Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzticēt aptuveni divus desmitus cilvēku lielai „iestādei iestādē”, kuru vada iepriekš ar savu nevarību Konkurences padomes vadītāja amatā zināms ierēdnis, kļūt par kapitāldaļu turētāju un tātad galveno noteicēju pār pavisam jaunu un centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldītājā tās nozīmīgākajos uzņēmumos ar plašām pilnvarām un iespējām, – šāds priekšlikums, pat nesagaidot imitētas „sabiedrības viedokļu uzklausīšanas” termiņa beigas, ir pieteikts valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā iestāde atrodas Ministru prezidenta tiešā pakļautībā, nav šaubu, ka šī koncepcija ir saskaņota arī ar viņu.

„Dzen uz priekšu” jaunu pārvaldības modeli

Trīsdesmit četras lappuses garo konceptuālo ziņojumu ar garu nosaukumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju" ir sagatavojis un valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam „pakāpienam” pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārrresoru koordinācijas centrs.  Tieši sevi šī „iestāde iestādē” saskata kā jaunveidojamā „superpārvaldītāja” kapitāldaļu turētāju un attiecīgi galveno pārraugu.

Pārresoru koordinācijas centrs nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar K. Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto. Tiesa nezinātājam tajā nāktos ilgi meklēt, līdz nokļūtu līdz šī dokumenta 238. un 239. punktam, kuros izteikta apņemšanās „turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās”, „izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku” un „uzsākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam”.

Taču, kā izriet no publiski pieejamiem laika grafikiem, atšķirībā no daudziem citiem deklarācijas punktiem tieši šo ieceri paredzēts „dzīt uz priekšu” Krišjāņa Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā. Ja, piemēram, ap valstij ekstrēmās situācijās vitāli nepieciešamo Civilās aizsardzības plānu tā bez taustāmiem panākumiem ņemas jau pusotru gadu, tad pieņemt lēmumu par valsts lielāko uzņēmumu pārvaldības modeļa nomaiņu paredzēts faktiski zibenīgi, burtiski pāris mēnešu laikā.

Pārresoru koordinācijas centrs apgalvo, ka sagatavoto ziņojumu 23. aprīlī ievietojis savā interneta mājaslapā, un formāli termiņš, kurā „sabiedrības locekļi” bija aicināti izteikt savu viedokli, bija divas nedēļas – līdz 8. maijam. Taču nozīmīgā dokumenta sabiedriskās apspriešanas laiks „nejauši” sakrita ar garajām maija sākuma brīvdienām.

Turklāt pati iestāde nekādu sabiedrības viedokli nemaz necentās sagaidīt, lai to ņemtu vērā ziņojuma gala versijā, jau 30. aprīlī dokumentu piesakot izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Centra skaidrojums ir – viedokļu izteikšana sabiedrības līdzdalības ietvaros un atzinumu izteikšana pēc valsts sekretāru sanāksmes „viena otru neizslēdz, viena otrai netraucē un neierobežo viena otru”.

 

Grib kļūt par superpārvaldītāju

Atsaucoties uz nepieciešamību pildīt valdības deklarāciju, Pārresoru koordinācijas centrs tad arī izstrādājis ziņojumu, kura būtība ir vienkārša – „jaunizveidots aktīvu pārvaldītājs kā valsts kapitālsabiedrība kapitāla daļu turētājs, kura kapitāla daļu turētājs ir Pārresoru koordinācijas centrs” [saglabāta oriģinālrakstība]. Faktiski tas nozīmē – visu „labo pārvaldību” koncentrēt paša Pārresoru koordinācijas centra rokās, faktiski nododot šīs diezgan mikroskopiskās „iestādes iestādē” rokās milzīgu varu pār Latvijas valsts nozīmīgākajiem resursiem.

Pārresoru koordinācijas centrs ierosina, ka tās valsts kapitālsabiedrības, kas „prioritāri būtu jāizvērtē” kā tādas, kuras varētu tikt nodotas tā kontrolētā jaunā, centralizētā aktīvu pārvaldītāja turējumā, ir deviņas – AS Latvijas valsts meži, AS Latvenergo, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Loto, AS Augstsprieguma tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas Pasts, AS Attīstības finanšu institūcija Altum un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības esot klasificējamas kā nekomerciālas un Pārresoru koordinācijas centru tik ļoti neinteresē, taču, „mainoties tirgus situācijai vai uzņēmumiem attīstoties, tie var tikt pārvietoti starp grupām vai apakšgrupām, kā arī var rasties jaunas valsts kapitālsabiedrības”, un „būtu jāizvērtē iespējas citas valsts kapitālsabiedrības nākotnē nodot centralizētā aktīvu pārvaldītāja turējumā”.

