Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušā Šveices advokāta, „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzturētā tranzīta biznesa biedrība "Baltijas asociācija -  Transports un loģistika" (BATL) iestājas pret Satiksmes ministrijas valdībai piedāvāto ostu pārvaldības reformu. Publicējam R. Meroni dāsni apmaksāto BATL vadītāju vēstuli - līdz gruntij nolaisto Ventspils ostas uzņēmumu pārstāvju, brāļu Landmaņu kopā ar dāsni apmaksātiem juristiem sacerēto pamatojumu, kāpēc Latvijas valstij piederošo ostu pārvaldība neesot jāmaina, jo viss esot gana labi.

Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”

Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” (turpmāk BATL) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” un konstatējusi, ka sagatavotais likumprojekts kardināli izmaina Latvijas lielo ostu darbību un tranzīta nozari kopumā:

- pilnībā tiek izmainīta Latvijas lielo ostu pārvaldība, kurā līdz galam neizprotama loma ir atvēlēta pašvaldībai, kuras teritorijā notiek saimnieciskā darbība, un nav ne mazākās sinerģijas ar ostu lietotājiem;

- ostu pārvaldēm tiek dotas tiesības nodarboties ar komercdarbības veikšanu, kas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības un investīcijas vidi Ventspils un Rīgas ostās;

- ostu pārvaldes pārņem pakalpojumus, kurus spēj nodrošināt tirgus, līdz ar to tiek pārkāpti brīvas un godīgas konkurences principi, izstumjot privātos pakalpojumu sniedzējus no tā.

Pretēji Satiksmes ministrijas publiskajiem apgalvojumiem BATL kā ostas lietotāju pārstāvim, nav atbildes, kā šādi grozījumi palīdzēs uzlabot situāciju tranzīta nozarē, kā tā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp lielajām Latvijas ostām, kā arī uzlabos zemo konkurētspēju starp kaimiņvalstu ostām.

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82.punkts paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Piedāvātās likuma izmaiņas ir daudz plašākas par valdības deklarācijā ierakstīto un tās paredz ostām arī nodarboties ar komercdarbību, kas paver iespēju valsts kapitālsabiedrībai būtiski iejaukties privāto tiesību jomā.

Ja ostām likums piešķirs tiesības pašām sniegt pakalpojumus un nodarboties ar komercdarbību, tām iegūstot valsts kapitālsabiedrības statusu, tad, pirmkārt, ostu darbībā potenciāli tiks radīts valsts monopolstāvoklis, jo ostām, kā kapitālsabiedrībām šie likuma grozījumi tiešā veidā ļaus pašām veikt attiecīgo komercdarbību, līdz ar ko, ievērojot, piemēram, privātautonomijas principu tām nebūs pienākums slēgt līgumus ar komersantiem.

Otrkārt, ostām kā stratēģiskajiem valsts objektiem ne tikai ekonomikas, bet arī drošības jomā būtu jāpaliek publisko tiesību subjektiem. Pretējā gadījumā valsts intereses šajās jomās būtiski tiek apdraudētas.

Likuma grozījumos vispār nav paredzēts uzlabot sinerģiju starp ostas lietotājiem un Rīgas un Ventspils ostas pārvaldēm.  Nav atrunāts pat mehānisms, kā ievēros Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām” noteikto.

 Likumprojekta izstrādes procesā ir notikušas apspriedes koalīciju partijas Attīstības komitejās un sadarbības sanāksmē, kā arī atsevišķa saruna ar Liepājas pārstāvjiem, bet, neskatoties uz to, ka tas ietekmēs visus tranzīta nozarē iesaistītos komersantus, apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām līdz šim nav notikusi. Arī pēc likumprojekta izstrādes, mums, kā nozares asociācijai, tas netika izsūtīts ierosinājuma izteikšanai.

