Mediju telpā atbalsts ukraiņiem, realitātē ciniska izmeklēšanas vilkšana
Dmitrijs Skačkovs, advokāts01.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vispārzināms fakts – Ukrainas teritorijā 24. februārī ienāca Krievijas karaspēks, kā rezultātā valstī sākās karadarbība. Fakts nr. 2 – publiski visi iestājas par ukraiņu tiesībām, sākot no privātpersonām, beidzot ar valsts institūcijām. Fakts nr. 3 – ne vienmēr publiski izskanējusī nostāja saskan ar reālajiem darbiem. Runa ir par Ukrainas valstspiederīgajiem, kuriem karš sākās ne šogad, bet jau 2014. gadā.
Pirms astoņiem gadiem daudzi ukraiņi meklēja iespējas, kā savus finanšu līdzekļus nogādāt drošībā, raugoties Eiropas Savienības virzienā. Latvija ir viena no to valstu loka, kam ukraiņi uzticējās, kur nolēma ieguldīt savus finanšu līdzekļus, lai a) pasargātu finanses, jo situācija jau tolaik bija neprognozējama; b) pasargātu savus finanšu līdzekļus no korupcijas ēnas un sev nepieņemamiem "spēles noteikumiem" (nedrošas bankas, reiderisma riski utt.).
Vai tas viņiem izdevās? Drīzāk tieši pretēji – piepildījušās šo cilvēku sliktākās bažas. Kā piemērs tam var kalpot mana klienta Petro (klienta vārds ir mainīts) lieta, kuru var uzskatīt par ļoti tipisku situāciju, ko Latvijā piedzīvo ukraiņi – Latvijas finanšu sistēmas klienti.
Aizskartās mantas īpašnieks ir ukraiņu izcelsmes komersants, kuram dzīvesvieta ir Ukrainas teritorijā, konkrēti – Mariupolē, pilsētā, kur pašlaik notiek aktīva karadarbība. Viss sākās pirms nepilna gada (2021. gada maijā), kad, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) atzinumu, tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, kas skar noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Pieņēmums, ka Petro konts ir izmantots fiktīvu darījumu veikšanai, lai, mainot līdzekļu piederību un slēpjot vai maskējot to izcelsmi, legalizētu, iespējams, ārvalstīs izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtus līdzekļus, – būtībā klasiskais pieņēmums, kur procesa virzītāji balstās uz aizdomām.
Gandrīz gada laikā izmeklētājs neuzdod aizskartajam mantas īpašniekam Petro nekādus papildu jautājumus un nav pieprasījis no aizskartā mantas īpašnieka nekādu papildu informāciju, izskatās, ka arī nav izmantojis iespēju šo informāciju pārbaudīt, izmantojot tiesiskās palīdzības metodes. Protams, procesa virzītāji aizbildinās ar Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļu, kas noteic: ja kriminālprocesā iesaistīta persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai.
Tomēr te gan jānorāda, ka jau 2021. gada jūlijā Petro procesa virzītājiem iesniedza paskaidrojumus, tiem pievienojot arī pierādījumus. Taču pašlaik uz maniem centieniem panākt kriminālprocesa izbeigšanu un paskaidrot izmeklēšanas iestādēm, ka karadarbības dēļ papildu pierādījumu apkopošana ir būtiski kavēta vai pat neiespējama, saņemam procesa virzītāja atbildi – līdz 2022. gada 24. februārim, kad sākās karadarbība Ukrainā, ir bijis pietiekami daudz laika, lai iesniegtu papildu pierādījumus. Šāds pamatojums ir pretējs loģikas likumiem.
Pirmkārt, ja 2021. gada jūlijā sniegtie paskaidrojumi ir izsmeļoši, bet pierādījumi pietiekami, nav saprotams, kādēļ izmeklētājs joprojām nav izbeidzis kriminālprocesu pats, pēc savas iniciatīvas. Otrkārt, ja izmeklētājs plāno pārbaudīt ar izmeklēšanas darbībām aizskartā mantas īpašnieka sniegtās ziņas, tad, kā norādīts pieteikumā par kriminālprocesa izbeigšanu, faktiskās iespējas izmantot tiesisko palīdzību šajā brīdī nepastāv.
Treškārt, atkārtojoties, ja 2021. gada jūlijā sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi nav pietiekami, nav saprotams, kādēļ izmeklētājs neuzdod aizskartajam mantas īpašniekam nekādus papildu jautājumus un nav pieprasījis no aizskartā mantas īpašnieka nekādu papildu informāciju, kā arī nav izmantojis iespēju šo informāciju pārbaudīt, izmantojot tiesiskās palīdzības metodes.
Fonā tam, ka gada laikā no procesa virzītāja nav nekādas informācijas, pieprasījumu par papildu materiālu nepieciešamību lietas izskatīšanas procesa laikā, Petro tika lūgta dzīvesvietas izziņas tulkošana. Sākotnēji tas var šķist kā nebūtisks lietas apstāklis. Tomēr nav saprotams, kuru vārdu dzīvesvietas izziņā izmeklētāja nesaprot bez tulkojuma: aizskartā mantas īpašnieka uzvārdu vai pilsētas nosaukumu "Mariupole". Paskaidrojot – saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. panta 2. daļu procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.
Uzskatu, ka konkrētajā situācijā, kad aizskartais mantas īpašnieks tā jau ir cietis karadarbības rezultātā (bija spiests pamest savu dzimto pilsētu un ilgstoši ir prombūtnē, pārdzīvo par tur palikušajiem tuviniekiem) un viņam tā jau ir apgrūtināta iespēja savākt kriminālprocesā nozīmīgas ziņas, ir absolūti nesamērīgi un vienlaikus arī ciniski vēl vairāk apgrūtināt viņam pierādījumu savākšanu un mākslīgi paildzināt izmeklēšanu.
Valstiskā līmenī un visā sabiedrībā tiek pausts uzskats, ka atbalstam Ukrainai jābūt praktiskam un efektīvam, tātad tas nevar aprobežoties ar simboliem un nepārtrauktu viedokļu paušanu medijos. Labākais veids, kā šis atbalsts var izpausties, ir konkrētu lēmumu pieņemšana, tostarp izbeidzot kriminālprocesu, kura turpināšana būtu bezjēdzīga, netaisnīga un likumam neatbilstoša konkrētajā situācijā. Šādu secinājumu cita starpā liek izdarīt arī tas apstāklis, ka šajā kriminālprocesā gandrīz gada laikā nav noskaidrots un, visticamāk, netiks konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums.
Šobrīd aizvien notiek pirmstiesas izmeklēšana (precizējot, tā notiek jau gadu), kuras gaitā uzsāktais kriminālprocess tikšot novests līdz paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Bet, zinot visus lietas apstākļus, rodas jautājums: kas, pēc procesa virzītāja domām, ir taisnīgs noregulējums? Tas, ko prasām saistībā ar šādiem klientiem, – paātrinātā kārtā izvērtēt, vai vispār bija pamats kriminālprocesa uzsākšanai un vai ir pamats to turpināt līdz maksimālajiem izmeklēšanas termiņiem.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