Tāpat konceptuālajā ziņojumā nomaskētas vairākas tēzes attiecībā uz iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Cita starpā Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt pienākumu pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas ar likumu noteiktas par neatsavināmam, un piešķirt centram tiesības organizēt valsts līdzdalības pārvērtēšanu noteiktās kapitālsabiedrībās.

 

Pieredzes nav, bet to aizlienēšot

Konceptuālajā ziņojumā nozīmīga vieta atvēlēta pamatojumam – kāpēc tieši P. Vilka vadītā iestāde, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta K. Kariņa pakļautībā, būtu vislabākais, visneatkarīgākais un visefektīvākais visdažādāko jomu valsts kapitālsabiedrību pārraudzītājs un pārvaldītājs.

Publiski neatklātie dokumenta autori norāda, ka kopš 2012. gada „Pārresoru koordinācijas centrs ir uzkrājis zināšanas, kapacitāti, veicis pētījumus un veidojis valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku”, tāpēc iestādei „būtu lietderīgi savas zināšanas izmantot, lai veidotu un paplašinātu centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību”.

Tas, ka iestādei nav ne mazākās praktiskās pieredzes milzīgu uzņēmumu pārvaldībā, netiek minēts, taču norādīts uz to, ka „atbilstošas papildu kapacitātes” nodrošināšanas vārdā būtu „iespējams un vēlams izmantot” tagad par AS Possessor pārdēvētās bijušās Privatizācijas aģentūras „daudzu gadu garumā uzkrāto pieredzi kapitāla daļu pārvaldībā, piesaistot jaunveidojamā aktīvu pārvaldītājā darbiniekus no Possessor”.

Ziņojumā nav pieminēta bijušās Privatizācijas aģentūras izšķirošā loma tādās valsts līdzekļu izšķērdēšanas mahinācijās kā, piemēram, Citadele bankas„atdāvināšana”, - tā vietā pausts uzskats, ka vajadzētu veidot vēl vienu jaunu valsts kapitālsabiedrību, kurā „būtu lietderīgi apvienot Pārresoru koordinācijas centra un Possessor par kapitāla daļu pārvaldību atbildīgo darbinieku zināšanas un kapacitāti”.

 

Iecerētais modelis – haotisks un birokrātisks

Pārresoru koordinācijas centrs, kas sevi iecerējis kā šī jaunveidojamā aktīvu pārvaldītāja kapitāldaļu turētāju, norāda uz iecerēto daudzpakāpju kontroles sistēmu, kas pašas iestādes vadības ieskatā nodrošināšot „salīdzinoši neatkarīgāku pārvaldību”, jo „tajā ir vairākas pakārtotās organizācijas”.

Iecerētās birokrātiskās piramīdas virsotnē būtu Ministru prezidents, „kura vadībā ir izstrādāta valdības deklarācija, kur formulēti būtiskākie virzieni valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanai, kā arī valdības sēdēs tiek pieņemti būtiskākie lēmumi par valsts kapitālsabiedrībām, t.i., līdzdalības iegūšana”. Zemāk būtu pats Pārresoru koordinācijas centrs un zem tā – jau jaunais aktīvu pārvaldītājs.

„Ņemot vērā, ka aktīvu pārvaldītājs būs kapitāla daļu turētājs, bet ne kapitāla daļu īpašnieks (mātes kompānija), nav paredzams, ka šim aktīvu pārvaldītājam pašam būs padome, bet tikai operatīvā vadība, t.i., valde. Padomes uzdevumus nodrošinās Pārresoru koordinācijas centrs kā kapitāla daļu turētājs. Pārresoru koordinācijas centrs organizēs jaunizveidotā aktīvu pārvaldītāja vadītāja (valdes locekļa) nominēšanas procesu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” dokumentā aprakstīts tas, ko iestāde uzskata par efektīvu pārvaldības modeli.

