Iesaki rakstu: 
Sludinājumu vietnē ss.com pēdējā laikā viens neparasts piedāvājums seko otram: tikko kā pierimusi interese ap pārdošanā izlikto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kad jau interesentiem tiek piedāvāts īrēt līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča Langstiņu īpašumu vai vismaz tā lielāko daļu.
Tiek izīrēta lieliska, plaša, gaiša privātmāja. Atrodas klusā zaļa zonā, ezera krastā. Māja ir pilnībā mēbelēta un labiekārtota ar visu nepieciešamo. Viesistabā ir kamīns. Ir pirts. Labiekārtota, apzaļumota un nožogota mājas teritorija, ir garāža 2 automašīnām, Visas pilsētas Komunikācijas - gāzes apkure, spice, vietējā kanalizācija,” – šāds ir bagātīgi ilustrētais īres piedāvājums.
Kā minēts sludinājumā, izīrējamajai mājai Langstiņos, Dainu ielā ir trīs stāvi un septiņas istabas, kopējā platība – 350 kvadrātmetru, savukārt zemes gabala platība ir diezgan iespaidīgi 6500 kvadrātmetru. Sludinājumā gan nav minēta īpašuma precīzā adrese, taču vietējie iedzīvotāji pēc sludinājumā redzamajiem attēliem bez minstināšanās norāda uz adresi – Dainu iela 2a.
Ne pats I. Rimšēvičs, ne Latvijas Bankas preses pārstāvis ceturtdien nevēlējās šai sakarā sniegt nekādu plašāku informāciju, neraugoties uz to, ka viena no I. Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām saistīta tieši ar nekustamo īpašumu jomu – proti, ar to, ka viņš par 250 tūkstošus eiro lielu kukuli slēpti kļuvis par līdzīpašnieku kādam nekustamajam īpašumam.
Tas gan noteikti nav šis Langstiņu īpašums, kurš, kā apliecina Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, I. Rimšēviča īpašumā atrodas jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Zemesgabala oficiālā kopplatība ir pat lielāka – 7924 kvadrātmetri, uz tā atrodas ēkas, un kopš pagājušā gada tam ir uzlikts arests I. Rimšēviča kriminālprocesa ietvaros – aizliegums atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
I. Rimšēvičs jau iepriekš ir bijis zināms ar spējām atrast īrniekus saviem nekustamajiem īpašumiem. 2017. gadā viņš, pēc publiskās informācijas spriežot, kādai ārvalstniecei Marijai Sotņikovai bija izīrējis vienu no īpašumiem, gada laikā „u.c. ienākumos” saņemot pat 49 500 eiro un deklarācijā norādot „dzīvokļa izīrēšana par vienu mēnesi - 4500.00 EUR”.
Savukārt pērn M. Sotņikovu Latvijas Bankas prezidenta piedāvājums vairs nav interesējis, un I. Rimšēvičam izdevies par „dzīvokļa izīrēšanu” iegūt tikai 4470 eiro no Armēnijā reģistrētas SIA „Salut – M”. Vai izīrēts ticis pašlaik sludinājumu vietnē izliktais Langstiņu īpašums, par kuru pašlaik tiek prasīti 2200 eiro mēnesī, nav zināms. Pats I. Rimšēvičs to noliedz.
Jāpiebilst, ka 2010. gadā I. Rimšēvičs bija deklarējis kopumā četrus viņam Garkalnes novadā (kurā ietilpst arī Langstiņi) piederošus īpašumus – divus zemes gabalus un divus zemes gabalus ar ēkām. Publiski šie divi pēdējie īpašumi bija aprakstīti šādi:
„Divi vērā ņemami nekustamie īpašumi Langstiņos – saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz 1879 kvadrātmetriem Rīgas ielā slejas dzīvojamā ēkā un trīs palīgceltnes, savukārt uz 7924 kvadrātmetriem Dainu ielā – dzīvojamā ēka un viena palīgceltne.”
Tagad I. Rimšēviča deklarācijā par 2018. gadu vairs ir minēti tikai divi īpašumi Garkalnes novadā – viens zemes gabals un viens zemes un ēkas īpašums. Papildus tiem Latvijas Bankas prezidentam gan joprojām pieder četri īpašumi Jūrkalnē un lepns dzīvoklis Jūrmalā.
Raksts pirmoreiz publicēts la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
