Maskavas prioritātes COVID-19 laikā: starptautiskais prestižs pār savu pilsoņu drošību
Jānis Mākoņkalns13.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijā un pasaulē turpina plosīties COVID-19. Kamēr dažās valstīs no jauna saslimušo skaits ir sācis pakāpeniski samazināties (piemēram, Vācijā un Spānijā), Krievijā krīze ir tikai sākumposmā, un saslimušo skaits turpina pieaugt. Jaunākās prognozes liecina, ka Krievija varētu kļūt par pandēmijas nākamo epicentru.
Šo pirmdien saslimušo skaits Maskavā pieauga par 2 500, kopā pārsniedzot 18 000. Lai gan oficiālie dati liecina, ka vismaz 2/3 no visiem reģistrētajiem slimniekiem atrodas Maskavā, ir pamats aizdomām, ka COVID-19 ir izplatījies arī Krievijas provincēs, kur nav pieejami testi, lai identificētu visus saslimšanas gadījumus. Situācijai pasliktinoties, ir skaidrs, ka valsts tuvākajā laikā varētu piedzīvotu veselības sistēmas krahu.
To pakāpeniski sāk apzināties arī Maskavas un reģionālās izpildvaras, kas ir ne pa jokam noraizējušās par COVID-19 izplatības tempa straujo pieaugumu. Tiesa, Kremlī attieksme pret minēto problēmu, kā ierasts, ir bijusi vieglprātīga un pandēmija tiek pamatā saistīta Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanu un starptautiskā prestiža uzlabošanu.
Rezultātā Kremlis aizvadīto nedēļu laikā ir sniedzis humanitāro palīdzību virknei pasaules valstu. Piemēram, pēdējo divu nedēļu laikā Maskavas propagandas mediji ar lielu patosu ir ziņojuši par to, kā Krievija ir nosūtījusi humanitārās palīdzības kravas Itālijai, Serbijai, Armēnijai, Venecuēlai, Baltkrievijai un pat ASV. Jāatzīmē, ka pēdējā vēlāk precizēja, ka humanitāro kravu no Krievijas iegādājusies, taču tas netraucēja Kremļa medijiem darījumu prezentēt kā žēlsirdīgās Krievijas palīdzību uz sabrukuma robežas esošajai lielvalstij.
Krievijas propagandas aparāta centienus uzlabot Maskavas ģeopolitiskās pozīcijas pandēmijas laikā vēl absurdākus padara dramatiskā situācija valsts iekšienē. Opozīcijas medijos un sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās satraukti viedokļi par bēdīgo situāciju Krievijas veselības nozarē un tās pilnīgu negatavību cīnīties pret COVID-19 izraisīto pandēmiju.
Laikraksta „Vedomosti” apkopotie dati liecina, ka Krievijas veselības sistēmu pozitīvi vērtē tikai 9% no valsts iedzīvotājiem un gandrīz puse ir pārliecināti, ka tā nav gatava cīņai pret COVID-19. Šāda iedzīvotāja nostāja ir viegli saprotama, aplūkojot aktuālo statistiku par Krievijas situāciju Krievijas veselības nozarē.
Piemēram, laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam jaunāko medicīnas darbinieku skaits Krievijas slimnīcās ir samazinājies par 2,6 reizēm (!). Vidējā personāla skaits ir sarucis par 9%, savukārt ārstu ir kļuvis par 2% mazāk. Vēl jo vairāk, Krievijas infektologu skaits no 1990. līdz 2019. gadam ir sarucis no 149 līdz 59 tūkstošiem (!). Analogi kopš 1990. gada Krievijas slimnīcas ir ievērojami sarucis arī infekcijas slimniekiem paredzēto palātu skaits. Turklāt situāciju vēl dramatiskāku padara tas, ka minētā statistika ir negatīvi atsaukusies uz infekcijas slimnieku mirstības statistiku. Ja 1990. gadā no infekcijas slimībām mira 0,35% pacientu, tad 2018. gadā tādu bija jau 0,82%.