Taču nav aizmirstas arī ministrijas, kuras līdz šim ir bijušas lielas daļas valsts kapitālsabiedrību daļu turētājas, - „efektīvajā pārvaldes modelī” vieta ir atrasta arī tām, padarot iecerēto sistēmu vēl juceklīgāku: „Šajā struktūrā redzamas tās valsts kapitālsabiedrības, kas tiks nodotas turējumā aktīvu pārvaldītājam. To finanšu mērķus noteiks aktīvu pārvaldītājs, bet specifiskos valsts noteiktos nefinanšu mērķus, ja tādi būs, izvirzīs nozares ministrija. Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai, ja kapitāldaļu turētājs, izstrādājot valsts kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, neņem vērā nozares ministrijas atzinumu, tad attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets.”

No konceptuālā ziņojuma arī skaidri izriet – P. Vilka vadītā iestāde ir norūpējusies arī par to, lai jaunais kapitāldaļu pārvaldītājs arī „labi izskatītos”, kā lielāko ieguvumu minot iespēju izveidot jaunu valsts kapitālsabiedrību pārvaldītāju „ar mazākiem juridiskiem šķēršļiem un sasaistes ar sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto privatizācijas procesu”.

 

Sabiedrības informēšanai vēl neesot laiks

Fakti rāda – labās pārvaldības principu ieviesējiestāde bija izdarījusi faktiski visu iespējamo, lai sabiedrība konceptuālo ziņojumu nepamanītu un lai tai būtu iespējami īss laiks dokumentu analizēt un sniegt izsvērtus, pārdomātus viedokļus.

Viss, ko Pārresoru koordinācijas centra vadība var atbildēt uz Dienas jautājumu par to, kādā formā iestāde veicināja sabiedrības informētību par šāda ziņojuma sagatavošanu un par iespējām sniegt par to atsauksmes/viedokļus, ir – tas ticis ievietots valsts kapitālsabiedrību pārvaldības mājaslapā un Ministru kabineta mājaslapas sabiedriskās līdzdalības vietnē. Nekādas citas sabiedrības informēšanas aktivitātes nav veiktas/.

Taču, neraugoties ne uz šo noklusēšanas taktiku, ne uz „nejauši” izvēlēto ar brīvdienām bagāto laika sprīdi, kurā uzklausīt „sabiedrības locekļu” atsauksmes par iecerēto jauno modeli, kopumā no valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem kopumā saņemti 25 atzinumi par konceptuālo ziņojumu.

Tiesa, vispirms Pārresoru koordinācijas centra vadība Dienai mēģināja norādīt, ka saņemtie viedokļi nezināmā nākotnē būšot pieejami mājaslapā www.valstskapitals.lv, taču, kas attiecas uz priekšlikumiem, par tiem tikšot sniegts tikai apkopojums. Uz Dienas jautājumu, kuras ir tās konkrētās Pārresoru koordinācijas centra amatpersonas, kas nolēmušas sabiedrībai liegt iespēju iepazīties ar visiem saņemtajiem viedokļiem un atzinumiem, iestādes vadība atbildēt nevēlējās. Tikai pēc tam, kad Diena uz to vērsa premjera uzmanību, saņemtie viedokļi un atzinumi šīs nedēļas sākumā tika publiskoti.

Saskaņā ar „labās pārvaldības ieviesēju” skaidrojumu vēl gan neesot laiks par šo jautājumu detalizēti informēt sabiedrību. Šis laiks varētu pienākt, kad „pēc priekšlikumu izvērtēšanas un konceptuālā ziņojuma precizēšanas, kas vēl prasīs zināmu laiku, ziņojuma projekts nonāks atkārtotā saskaņošanā ar atzinuma sniedzējiem un tiks gatavots izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, par ko tad arī tiks informēta sabiedrība”.

Pārresoru koordinācijas centrs un tā līdzšinējais veikums

Saskaņā ar 2011. gada oktobrī valdības apstiprināto Pārresoru koordinācijas centra nolikumu tas ir „Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde”, kurš par savu devīzi izvirzījis saukli: „Ar atbildību par Latvijas nākotni!”

Vēstījumu par sevi Pārresoru koordinācijas centrs Dienai sāk ar vārdiem: „Pārresoru koordinācijas centrs atbild par ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un starptautiski atzītas labās prakses principu stiprināšanu valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada jūnija.”

Par to, kādi ir paša Pārresoru koordinācijas centra ievērotie labās prakses principi, gan liek aizdomāties fakts – iestāde oficiāli apgalvo, ka tajā strādājot 21 darbinieks, taču darbinieku uzskaitījumā centra interneta mājaslapā ir atrodami tikai 19.

