Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.

Piegāžu ķēžu un izejvielu pieejamības izaicinājumi pasaulē tiešā veidā ietekmē ārvalstu ražotājus un neizbēgami iedzīvotājus Latvijā. Lai dzīves kvalitātei un dzīvībai vitāli svarīgie medikamenti būtu pieejami gan miera laikos, gan x stundā, ir nepieciešama labāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni un ražotājiem.

Izvēloties vietējo, ieguvums iedzīvotāju un valsts veselībai

Ja skatāmies uz farmācijas nozari kopumā, Latvijai patiešām ir, ar ko lepoties. Esam vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir tik stipra un konkurētspējīga farmācijas industrija. Taču, salīdzinot ar līdzīga līmeņa un struktūras uzņēmumiem Eiropas valstīs, kur vietējo ražotāju tirgus daļa veido vairāk nekā 40% no visu zāļu klāsta, Latvijā tie ir tikai ap 5%. Protams, slimības visās Eiropas valstīs ir daudzmaz vienādas, arī medikamenti to ārstēšanai ir līdzīgi, un nav brīnums, ka katras kaites ārstēšanai aptiekā pieejama plaša preparātu izvēle. Taču, kā visās nozarēs, arī farmācijā būtu vērtīgāk atbalstīt vietējos ražotājus, kas radītu būtisku pienesumu valsts ekonomikai.

Kāpēc joprojām lūkojamies ārvalstu medikamentu virzienā? Vienas atbildes nav. Iespējams, tas saistīts ar vēsturiski iesakņojošos pārliecību, ka ārvalstu ir labāks par vietējo, ko dažās jomās joprojām var novērot. Proti, Baltijā unikālā farmācijas industrija Latvijā izveidojās padomju gados, kad Rietumos ražotās zāles bija deficīts un radās iespaids, ka tieši tās ir vislabākās, jo visi tās gribēja.

Tagad vietējais piedāvājums ir krietni plašāks, un arī pēc drošības, kvalitātes un efektivitātes rādītājiem Latvijā ražotie medikamenti ir līdzvērtīgi rietumvalstu alternatīvām. Ārstiem un iedzīvotājiem izvēloties vietējo, būtu ieguvums gan iedzīvotāju, gan valsts veselībai. Vēl vairāk – paplašinot vietējo zāļu īpatsvaru, farmācijas industrijai ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem.

Vietējo zāļu tirgus audzēšana ir arī nacionālās drošības jautājums, lai stundā x, pārtrūkstot piegādes ķēdēm, sabiedrība nepaliktu bez dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Veselības sistēmas noturība krīzes apstākļos būs atkarīga ne tikai no Latvijā ražotām zālēm un elastīgiem vietējiem ražotājiem, kas spēj nodrošināt valsts “pasūtījumu”, bet arī no stratēģiskajām zāļu rezervēm, kuru sistēma vēl ir jāveido Latvijā, valstij konstruktīvi sadarbojoties ar Latvijas privātajiem farmācijas uzņēmumiem.

Zinātniskā bāze – izcila, bet jāveicina sadarbība

Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas priekšrocība ir izcilā zinātne. Mums ir Organiskās sintēzes institūts, Biomedicīnisko pētījumu centrs, RSU, LU, RTU, augstvērtīga zinātniskā bāze ar bagātīgām tradīcijām. Farmācijas uzņēmumi Latvijā nemitīgi strādā pie produktu protfeļa paplašināšanas, nepārtraukti pētot, kādas ir tendences un vajadzības, kādi būs nākotnes medikamenti. Norit darbs arī pie oriģinālzāļu izstrādes, kas farmācijā ir augstākais līmenis.

