Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms citāts no kāda Rīgas pārgudrības jeb pseidointelektuālisma ģēnija intelektuālā repertuāra. Gribas iespējami ātrāk citēt kulturāli sulīgā valodā ieģērbtās nemākulīgi gudrās domas.

Valoda ir sulīga. Latviešu valodas skolotāja I.Grundule kādreiz klasē teica, ka tādu valodu kulturāli cilvēki nelieto. Tā runā tikai lopiem līdzīgi nekulturāli cilvēki. Skolotāja to teica pirms pusgadsimta. Tagad ir sākusies cita ēra. Postcilvēku ēra. Tagad lopiski drīkst izteikties pat Rīgas žurnāla galvenais redaktors. Tāds skaists amats ir Rīgas pseidointelektuālisma ģēnijam.

Par laimi publiskajā telpā ar tādu valodu ne visi Rīgas pseidointelektuāļi var lepoties. Ne visi ir lopi. Lūk, cik zināšanu un prāta ziņā gludi, kā arī leksiski sulīgi pārgudrības ģēnijs raksturo savu izdevumu: „Man pietiek ar to, ka tas vienkārši ir labāks par daudziem citiem žurnāliem. Tas faktiski Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem... Ar Ameriku es būtu piesardzīgāks, dīvainā veidā viņiem arī ir labi žurnāli. Bet Eiropā ir nāvīgi sūdīgi žurnāli. Es vienu brīdi tos ļoti rūpīgi pētīju. Tie ir vai nu literāri žurnāli, vai arī asi sociāli izdevumi. Kamēr šis ir izcili estētisks izdevums, kurš mēģina attiekties pret visu, ieskaitot sevi, kā pret estētisku fenomenu."

Ko lai saka! Latviešiem jau Pietuka Krustiņš bija „gudrs uz visām pusēm”. Tādi vīri netrūkst arī tagad. Tāpēc mums ir Eiropas mēroga „veiksmes stāsts” ne tikai ekonomikā, bet arī „veiksmes stāsts” Eiropas „nāvīgi sūdīgo žurnālu” kolekcijā.

Tas nekas, ka kritērijs ir odiozs. Skan it kā gudri, taču patiesībā šķērmīgi šķībi. Galvenais redaktors žurnālus vērtē no „estētiskā fenomena” viedokļa. Tātad no ārkārtējas parādības (fenomena) skaistuma (estētiskā) viedokļa. Eiropas žurnāli esot ārkārtēji skaistas parādības. Eiropā katrs žurnāls ir fenomens – kaut kas ārkārtējs. Turklāt kaut kas ārkārtēji skaists.

Tas ir nedzirdēts kritērijs. Tāds kritērijs noteikti ir mūsu pārgudrības ģēnija intelektuālā novācija. Taču tā nav vienīgā viņa intelektuālā novācija. Izrādās, mūsu žurnāls „Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem” un „izcili estētisks izdevums” tāpēc, ka „mēģina attiekties pret visu, ieskaitot sevi, kā pret estētisku fenomenu”. Tātad mūsu žurnāls pret cilvēkiem, sabiedrību, valsti, civilizāciju, politiku, ekonomiku, korupciju, terorismu, iracionālismu un visu pārējo uz Zemes attiecas kā pret ārkārtēju skaistumu – „estētisku fenomenu”.

Tas ir lieliski! Tas ir oriģināli! Tas visiem noteikti patīk! Tas noteikti patīk arī mūsu Lielajai Bandai, mūsu policijai un slepenpolicijai, mūsu augstskolu diplomu tirgotājiem, mūsu pārgudrajiem profesoriem un akadēmiķiem, mūsu pederastiem valdībā un medijos. Tas ir vareni, ja zagļu, blēžu un stulbeņu okupētajā LR kāds žurnāls uz visu skatās kā uz „estētisko fenomenu”. Skaidrs, ka tāpēc mūsu žurnāls „Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem” un pārējie Eiropas žurnāli ir „nāvīgi sūdīgi žurnāli”.