Centra mājaslapā arī apgalvots, ka iestādes vadītāja vidējā mēnešalga esot 2441 eiro, taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē redzams, ka patiesībā Pēteris Vilks 2019. gadā mēnesī ir vidēji saņēmis vairāk nekā pusotru reizi lielāku mēnešalgu – 3811 eiro. Centrs skaidro – „2019. gadā iestādes vadītājam bija noteikta piemaksa”, un tai neesot bijis pienākuma to uzrādīt.

Iestādei, kas deklarē, ka rūpējoties par labas pārvaldības principiem, interneta mājaslapā attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem lakoniski norādīts: “Paldies par interesi! Informācija šajā sadaļā pagaidām nav pieejama.” Tikai pēc Dienasjautājuma, vai tiešām Pārresoru koordinācijas centrs savas pastāvēšanas laikā nav veicis publiskus iepirkumus, iestāde atzīst: „Pateicamies par norādi uz nepilnību Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā.”

Saskaņā ar nolikumu Pārresoru koordinācijas centrs veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:

- izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;

- izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;

- uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;

- koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;

- sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;

- pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;

- veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;

- izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;

- nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību.

Tiesa, lai gan Pārresoru koordinācijas centra funkciju uzskaitījumā ir šādi desmit apjomīgi uzdevumu kompleksi, iestādes detalizēti izstrādātajā mājaslapā nav iespējams atrast pārskatu par 2019. gadā paveikto. Lai gan ir jau 2020. gada jūnijs, centrs lakoniski paskaidro: „Jaunākais publicētais pārskats ir par 2018. gadu.”

Par Pārresoru koordinācijas centra darbības efektivitāti un šīs iestādes pastāvēšanas nepieciešamību šaubas izteica iepriekšējais Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš pats savulaik iestādi bija vadījis. Viņa pamatojums bija – “nav nepieciešams uzturēt mazu iestādi valdības centrā, ja to var nodrošināt Valsts kanceleja”.

Taču līdz ar M. Krieviņa nomaiņu Valsts kancelejas direktora amatā šī uz birokrātiskā aparāta mazināšanu vērstā ideja tika atmesta, un jaunais kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis paziņoja, ka esot nepieciešams vienkārši “labāk sadarboties”.

Kariņš pagaidām izvairīgs

Pārresoru koordinācijas centrs darbojas tiešā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pakļautībā, un nav nekādu šaubu, ka ne jau uz savu galvu centra vadītājs Pēteris Vilks ir nācis klajā ar ideju par superpārvaldītāju. Pats Ministru prezidents gan no skaidrām atbildēm un sava viedokļa izteikšanas izvairās, - apspriešana vēl esot priekšā.

- Kāda ir Ministru prezidenta nostāja attiecībā uz ziņojumā iekļauto ideju par šīs pārvaldības uzticēšanu Pārresoru koordinācijas centram?

- Pārresoru koordinācijas centrs konceptuālo ziņojumu ir sagatavojis, ņemot vērā Valdības deklarācijas 238. punktu un 239.punktu. Pārresoru koordinācijas centra izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti trīs modeļi, norādot katra modeļa plusus un mīnusus, par kuriem vēl būs diskusija Ministru kabinetā un pēc kuras tiks pieņemts lēmums par visatbilstošāko risinājumu.

- Vai ar Ministru prezidenta ziņu laiks, kurā sabiedrības locekļi bija aicināti izteikt savu viedokli, bija noteikts no 2020. gada 23. aprīļa līdz 8. maijam, tātad, atskaitot maija sākuma brīvdienas, tikai 10 darbdienas? Vai šāda rīcība Ministru prezidenta ieskatā atbilst labas pārvaldības praksei? Ja nē, vai Ministru prezidents ir pārrunājis šo jautājumu ar viņa pakļautībā esošās iestādes vadītāju P. Vilku vai to pārrunās?

- Pārresoru koordinācijas centrs konceptuālo ziņojumu sagatavojis un tā saskaņošanas procesu organizē atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim. Šobrīd saskaņošanas process ir tikai sācies. Kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņa tiks īstenota, iesaistot tās apspriešanā sabiedrību, valdības sociālos partnerus, uzklausot dažādu pušu priekšlikumus, ieteikumus, pie lēmuma par visatbilstošāko risinājumu nonākot diskusiju rezultātā. Par kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņām diskusijas ir notikušas vairākus gadus, tai skaitā arī veidojot valdību, tās īstenošana ir paredzēta valdības deklarācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...