Melu detektora dzirkstīs

Zīmīgi, ka Latvijas jaunieši un it īpaši augstskolu studenti kā prioritāru uzskata pēcmācību darbu valsts vai pašvaldības struktūrās. Pie kam - ar dzimtenes mīlestību vai aklu patriotismu tam nav ne mazākā sakara. Vienkārši 90. gadu sākumā dzimušie reāli un pragmatiski izvērtē ik dienā redzamo, un secina, ka vislabāk un galvenais - bagātāk Latvijā dzīvo valsts vai pašvaldībās nodarbinātie. Savukārt politikāņi - tas jau ir ātru un garantētu ienākumu augstākais lidojums.

Sākotnēji paskatīsim dažus piemērus, līdz kādai dzīvei esam nodzīvojušies. Visa informācija no interneta.

„Iekšējās drošības birojs apstiprina, ka 2021. gada 10. maijā Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam N. Krapsim IDB lietvedībā esoša kriminālprocesa ietvaros ir piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. Izmeklējamais kriminālprocess ir saistīts ar vienu no Valsts policijā veiktajiem iepirkumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd kriminālprocess ir izmeklēšanas stadijā, izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus par šo kriminālprocesu Iekšējās drošības birojs nevar sniegt.”

IDB Krapsim inkriminē divos Krimināllikuma pantos paredzētus nodarījumus - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Un attiecīgi vienā no lietām Krapsim piemēroti drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums ieņemt konkrētu amatu.

Latvijas Valsts policijas hierarhijā amatpersona nr. 2 ir atstādināta no dienesta pienākumu pildīšanas sakarā ar to, ka tai noteikts aizdomās turamā statuss divos kriminālprocesos. Principā nav svarīgi, vai tiesa policistu attaisnos vai iesēdinās. Pats fakts jebkurā normālā valstī būtu nonsenss. Kāds spēj ko līdzīgu iztēloties "New Scotland Yard"? Latvijā tie, kuriem būtu jāķer noziedznieki, tiek ķerti paši, pie kam - visaugstākajā līmenī. Par policiju viss daudzmaz skaidrs.

Skatamies citus kungus un biedrus no struktūras, kurai teorētiski būtu būtu jāuzrauga likuma ievērošana un izpilde Latvijā.

„Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka „2021. gada 15. martā notika nākamā JF [Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes] Domes sēde, kurā ir pieņemts lēmums - apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204".

No šī dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomīgu plaģiātu, domājams, ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības, kas minētas Autortiesību likuma 68. panta pirmajā daļā, līdz ar to, iespējams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: "Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darba norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts. "

No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespējams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Šāda darbība ir minēta Krimināllikuma 275. pantā, kas varētu nozīmēt, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6. pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai būtu jāuzsāk kriminālprocess.”

Šajā gadījumā komentāri vispār lieki. Manuprāt, nesaprotams tikai tas, ko darīt ar veselu kaudzi lēmumu, kurus valsts vārdā prokuratūrā pieņēmis šis subjekts bez attiecīgas izglītības.

Vienā jaukā brīdī sāku domāt, ka varbūt zemāk par ģenerāļu līmeni šoreiz vispār nav jēgas nolaisties.

„Trešdien Rīgas rajona tiesa atvaļinātajam brigādes ģenerālim Jurim Vectirānam piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu par 86 gadus veca vīrieša sabraukšanu. Viņam uz diviem gadiem atņemtas arī transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Laikraksts vēsta, ka bojāgājušā vīrieša dēls tiesā pieprasījis 50 000 eiro morālo kompensāciju par savu bojāgājušo tēvu. Šo pieteikumu tiesa neapmierināja.

Vectirāns savu vainu un morālo kaitējumu atzinis, taču nav piekritis morālā kaitējuma summai, līdz ar to pierādījumu pārbaude tiesā par ceļu satiksmes negadījumu nav notikusi, ziņo "Latvijas Avīze".

Laikraksts atgādina, ka apsūdzētais pērnā gada 19. jūnijā pulksten 14. 43 Ulbrokā, Institūta ielā 1, uz neregulējamas gājēju pārejas ar automobili "Nissan X - Trail" uzbrauca 86 gadus vecam vīrietim, kurš vēlāk slimnīcā mira.”

Ja tekstu pārtulko sadzīviski, tad sausais atlikums ir tāds, ka vesels ģenerālis, kas ilgstoši atbildējis par Latvijas Saeimas un rezidenta drošību, vēsā mierā uz gājēju pārejas noslaktē cilvēku. Es saprotu, ka ģenerālis pieradis braukt pa pretējo joslu ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signāliem, bet 86 gadus vecam onkulim vienkārši nepaveicās. Bija ne tajā vietā un laikā. Par morāli nerunāsim. Tā pat jēgas nav.

Turpinot par ģenerāļiem.