Patiešām ir žēl, ka mūsu „estētiskais fenomens” nav „viens no labākajiem žurnāliem” pasaulē. Triumfu aizšķērso amerikāņi, jo „dīvainā veidā viņiem arī ir labi žurnāli”.

Nav saprotami vārdi „dīvainā veidā”. Ko tas nozīmē? Kas ir dīvaini? Amerikāņi nav tādi kā latvieši. Amerikāņi ciena gudrus cilvēkus. Prot tos piesaistīt no visas pasaules. Prot tos izmantot un dāsni atalgot. Amerikāņi nav tādi kā latvieši, kuri gudrību dzen svešumā un mājās atstāj tikai sarkanmataino tumsonību. Pie amerikāņiem strādā daudzi gudri un talantīgi latvieši. Nav saprotams, kāpēc ir dīvaini, ka amerikāņiem ir labi žurnāli.

Tādai attieksmei jau ir idiotijas smaka. Tāda attieksme, iespējams, balstās uz kādu no plebejiskajiem stereotipiem par amerikāņiem. Taču, visticamākais, tiekamies ar pseidointelektuālisma klasiku – velmi par katru cenu gudri un eleganti izteikties, kas praktiski izraisa milzīgu neskaidrību, atsedz milzīgu nekompetenci un elementāras inteliģences trūkumu. Tā vietā, lai skaidri, gaiši un visiem saprotami paskaidrotu žurnāla tematiku, pārgudrais galvenais redaktors runā par kaut kādu mistisku „estētisko fenomenu”.

Neskaidrībai ir jābūt. Pseidointelektuālisma leksikas saprotamības koeficients nemēdz pārsniegt 10-20 procentus. Pseidointelektuālisma princips ir vienkāršs – jo neskaidrāk, jo labāk. Saskaņā ar pseidointelektuāļu viedo iztēli neskaidrība ir gudrības liecība. Liela neskaidrība un ļoti liela neskaidrība ir lielas gudrības un ļoti lielas gudrības lieciniece.

Citātā nav skaidrs, kāpēc „literāri žurnāli” nav „sociāli izdevumi”. Varbūt tāpēc, ka patiešām pseidointelektuāļu murgojumi nevar sajūsmināt sabiedrību – sociumu. Normāliem cilvēkiem visi žurnāli ir sociāli izdevumi, jo adresēti sabiedrībai. Un vispār kas ir „literāri žurnāli”? Normāliem cilvēkiem ir daiļliteratūras/literatūras žurnāli.

Neapšaubāmi, neskaidrība ir ap mūsu pārgudrības ģēnija apzīmējumu „izcili estētisks izdevums”. Normāliem cilvēkiem estētisks ir kaut kas skaists. Normāli cilvēki zina, ka var būt skaisti noformēti žurnāli. Var būt arī izcili skaisti noformēti žurnāli. Tātad nākas pieņemt, ka mūsu pseidointelektuālisma ģēnija murgaini slavētais žurnāls ir izcili skaisti noformēts. Tas nav slikti. Tas ir labi. Taču normāliem cilvēkiem jebkura žurnāla lielākā vērtība ir attiecīgā izdevuma saturs. Sanāk, ka mūsu „veiksmes stāsts” nevar lepoties ar saturu, bet var lepoties tikai ar noformējumu.

Kādam varbūt liekas, ka „izcili estētisks izdevums” ir veltīts estētikai. Piedodiet, bet tā tas nevar būt. Dotais žurnāls nav veltīts estētikai. Ja tas tā būtu, tad normāli cilvēki teiktu „estētikas izdevums”, bet nevis „estētisks izdevums”. Kā redzam, mūsu pseidointelektuālisma ģēnijs murgaini lepojās ar savu „izcili estētisko izdevumu”, kaut gan neviens normāls cilvēks viņa izteikumus nevar saprat.

