Maza ministres Čakšas dāvaniņa savas padomnieces Vānes biznesam
Pietiek lasītājs02.01.2017.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Ministru kabineta sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529, kur visa starpā pasniegta dāsna dāvana ministres Andai Čakšas padomniecei Alīdai Vānei, kuras privātajai slimnīcai pretlikumīgi piešķirts finansējums vairāk nekā 111 000 eiro apmērā. Nevar piekrist, ka tā ir valsts līdzekļu likumīga nozagšana, - patiesībā nekā likumīga te nav.
Balvu un Gulbenes slimnīca nav nedz pašvaldības, nedz valsts ārstniecības iestāde. Likuma "Par valsts budžetu 2016.gadam " 66.pants tieši bija ar mērķi novirzīt līdzekļus tikai valsts un pašvaldību un nekādi ne privātajiem.
Tad jau šajā saņēmēju sarakstā būtu jābūt ARS, VC4 u.c. Pēc likuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ir tikai tās, kur valstij vai pašvaldībai pieder VISAS daļas, - bet Balvu un Gulbenes slimnīca, kuras īpašnieku vidū ir Vāne, tādas nav.
Oficiāli šī zādzība izskatās tā:
„Anotācija: ietekme uz 2017.gadu un turpmāko budžetu.
Veselības nozarei 2016.-2018.gadam tika piešķirts papildus finansējums neatliekamo pasākumu nodrošināšanai, tai skaitā ārstniecības personu un pārējo nozarē strādājošo darba samaksas pieauguma nodrošināšanai (algu skalas izlīdzināšanai) 10 000 000 euro ik gadu, vienlaikus paredzot likumā „Par valsts budžetu 2016.gadam” 66.pantu, kas nosaka, ka finansējums 10 000 000 euro apmērā paredzēts valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu nodarbināto darba samaksas pieauguma nodrošināšanai atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Atbilstoši piešķīrumam Noteikumu projekta pievienotājā redakcijā izstrādāts pielikums Nr.37, kas minētā piešķīruma kontekstā ietekmi uz valsts budžetu nerada. Saskaņā ar 37.pielikumu veikta finansējuma pārdale atbilstoši izmaiņām ārstniecības iestāžu noslodzē. Katrai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādei papildus piešķiramā finansējuma apmērs ārstniecības personu darba samaksai aprēķināts, ņemot vērā ārstniecības iestāžu sniegto informāciju par darba slodžu skaitu sadalījumā pa amata kvalifikācijas kategorijām katrā iestādē (slodžu skaits (strādājošo skaits normālā darba laika ietvaros) iegūts no iestāžu sniegtās informācijas par 2016.g. pusgadu.). Finanšu līdzekļu sadalījums darba samaksas pieauguma nodrošināšanai 2017.gadā katrai iestādei norādīts Noteikumu 37.pielikumā.
Finanšu līdzekļu sadalījums darba samaksas pieauguma nodrošināšanai
|
Nr. p. k. |
Ārstniecības iestādes nosaukums |
Slodzes (strādājošo skaits normālā darba laika ietvaros) |
Kopā atalgojums ar piemaksām un VSAOI, euro |
|
|
1. |
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca |
1 612.20 |
636 452 |
|
|
2. |
P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca |
3 068.00 |
1 297 659 |
|
|
3. |
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca |
4 342.13 |
1 855 184 |
|
|
4. |
Jūrmalas slimnīca |
231.30 |
97 494 |
|
|
5. |
Ogres rajona slimnīca |
263.25 |
112 657 |
|
|
6. |
Tukuma slimnīca |
276.50 |
120 034 |
|
|
7. |
Liepājas reģionālā slimnīca |
818.74 |
344 661 |
|
|
8. |
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca |
479.00 |
210 176 |
|
|
9. |
Kuldīgas slimnīca |
282.20 |
117 359 |
|
|
10. |
Daugavpils reģionālā slimnīca |
1 473.00 |
634 510 |
|
|
11. |
Rēzeknes slimnīca |
648.43 |
282 983 |
|
|
12. |
Preiļu slimnīca |
153.15 |
68 351 |
|
|
13. |
Krāslavas slimnīca |
151.95 |
61 404 |
|
|
14. |
Vidzemes slimnīca |
571.00 |
232 570 |
|
|
15. |
Madonas slimnīca |
278.66 |
127 861 |
|
|
16. |
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība |
233.70 |
111 263 |
|
|
17. |
Cēsu klīnika |
259.64 |
104 474 |
|
|
18. |
Alūksnes slimnīca |
107.30 |
49 767 |
|
|
19. |
Jelgavas pilsētas slimnīca |
420.00 |
173 868 |
|
|
20. |
Jēkabpils reģionālā slimnīca |
592.00 |
252 619 |
|
|
21. |
Dobeles un apkārtnes slimnīca |
243.69 |
103 335 |
|
|
22. |
Aizkraukles slimnīca |
108.50 |
44 674 |
|
|
23. |
Bauskas slimnīca |
105.80 |
44 795 |
|
|
24. |
Līvānu slimnīca |
46.03 |
19 438 |
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
