei, mums ir faktiski jāupurē savas visas iespējamās priekšrocības neatkarīgas gāzes sistēmas izveidē uz nākamajiem gadu desmitiem?
Tas viss norāda, ka premjers Krišjānis Kariņš pieņēma pareizo lēmumu, uzdodot NA nomainīt savu ekonomikas ministru J. Vitenbergu. Vai tas ir pozitīvs vērtējums par konkrētā ministra darbu, drīzāk pretēji? Domājot par Latvijas interesēm ilgtermiņā, mēs visi sagaidām, ka NA piedāvās profesionāli un caurspīdīgi vadītu enerģētikas stratēģiju, kura nav balstīta puspatiesībās.
Visbeidzot, par to, ka "Konservatīvie" lobē LNG, Skulti un ko tik vēl ne. Fakti. 2012. gadā Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai". Zināmā mērā atskaites punkts, lai sagatavotos vismaz nākamās dekādes izaicinājumiem enerģētikā. Jau tad bija iezīmēta gan nepieciešamība modernizēt un paplašināt Inčukalna krātuvi, gan nepieciešamība pēc "Baltijas reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības". Kāpēc tas ir svarīgi - "Konservatīvie" tika dibināti 2014. gada 17. maijā. Tikai nieka divus gadus vēlāk.
Var jau tālāk attīstīt visādas jaunas sazvērestības teorijas, bet jautājums paliek nemainīgs - vai pēdējos 30 gados mēs esam tuvojušies savai enerģētikas neatkarībai vai palikuši nemainīgi atkarīgi un tādi arī plānojam būt?
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