Viena no galvenajām problēmām pandēmijas laikā ir mediķiem pieejamo aizsarglīdzekļu trūkums. Krievijas ārstiem katastrofāli trūkst jebkāda veida aizsargtērpu, kā rezultāta mediķi var viegli kļūt par vīrusa upuriem un pārnēsātājiem.
Piemēram, laikraksts „Novaja Gazeta” raksta, ka Krievijas ārstiem (tostarp Maskavā) darbam ar inficētajiem pacientiem tiek izsniegtas tikai visparastākās aizsargmaskas, kuru iegāde nereti tiek apmaksāta no pašu mediķu kabatas. Līdzekļu trūkums atsevišķās Krievijas slimnīcas ir novedis līdz tādam absurdam, ka ārstiem tiek likts valkāt par savu naudu iegādātus pamperus (!), lai samazinātu tualetes apmeklējumu biežumu.
Papildus tam ir vērts atzīmēt, ka Krievijas vara nebūtu Krievijas vara, ja nesodītu tos ārstus, kas ir izvēlējušies atklāti runāt par problēmām veselības nozarē. Piemēram, ar varasiestāžu spiedienu ir saskārusies ārstu arodbiedrība „Aļians Vračei”, kas pašrocīgi centās vākt ziedojumus mediķu atbalstam.
Rezultātā organizācijas vadītāja Anastasija Vasiļjeva tika izsaukta uz pārrunām Krievijas Izmeklēšanas Komitejā par it kā nepatiesas informācijas izplatīšanu saistībā ar COVID-19. Neilgi pēc tam šīs pašas organizācijas aktīvisti tika izturēti Novgorodas apgabalā brīdī, kad centās nogādāt iedzīvotāju saziedotos aizsarglīdzekļus Okulovskas pilsētas slimnīcas ārstiem.
Iespējams, vislabāk situāciju Krievijas veselības sistēmā var aplūkot kādā videoklipā no Pleskavas apgabala, kurā tika iemūžināta gubernatora un ierēdņu viesošanās vienā no COVID-19 ārstējošajām slimnīcām. Vizītes laikā ierēdņu delegācija bija tērpusies pilnos ķermeņa aizsargtērpos, kamēr ārsti parastos halātos un ķirurģiskajās maskās.
Neskatoties uz acīmredzamajām problēmām savas valsts iekšienē, Kremlis kārtējo reizi ir izvēlējies tās noklusēt un koncentrēties uz ārvalstīm, piegādājot dāsnas palīdzības kravas saviem sabiedrotajiem un ienaidniekiem, kuru uzticību tas cenšas iekarot.
Ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko nedēļu laikā COVID-19 krīze Krievijā saasināsies līdz tādiem apmēriem, ka Kremlis to vairs nevarēs ignorēt. Dod Dievs, lai Maskavas kungiem vismaz tad pietiktu veselā saprāta nākamreiz humanitārās palīdzības kravu nogādāt Okulovskas pilsētas ārstiem, nevis saviem sabiedrotajiem Venecuēlā vai Serbijā.
Izmantotie avoti:
https://www.aa.com.tr/en/europe/covid-19-more-recovered-in-germany-than-still-infected/1801865
http://www.rfi.fr/en/international/20200413-coronavirus
https://abcnews.go.com/International/russias-coronavirus-cases-expected-soar/story?id=70116133
https://vz.ru/society/2020/3/24/1030372.html
https://www.vesti.ru/doc.html?id=3254000
https://eurasia.expert/smi-raskryli-kak-rossiya-pomozhet-armenii-v-borbe-s-koronavirusom/
https://www.pravda.ru/news/world/1487441-venezuela_russia/
https://ria.ru/20200409/1569811221.html
https://www.themoscowtimes.com/2020/04/02/who-paid-for-russias-coronavirus-aid-to-the-us-a69839
https://www.vedomosti.ru/society/articles/2020/04/09/827471-gotovo-rossiiskoe
https://novayagazeta.ru/articles/2020/04/01/84650-edinstvennoe-chto-est-maska
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