Var ilgi komentēt doto citātu. Pseidointelektuāļi ir ļoti dziļi apdāvināti cilvēki. Viņu dziļās apdāvinātības pārgudri murgaino potenciālu var komentēt, tā teikt, līdz pasaules galam. Citātā ir 74 vārdi. Līdz šim manā komentārā jau ir desmit reizes lielāks vārdu skaits.

Pseidointelektuālisms nav izplatīts visos sabiedrības slāņos. Pārgudrība ir inteliģences privilēģija. Galvenokārt ir sastopama zinātniskajās aprindās. Strādnieki, zemnieki nepazīst pārgudrību. Arī intelektuāļi nepazīst pārgudrību. Gluži pretēji. Intelektuāļi parasti ir galvenie pseidointelektuālisma kritiķi.

Pseidointelektuālisms ir starptautiska nelaime. Ne tikai latviešiem ir pārgudri tipi. Pārgudri tipi ir katrā tautā. Atšķirības var būt vienīgi masveidības un profilakses jomā.

Latviešiem pārgudrība tagad ir epidēmija. Proti, stipri pārsniedz parasto pseidointelektuālisma izplatības apjomu. Profilaksi vispār nevar konstatēt. Pēcpadomju laikā pseidointelektuālisms netiek ne novērsts, ne aizkavēts. Padomju laikā pārgudrība visvairāk bija izplatīta t.s. humanitārajā inteliģencē, kuras ākstības laiku pa laikam kāds sabāra presē. Ļoti asprātīgi to darīja Miervaldis Birze, Ingrīda Sokolova.

Tagad vislielākie pseidointelektuāļi ir „politiķi”, valsts ierēdņi, biznesa eksperti, interneta pārgudro komentētāju armija, dažu interneta portālu (ar „satori” priekšgalā) dziļdomātāji. Protams, no viņiem neatpaliek mūsu tradicionālie pārgudrības izplatītāji – t.s. humanitārā inteliģence. Tomēr viņus tagad manāmi apsteidz sociālo zinātņu pārgudrie – politologi, Public Relations guru, tieslietu, ekonomikas, finansu prātulu autori.  Pat slepenpolicija pensionāra sadistisko piekaušanu un likumu pārkāpumus attaisno pārgudrā terminoloģijā.

Pseidointelektuālismā svarīgs ir imidžs – tēls sabiedrības acīs. Saprotams, ka pirmajā vietā ir ļoti gudra un apskaužami izglītota cilvēka imidžs. Visbiežāk to cenšas panākt ar pārgudriem vārdiem, pilnīgi nemaz nerūpējoties par to piemērotību attiecīgajā kontekstā. Nekāda vērība netiek veltīta terminoloģijas pareizībai. Tāpēc pseidointelektuālismu ir samērā viegli atpazīt.

Tāpēc pseidointelektuālismu ir arī samērā viegli ārstēt un nepieļaut. Pamatā viss ir atkarīgs no zinātniskuma līmeņa un zinātnieku sociālās atbildības. Ja valstī ir augsts zinātniskais līmenis,  zinātnieki jūt sociālo atbildību par sabiedrības intelektuālo attīstību un zinātnieki ir apņēmības pilni publiski nepieļaut visdažādākā veida kroplības zināšanās un terminoloģijā, tad uz pārgudrībām tendētajiem tipiem klājās ļoti grūti. Viņu pārgudrības jau tiek bremzētas semināros augstskolās, zinātnieku vadītajos diplomdarbos un disertācijās, kā arī publikāciju sagatavošanas laikā. Ja tomēr pārgudrībai ir izdevies ielavīties publiskajā telpā, tad tā nekavējoties saņem publisko pērienu. Ja turpretī zinātnieku kontingents strauji papildinās ar pseidointelektuāļiem, tad nav nekādas cerības cīņā ar pārgudrības epidēmiju. Pārgudrības epidēmija kļūst nacionālā traģēdija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...