Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās
Egils Helmanis25.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda! Nekad neesmu vairījies no atklātas diskusijas un politiskas cīņas. Mani neuztrauc konflikti. It īpaši, ja esmu pārliecināts par sava ceļa pareizību.
Tas, kas pašlaik notiek saistībā ar Ogres muzeju, ir viens no gadījumiem, kad ne tikai jūtos pārliecināts, bet arī esmu pateicīgs saviem oponentiem par manas iekšējās pārliecības stiprināšanu. Paldies viņiem par to!
Pavērojiet, kādi līdzekļi un aprindas ir pieslēgušies šai kampaņai - LTV, LR, TV3, interneta portāli. Viss “liberālās un nenopērkamās” žurnālistikas zieds!
Vēl spilgtāks ir politiskā vezuma vilcēju trijjūgs. Draudzīgi rokās sadevušies paristi, progresīvie un viltus konservatīvie. Pat Rīgas vicestaķe Ozola uzskatīja par nepieciešamu ierasties uz piketu, lai ieviestu kārtību Ogrē, jo, kā zināms, Rīga jau restartēta, ielas gludas kā zīda drāna, uzņēmēji stāv rindās, lai investētu naudu Rīgā.
Pavērojiet, cik veikli ir pārbīdīti akcenti! Nu jau Helmanis ir teju galvenā Latvijas problēma! Drauds demokrātijai! Ir tāds teiciens – jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda. Par šāda goda trūkumu sūdzēties nevaru!
Saprotu, ka šāds masīvs uzbrukums – no mediju kampaņas līdz progresīvo rosinātam balsojumam par mani Saeimā – notiek tādēļ, ka 1:1 raidījumā neizdevās radīt sensāciju un iemīt mani zemē. Mītiņotāji, kuri iepriekš, ļoti ticams, pat nezināja, kur muzejs atrodas, ir izdomājuši, viņuprāt, labu plānu, kā vērsties pret mani. Par to, ka esmu stingri turējies pie saviem solījumiem un principiem. Viņu plāns ir izmantot muzeja jautājumu, lai uzburtu neesošu problēmu.
Par muzeju nekā daudz, ko pateikt, pie jau iepriekš piebilstā nav. Neviens muzeja darbinieks nav atlaists vai atstādināts, muzeja direktorei pirms pāris mēnešiem ir pacelta alga, muzejs ir bijis slēgts tieši stundu, kad žurnālistu tendenciozo sižetu vajadzībām to aizslēdza pati direktore. Muzeju reorganizācija ir sākusies, šī sfēra tiks sakārtota atbilstoši likuma prasībām. Starp citu, retorisks jautājums, vai lielie “taisnības cīnītāji” var nosaukt kaut vienu likuma zilbi, kuru es būtu pārkāpis muzeja sakarā? Nevar, jo tādu nav.
Kaut kādā mērā man ir izdevies parādīt praksē, ka nacionālkonservatīva pārliecība ir tā, kurā balstoties var savai pilsētai un valstij dot daudz. Tieši paveiktie darbi kopā ar manu idejisko pārliecību ir tas, kas biedē manus oponentus. Un šī vēršanās ir ne tikai pret mani, bet pret nacionālkonservatīvu politiku kopumā.
Bet būs labi! Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