„Iekšējās drošības birojs (IDB) pēc aizturēšanas atbrīvojis Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un, piemērojot drošības līdzekli, aizliedzis viņam pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus, noskaidroja aģentūra LETA. “

"Kā trešais uz tiesu trešdien konvojēts dienu iepriekš aizturētais bijušais robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars, kuram Iekšējais drošības birojs prasa piemērot apcietinājumu. "

Tiktāl par robežsardzi, kur, ja esi bijis priekšnieks - ģenerālis, bet neesi pasēdējis kamerā, tad nu gandrīz - ne savs čalis.

Latvijas Vēstnesī tālajā 2004. gadā bija aprakstīta situācija ar ģenerāļu sākumu Iekšlietu ministrijā. " Pirmoreiz kopš valsts neatkarības atjaunošanas iekšlietu ģenerāļa pakāpes tika piešķirtas 1996. gada 4. decembrī. Toreiz tās ieguva Juris Ļabis, kurš kļuva par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāli, un Aldis Lieljuksis, kuru paaugstināja policijas ģenerāļa pakāpē. Viņiem seko policijas ģenerālis Jānis Apelis (1997. gada 6. septembris), policijas ģenerālis Aloizs Visvaldis Blonskis (1997. gada 2. decembris), robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš (1999. gada 29. septembris), justīcijas ģenerālis Vitolds Zahars (1999. gada 28. decembris), policijas ģenerālis Aivars Grigulis (2000. gada 30. augusts), Juris Rekšņa (2000. gada 29. novembris), Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis Aivars Straume (2001. gada 27. augusts) un policijas ģenerālis Jānis Reiniks (2003. gada 23. septembris). Viņiem ģenerāļa pakāpes piešķirtas uz mūžu. “

Piemēram, 2017. gadā Latvijā situācija ar ģenerāļiem bija šāda: "Latvijā šobrīd aktīvajā iekšlietu un militārajā dienestā ir 14 personas ar ģenerāļa dienesta pakāpi.

Armijā augstāko virsnieku pakāpes ir brigādes ģenerālis, ģenerālmajors un ģenerālleitnants. Jūras spēkos tās ir flotiles admirālis, kontradmirālis, viceadmirālis.

Brigādes ģenerāļa pakāpe ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam Ivo Mogiļnijam un Zemessardzes komandierim Aināram Ozoliņam. Jūras spēkos flotiles admirāļa pakāpe ir Jūras spēku flotiles komandierim Ingum Vizulim.

Augstāka pakāpe - ģenerālmajors ir Latvijas militārajam pārstāvim NATO un ES Jurim Zeibārtam un Baltijas aizsardzības koledžas komandantam Andim Dilānam.

Pati augstākā pakāpe - ģenerālleitnants ir NBS komandierim Leonīdam Kalniņam.

Iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē augstākā dienesta pakāpe ir ģenerālis. Lielākajā iekšlietu dienestā Valsts policijā (VP) ir divi ģenerāļi - VP priekšnieks Ints Ķuzis un viņa vietnieks, VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte, kuram tikai vakar valdība nolēma piešķirt šo pakāpi.

Tāpat ģenerāļa uzplečus nēsā Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) ģenerāļa statusā ir VUGD priekšnieka vietnieki Normunds Plēgermanis un Intars Zitāns. Vakar valdība atbalstīja šīs dienesta pakāpes piešķiršanu arī dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam un vēl vienam viņa vietniekam Kristapam Eklonam.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē amatpersonām ieņemot augstākas pakāpes mainās piemaksa par speciālo dienesta pakāpi. Ja pulkvedim mēnesī par dienesta pakāpi pārskaita 135 eiro, tad ģenerālim 170 eiro. Ierindniekam šāda piemaksa ir 14 eiro.

Arī karavīriem mēnešalga mainās atkarībā no dienesta pakāpes, izdienas un kategorijas. Nosakot pirmās kategorijas mēnešalgas likmi, ņem vērā karavīra dienesta pakāpi un izdienu, savukārt, nosakot otrās kategorijas mēnešalgas likmi, ņem vērā karavīra dienesta pakāpi, izdienu, kā arī nosacījumu, ka viņš ir pabeidzis dienesta pakāpei noteikto militārās izglītības kursu. Piemēram, brigādes ģenerālim ar viena gada izdienu atbilstoši pirmajai kategorijai mēnešalga ir 1080 eiro.

Latvijā gan ir vairāki armijas un iekšlietu dienestu ģenerāļi, kas šobrīd atrodas pensijā.”

Reāli, lai piešķirtu pat zemāko ģenerāļa pakāpi, nerunājot par kaut kādiem nieka pulkvežiem vai prokuroriem, ieteiktai personai jābūt teorētiski tīram kā Kristum, izanalizētai, pāranalizētai un noatestētai krustām šķērsām. Pie kam - ar jau sen saņemtām pielaidēm un specdienestu izsijātai. Padomju laikā minēto procesu kopumā sauca par sistēmu. Jautājums - kāpēc Latvijas Republikā sistēma devusi lielu trūci?

Turpinājums sekos...

Novērtē šo rakstu: