Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dabā viss ir pakļauts cikliskumam. Kaut kas rodas, attīstās, sasniedz spēju maksimumu (uzplaukumu), tad noplok, līdz kādā brīdī izzūd pavisam.

Sava cilvēka mūža ietvaros mēs varam novērot, kā šādam cikliskumam ir pakļauts, piemēram, diennakts ritms, gadalaiku maiņa, viengadīgu augu attīstība gada ietvaros, daudzgadīgu augu attīstība vairāku gadu ietvaros, tāpat tam ir pakļauts arī cilvēka mūžs.

Šos novērojumus mēs varam ekstrapolēt attiecībā uz visu pārējo ārpus cilvēka mūža skalas izejošo. Ir lietas un parādības, kas ir garākas par cilvēka mūžu, taču mēs varam novērot to atrašanos dažādās cikla attīstības stadijās. Pavisam vienkāršs piemērs – daudzus gadsimtus vecie ozoli. Vēl piemērs - dzīvnieku sugas, kas kādreiz ir mitušas uz zemeslodes, taču tagad to vairs nav vai arī vēl ir, taču stipri apdraudētā stāvoklī.

Gana droši var apgalvot, ka tādam pašam cikliskumam ir pakļautas valstis un tautas. Vēsture min pētījumus par senu tautu, pat veselu civilizāciju uzplaukumu, norietu un izzušanu.

Atvainojos par varbūt vienkāršoti banālo ievadu, taču, pirms iet tālāk un dziļāk pārdomās, šķita svarīgi šo pateikt. Jo tieši šādās kategorijās esmu domājis par latviešu tautu. Kur tā ir pašlaik? Kas ar to notiek? Vai ir bijuši labāki laiki? Ja ir bijuši, vai ir liecības par šādiem laikiem?

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka šī brīža situāciju latviešu tautai nekādi nevar saistīt ar uzplaukumu, jo situācija Ir visnotaļ kā dziļā purvā. Notiek vispārēja degradācija, kas skar literatūru, mākslu, izglītības sistēmu. Trešdaļa miljona tautiešu tā saucamās neatkarības laikā ir pametuši valsti. Valsts pārvaldē laimīgi un trekni dzīvo korupcijas astoņkājis.

Nepiekrītu apgalvojumam, ka valsts pārvaldei ar tautu kā tādu neesot nekāda sakara. Manuprāt, ir - un kā vēl. Situācija valsts pārvaldē atspoguļo tautas šī brīža kolektīvo apziņu, tādējādi apliecinot teiciena “tauta saņem tādu valdību, kādu tā ir pelnījusi” patiesumu. Redzot, kas notiek apkārt, ir visnotaļ smieklīgi šur un tur lasīt vai dzirdēt par “latviešu tautas izredzētību”.

Nepiekrītu arī apgalvojumam, ka “pārkrāsotajam komunistu režīmam”, kas tagad vada valsti, “nav tautības”. Tautības un dzimuma nav cilvēka dvēselei. Taču, atrodoties šeit uz zemes, lai arī kādā ideoloģiskā, reliģiskā, sektantiskā, politiskā kustībā iesaistās indivīds, viņš pārstāv konkrētu tautību.

Izejot no visa iepriekš sacītā, ir pilnīgi iespējams, ka latviešu tauta atrodas savā norietā. Tad pats par sevi rodas loģisks jautājums – ja tas ir tā, vai tad ir bijis arī uzplaukums?

Ja vien par uzplaukumu neuzskata tā dēvētos “Ulmaņa laikus” (šķiet pārāk īss uzplaukuma periods visa attīstības cikla garumam), oficiālā vēsture saka, ka ne. Saskaņā ar oficiālo vēsturi mūsu tautiņa dažādu svešu varu ietekmē ir kaut ko klusi bez pašapziņas savā nodabā rušinājusi, un tikai Jaunlatviešu kustība 19. gadsimta 50.–60. gados varētu būt tāds kā pirmais nopietnais pieteikums kaut kam lielākam par prastu veģetēšanu uz zemeslodes daudztautu globusa. Taču arī tas pārklājas ar kopējā pesimisma šļakatām, radot (vai mākslīgi veidojot?) iespaidu par latviešiem kā mūžīgajiem lūzeriem, pabērniem vai Dieva bērnu padumjajiem pastariņiem.

Taču ir viena lieta, kas vismaz man jau gadu desmitus šajā sakarā nedod miera. Un tās ir latviešu Dainas.

Meklējot atbildes uz urdošiem eksistenciāliem jautājumiem, dzīvē ir nācies saskarties ar dažādām garīgām kustībām, pieredzēm; dažādu apstākļu dēļ ir nācies paviesoties arī “sliekšņa otrā pusē”. Paradoksālā atziņa – nav rakstu, nav literatūras, kas cilvēkam uz eksistenciālajiem jautājumiem varētu sniegt atbildes. Pat ja attiecīgo tekstu vārdi atbildes satur, sava prāta ierobežotības dēļ cilvēks tās nespēj saprast. Tomēr, ja spēj izkāpt no ierobežojošā prāta važām, cilvēks pats spēj būt atbildē. Tas ir tāpat, kā nespēt izdzert okeānu, taču varēt okeānā brīvi peldēt. Un tad arī sakrālie teksti pamazām “atveras” un kļūst saprotami.

Esmu pārliecināts, ka Dainas pieder pie pašiem sakrālākajiem cilvēces radītajiem garīgajiem tekstiem. Nocitēšu šeit trīs, kuras man šķiet iepriekšējo apgalvojumu ļoti ilustrējošas.

Sajāja bramaņi

Augstajā kalnā,

Sakāra zobenus

Svētajā kokā.

Svētajam kokam

Deviņi zari,

Ik zara galā

Deviņi ziedi,

Ik zieda galā

Deviņas ogas.

Atskrēja bitīte

Paņēma vienu,

Aiznesa pie Māras

Šūpulē(i).

*********************

Divi dienas mežā gāju,

It nenieka neredzēju;

Kad iegāju trešo dienu,

Ieraug' zelta ozoliņ'.

Pie tā zelta ozoliņa

Sudrabiņa upe tek;

Tās upītes maliņā

Dieva dēli pirti taisa.

Tur Saulīte pērties gāja

Ar visām jumpravām.

Dieva dēli garu lēja (meta),

Zābakos stāvēdami.

*********************

Man māmiņa šautru svieda,

Es iebēgu lejiņā.

Tur atradu lejiņā

Zelta pirti kuroties.

Dieva dēli kūrējiņi,

Saules meitas pērējiņas.

Auseklītis garu lēja

Ar sudraba biķerīti.

Es tev lūdzu, Auseklīti,

Lej gariņu pamazām,

Lai tā man neizkusa

Zelta slota peroties,

Lai pārnesu māmiņai

Jel ar' vienu žagariņu,

Jel ar' vienu žagariņu

Par šautriņas sviedumiņu.

Atļaušos šeit neiztirzāt tekstu simbolos paslēpto vēstījumu. Tas būtu ļoti gari, laikietilpīgi. Ja acis ne tikai skatās, bet arī redz, ausis ne tikai klausās, bet arī dzird, katrs šo tekstu dziļumu var uztvert pats. Savukārt pārējiem no iztirzājuma nebūs ne silts, ne auksts, jo šāds skaidrojums jebkurā gadījumā nav zinātniski pierādāms – kā jebkas, kas atrodas ārpus racionāla prāta sapratnes sfēras.

Pateikšu tikai, ka manā sapratnē katra šī Daina ir kā fraktālis, kas atspoguļo Visu Lielo Vienumu. Visu Vienoto Veselumu. Katra no šīm Dainām runā par to pašu, ko runā Vēdas, Helēna Blavatska “Slepenajā Doktrīnā”, dzenbudisms, Bhagavadgīta un arī Kristus “Jaunajā Derībā”.

Paejot vēl solīti plašumā - 2007. gadā Rīgā viesojās franču zinātnieks valodnieks Didjē Kalēns. 1. novembrī ar viņu bija publiska tikšanās, kurā viņš latviešu valodā (kas ir viena no 49 valodām, ko viņš tajā laikā pārvaldīja) stāstīja par interesantiem valodu pētīšanas aspektiem un sakarībām starp dažādām valodām. Kā piemēru Didjē Kalēns iztirzāja latviešu vārda „akmens” saistību ar vārdu senindiešu valodā, kas apzīmē “debesis”, jeb precīzāk – “nakts debesis”.

Atļaušos šeit neskart valodniecības kā zinātnes nianses, kas pamato šo vārdu sakarību. Kalēna kungs, zinot, ka lasa lekciju valodnieciski nesagatavotai auditorijai, tām tikai pieskārās virspusēji un uzsvēra, ka saite ir zinātniski viennozīmīgi pierādāma.

Viena lieta ir valodu sasaiste. Tas pats par sevi ir interesanti un tiem, kas sludina, ka latviešu valoda ir gana līdzīga sanskritam, ir sava daļa pierādītas patiesības.

Otra lieta ir “nakts debesu” kā simbola ietilpība. Ja mēs ieklausāmies, kādas sajūtas rosina gan “nakts debesis”, gan “akmens”, pirmā lieta, kas vismaz man nāk prātā ir “mūžība”. Un tad visnotaļ triviālā “Bēdu manu lielu bēdu” iegūst pilnīgi citu dimensiju, ja vēlaties, kļūst par sakrālu tekstu. Katrs var arī padomāt par dziļumu un vēstījuma jaudu, ko ietver, piemēram, “no akmeņa guni kūru”.

Atgriežos pie iepriekš sacītā par lietu, kas man nedod mieru.

Šeit norādīto tekstu nevarēja radīt kādi nebūt savā nodabā degunus zemē iebāzuši necili rušinātāji, lumpeņi bez pašapziņas vai tikai par savu vēderu domājoši mazi cilvēciņi. Tekstu radītāji bijuši patiešām viedi indivīdi ar pilnīgu sapratni par redzamo un neredzamo lietu kārtību Visumā, turklāt spējīgi to visu ietvert “iekonservējošos” un sargājošos simbolos, pateicoties kuriem vēsts ir saglabāta līdz pat mūsdienām. Neviļus šo tekstu radīšanu nākas sasaistīt ar tautas uzplaukumu, ko oficiālā vēsture nav atradusi, nav gribējusi atrast, nezina vai “pazaudējusi tulkojumā”. Es kā ne-vēsturnieks varu atļauties vajadzīgo nepasvītrot.:)))

Vai tam visam ir kāda nozīme mūsdienās, kad esam tur, kur esam?

Kā parasti atbildes ir divas – jā un nē.

Tam nav nozīmes, jo svarīgais ir tajā, kas notiek šodien. Un, lai kas dižs būtu bijis pagātnē, pasarg’, dies’, to tagad mēģināt sasaistīt ar tautas izredzētību. Guļot uz nāves gultas, nav jēgas plātīties ar jaunības dienu zaļāko zāli, treknākajiem suņiem un uzvarām siržu laušanas frontē.

Tajā pašā laikā tam ir nozīme, jo viss, kas notiek ar un ap mums, ir saistīts ar katra indivīda Ceļu. Ceļu uz Mājām. Un teksti, lai arī nespēj dot atbildes, reizēm spēj dot pieturas punktus, kas nav maz. Īpaši tad, ja var samanīt dažādu kultūru sakrālo tekstu kopēji veidoto ornamentu, kurā acīmredzami pirmsākums un vēstījums ir viens kopējs; atšķiras tikai simboli un to jēga.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_postit

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Foto
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...