Šobrīd gan nepietiek finansiālās kapacitātes, lai radītu oriģinālpreparātus, jo tie ir apjomīgi un dārgi pētījumi, bet mēs varam attīstīt idejas, meklēt sadarbības partnerus un kopā novest ieceres līdz rezultātam. Farmācija ir nozare ar milzīgu pievienoto vērtību, ko apliecina arī dažādi Ekonomikas ministrijas rādītāji, un varam lepoties, ka šāda nozare Latvijā attīstās pat apstākļos ar nepietiekamu valsts atbalstu.

Vienlaikus speciālistu klāsts ir ierobežots, jo zāļu ražotāju ir daudz un pieprasījums – attiecīgi liels. Speciālistu pārvilināšana no konkurentiem nav labs risinājums, jo, ja uz brīdi viens iegūst, pārējie zaudē, un agrāk vai vēlāk nozarē sākas problēmas. Ir bijuši gadījumi, kad vadošie uzņēmumi intensīvi pārpērk viens otra speciālistus, taču tas nav labākais ceļš attīstībai. Tāpēc ir svarīgi pašiem apmācīt noteikta līmeņa speciālistus.

Piemēram, Olainfarm to risina, piedāvājot prakses vietas, stipendijas, sadarbojoties ar augstskolām, kas savukārt atsevišķos posmos palīdz produktu izstrādē. Latvietim vienmēr ir bijis grūti atzīt, ka pats kaut ko neprot, un meklēt palīdzību. Stipri sadarbības partneri ir tas, kas nozarei nepieciešams, jo tas dod iespēju mācīties un sasniegt daudz labākus rezultātus. Spēja pārkāpt savam lepnumam un piesaistīt partnerus, kuri noteiktos izstrādes posmos ir tikuši tālāk uz priekšu, dotu iespēju vismaz daļēji kompensēt nišas speciālistu trūkumu.

Ko farmācijas nozarei māca Covid-19 krīze?

Farmācija gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir viena no visstingrāk regulētajām jomām ar ļoti augstām prasībām un bezgalīgiem likumiem, noteikumiem un regulām. Ja pirms 10 gadiem reģistrēti medikamenti šodien Eiropā būtu jāreģistrē no jauna, tas nebūtu izdarāms bez papildu pētījumiem un pierādījumiem. Tomēr arī jauniem spēlētājiem vieta tirgū atrodas, it īpaši, ja tie spēj piedāvāt kaut ko visiem vajadzīgu un konkurētspējīgu.

Covid-19 krīze parādīja, ka apstākļi var mainīties ārkārtīgi strauji, tāpēc zinātniekiem un ražotājiem ir jāspēj operatīvi reaģēt, lai piedāvātu jaunus medikamentus ļoti lielam cilvēku skaitam. Un, kas vēl būtiskāk, pacietīgi jāaudzē medicīnas speciālistu un sabiedrības uzticēšanās.

Daudzi apšaubīja Covid-19 vakcīnu uzticamību, jo tās tika izstrādātas ļoti īsā termiņā un reģistrētas lielā tempā, šķietami bez pietiekamas pierādījumu bāzes. Farmācijas nozare saskārās ar milzu pieprasījumu no vienas puses un lielu sabiedrības neuzticēšanos – no otras, un tas bija loģiski un saprotami, jo cilvēkiem nevar pārmest, ka viņi neuzticas tam, ko nepazīst.

Ja pacients neatrod atbildes uz saviem jautājumiem pie speciālistiem, viņš tās meklē pats. Taču mūsdienās ir ļoti daudz informācijas, un tās atziņas, ko pacients atrod un izvēlas pats, vairs nav atkarīgas no nozares speciālistiem. Starptautiskajā arēnā tik strauji un dramatiski ierodoties Covid-19, tieši tā bija lielākā kļūda – nepietiekama sabiedrības informēšana. Tas māca, ka ir jāstiprina uzticēšanās ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp nozares speciālistiem, lai kopā veidotu plaukstošu nozari un paplašinātu vietējo tirgu, kur savu nišu atrast daudziem lieliskiem produktiem.

* AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...