Iesaki rakstu: 
Cilvēku pašapziņa un aktivitāte palielinās. Tas nozīmē, ka dienas kārtībā nāks praktiski jautājumi. Kā taisnīgi organizēt sabiedriskos pakalpojumus un piegādes, lai viss dzīvei nepieciešamais būtu pieejams pietiekamā daudzumā un labā kvalitātē? Kā panākt minimālas izmaksas un novērst sabiedriskās naudas izzagšanu un korupciju?
Šie jautājumi attiecas uz sabiedrības finansēm, ko veido galvenokārt ar nodokļu palīdzību. Rezultātā veidojas budžeta kopējais katls, ko cilvēku muļķošanai vēl sadala mazākos katliņos. Šī katla saturu budžeta silei pietuvinātie izmanto pēc saviem ieskatiem. Budžeta likums atgādina fikciju, tā izpilde ir atkarīga no tik daudziem faktoriem, ka tos zina tikai īpaši izredzēti ierēdņi.
Nodokļu sistēma droši vien ir visvairāk kritizētā un reizē vispretīgākā esošās sistēmas sastāvdaļa. Naudu atņem vispirms tiem, kuri nespēj pretoties. Ar nodokļu palīdzību iznīcina mazo biznesu, kas ir cilvēciskas sabiedrības pamats. Savukārt lielo uzņēmumu un banku vadība var paļauties uz budžeta finansējumu, lai kompensētu viņu pašu izzagtos līdzekļus. Ar korupcijas palīdzību pie budžeta naudas tiek noziedznieki. Korupcijas shēmas pakalpojumiem, darbiem un piegādēm iestrādā budžeta projektos, un tā tas turpinās no gada uz gadu.
Budžeta naudas mēdz izniekot nevajadzīgiem un muļķīgiem mērķiem. Piemēram, normāls cilvēks neiztērēs savu uztura naudu, lai iegādātos atpūtas ceļojumu uz siltām zemēm. Turpretim no ierēdņa vai deputāta viedokļa šāda loģika nestrādā. Tā taču nav viņu nauda, ko viņi dala.
Cilvēciska sabiedrība veido savas finanses, balstoties uz vienkāršiem, cilvēciski loģiskiem principiem, saglabājot pilnu kontroli pār līdzekļu izlietojumu.
Pirmkārt, ikviens cilvēks spēj patstāvīgi izlemt, kādiem mērķiem viņš tērēs savu naudu. Samērojot savus ienākumus, uzkrājumus un iespējas ar savām vajadzībām, cilvēks, ģimene, kopiena, pašpārvalde utt. ieņem lēmumu, kādus projektus viņi veiks. Piemēram, ja izlemts, ka gada laikā jāizbūvē ūdensvads, tad bankā tiek atvērts atsevišķs "ūdensvada konts". Ikviens cilvēks, ģimene utt. precīzi zina, cik daudz naudas ikmēneša maksājumu veidā viņi šajā kontā ieskaitīs.
Otrkārt, ikvienam cilvēkam ir pārliecība, ka viņa nauda tiks izlietota tikai noteiktajam mērķim. Šādu pārliecību viņam nodrošina līgums, kas noslēgts ar attiecīgās kopienas, pašpārvaldes utt. vadītāju, kurš ar atbildību un par atlīdzību ir apņēmies projektu veikt. Turpinot iepriekšējo piemēru, varam būt droši, ka tiks būvēts tieši ūdensvads, nevis, piemēram, "izcilības centrs".
Treškārt, ikvienam cilvēkam, kurš piedalās un maksā ūdensvada projektā, jebkurā laikā ir pieejama pilna informācija par "ūdensvada konta" stāvokli, ieskaitot visus maksājumus uz/no konta, un maksājumu bilance. Līdz ar to cilvēkam ir aptuveni 70% informācijas par projekta gaitu, bet atlikušos 30% - tehniskās detaļas viņš var noskaidrot pie projekta vadītāja. Ja kāds no projekta dalībniekiem nepilda savus pienākumus, situācija ir skaidra ikvienam. Pret šo dalībnieku var pielietot sankcijas bez liekas jezgas un tiesāšanās, esošā līguma un kopienas noteikumu robežās. Šīs informācijas pieejamība dod arī pārliecību, ka "ūdensvada konta" nauda tiks izlietota tikai paredzētajam mērķim. No konta nebūs iespējams pārskaitīt naudu, piemēram, praida finansēšanai.
Minētais piemērs ar ūdensvadu mazas kopienas teritorijā ir vienkāršs. Tomēr arī lielāku projektu gadījumā, ko finansē pilsētas, rajoni un valsts, minēto principu iespējams realizēt bez būtiskiem sarežģījumiem.
Tas der arī valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu finansēšanai. Šajā gadījumā informācija par priekšnieku, direktoru, prokuroru, vēstnieku, prezidentu utt. izmaksām ir pieejama ikvienam valsts pilsonim. Kopā ar oficiālo un mediju informāciju par attiecīgo amatpersonu sasniegumiem, ikvienam pilsonim ir pilna informācija par viņu atbilstību, kā saka, "value for money". Droši vien lēmumus par personālijām būs iespējams pieņemt bez lielām domstarpībām.
Īsi formulējot iepriekš minēto vispārīgā veidā, sabiedrības vadības standarta 7. punkts papildināts ar budžeta kontu sistēmas aprakstu. Standarts ir krievu un angļu valodās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
