Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru
Otto Ozols, meri-demokrāts04.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir burtisks tulkojums no angļu valodas - Opinion leader. Mani šis apzīmējums mulsina un īsti nepatīk. Tāpat esmu dzirdējis par kādiem jocīgiem pasaku tēliem - “influenceriem” vai “influencerēm.”
Ar to gan man nav nekāda sakara. Šis vārds nav latviskots, bet aptuvenais tulkojums varētu būt - sociālo tīmekļu zvaigznes vai zvaigznītes, ietekmētāji. Mani šis smalkais anglicisms mazliet biedē, jo mazliet izklausās pēc intratekālās infūzijas. Patiesībā visbiežāk tie ir skaisti, vairāk vai mazāk gaumīgi ļaudis, kas liek sociālajos tīklos smukbildītes un tēlo, ka viņiem patīk viena vai otra manta. Par to pretī saņemot kaut kādu atlīdzību. Nekas jauns - pasaulē jau sen zināma kādā cita profesija, kur par atlīdzību vairāk vai mazāk pievilcīgi ļaudis elš un pūš sajūsmā.
Bet atgriezīsimies pie “viedokļu līderiem”, par kādu mani reizēm dēvē labvēļi un nelabvēļi. Man šīs apzīmējums nepatīk, jo neuzskatu, ka mans viedoklis ir īpašāks un tas varētu kādu ietekmēt. Ja kaut kur publiski runāju, tad to uztveru kā dalīšanos ar savu redzējumu, zināšanām. Ja to daru kādā medijā - TV, radio, internetā, uzrunāju plašāku auditoriju, tad tas tik un tā nedod man nekādas tiesības paaugstināties un iedomāties sevi par kaut kādu “viedokļu līderi”.
Uzskatu, ka mums ir svarīgi sadzirdēt vienam otru, ieklausīties, dalīties ar pieredzi, informāciju un idejām. Un mans pieticīgais uzdevums varētu būt vien piešķilt uguni plašākai diskusijai, pārdomām. Ar visu sirdi, tas ir - emocionāli un ar aukstu prātu, tas ir ļoti pragmatiski ticu demokrātijai, kā sistēmai, kā brīvai ideju konkurencei, vārda, ideju, pārliecības brīvībai.
Tai pašā laikā esmu nobažījies un arī saskumis, ka dzīvojam laikā un valstī, kur par “influenceriem” jeb sabiedriskās domas veidotājiem dēvē cilvēkus, kuri dižojas ar smalkām smukbildītēm un būtībā rada viltus, plastmasas “realitāti.” Tieši tāpat īsti nepatīk izveidotā mediju uzburtā “viedokļu līderu” kasta. Pat, ja reizēm pats tai tieku pierakstīts.
Domāju, ka gudrā un tālredzīgā sabiedrībā vienīgie īstie “influenceri” un viedokļu līderi var būt skolotāji, pedagogi, mācību spēki. Cilvēki, kuri būvē, liek pamatus mūsu nākotnei burtiskā nozīmē - bērniem. Viņu attieksme, viņu zināšanas, talants ir tas, kas nosaka, kāda izaugs mūsu valsts, tautas nākotne - mūsu bērni.
Un šodien gadījās sastapt patiesi apbrīnojamus pedagogus, kas patiešām ir pelnījuši sevi dēvēt pat viedokļu līderiem šī vārda labākajā nozīmē.
Biju kādā izlaidumā. Vienam absolventam dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties vecāki, tuvinieki. Kursa biedri zināja, ka viņam diploma saņemšanas brīdī nebūs neviens sveicējs. Tādēļ abi kursi tajā brīdī kopīgi, solidāri piecēlās un aplaudēja viņam.
Šī bezgala sirsnīgā attieksme neradās uz līdzenas vietas - tā ir patiesa sirds inteliģence, kuru viņiem ielika talantīgi, sirds inteliģenti skolotāji, pedagogi. Un viņi šodien dāvāja mūsu tautai, valstij jaunus cilvēkus, kuros būs kaut kas ļoti patiess un īsts.
Gudrā, tālredzīgā sabiedrībā īstie “influenceri” un viedokļu līderi var būt tieši skolotāji, pedagogi. Viņi burtiskā nozīmē ietekmē, kādā sabiedrībā, valstī mēs dzīvosim tālāk. Viņu piemērs, zināšanas, talants, degsme un sirdsinteliģence noteiks to, kādā valstī dzīvos mūsu bērni, mazbērni.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