Publiskai apspriešanai likumprojekts izsludināts 30.06.2020., publicējot to Satiksmes ministrijas interneta vietnē www.sam.gov.lv, un priekšlikumi iesniedzami līdz 14.07.2020. Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē (Ostu padome) šis likumprojekts tiks skatīts 15.07.2020. Tas nozīmē, ka Ostu padome to skatīs bez apkopotiem, izanalizētiem un apspriestiem priekšlikumiem, kas neļaus objektīvi izvērtēt sagatavoto likumprojektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atlikt 15.07.2020 Ostu padomē izskatāmo jautājumu Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, līdz tiek apkopoti un apspriesti visi priekšlikumi, no kuriem tikai labākie būtu jāiestrādā likuma grozījumos.

Biedrības “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” priekšlikumi:

SM sagatavotais likuma grozījums

BATL piedāvātais likuma grozījums

Apraksts

7.panta 3.daļas 6.punkts:

“6) izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem, vai arī sniedz šos pakalpojumus pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;”

7.panta 3.daļas 6.punktu:

“6) izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem.

Iestrādāt likumā, ka Ostām jādarbojas  atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;

Piedāvājam svītrot iespēju pašai pārvaldei nodarboties ar komercdarbību. Ostām jādarbojas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;

Ja tiks atstāts uzstādījums, ka Ostu kapitālsabiedrības pašas drīkst nodarbosies ar komercdarbību, pastāv milzīgs risks vēl vairāk samazināt jau tā slikto tranzīta koridora konkurētspēju. Ostu kapitālsabiedrību valdei būs jānodrošina peļņa (viens no labas pārvaldības rādītājiem), kuru iespējams arī nodrošināt caur dažādu maksu celšanu, iejaukšanos privātajā sektorā, uz nevienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem pārņemt dažādus privātā sektora pakalpojumus. Šāds regulējums ir riskants gan esošajiem, gan potenciālajiem investoriem, kas tikai pasliktinās investora vidi ostās. Bez tam, Ostu kapitālsabiedrības pašām veicot gan publiskās, gan privātās funkcijas var veidoties attiecīgu pakalpojumu monopols. Līdzīgi kā tas ir ar AS “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ), kur daļa pakalpojumu ir nodota meitas kompānijai AS “LDz Cargo”, kas savukārt tālāk tos kā ekskluzīvos pakalpojumus sniedz klientiem kuras tirgū pašai jākonkurē. Tādā veidā mākslīgi iespējams regulēt tirgu un nepamatoti palielināt pakalpojuma cenas.

Jau gadiem ilgi privātais sektors ir norādījis uz nepamatoti augsto dzelzceļa infrastruktūras maksu, “zelta jūdzi” pierobežas posmā, ekskluzīviem un dārgiem pakalpojumiem ko visu nodrošina valsts kapitālsabiedrība LDZ. Tas arī ir iemesls apgrūtinātai kravu piesaistei, jo potenciālajiem klientiem Latvijas tranzīta koridors ir par dārgu. Neskatoties uz to, tiek veidotas arī kapitālsabiedrības ostās, kurām tā pat kā LDZ galvenais uzdevums būs pelnīt, un tas viennozīmīgi nozīmē Latvijas tranzīta koridora sadārdzināšanos.

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktūras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko līdzekļu uzturēšanu, velkoņu pakalpojumus, ledus laušanu, avārijas seku likvidēšanu, hidrogrāfiskos mērījumus, loču transfēru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktūras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko līdzekļu uzturēšanu, ledus laušanu, avārijas seku likvidēšanu, hidrogrāfiskos mērījumus, loču transfēru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

Piedāvājam svītrot no Ostu kapitālsabiedrību noteiktajiem maksu pakalpojumiem velkoņu pakalpojumus.

Šāds pakalpojums tiek nodrošināts brīvos tirgus apstākļos un ar šo pakalpojumu saņemšanu tirgū nekad nav bijušas problēmas. Nosakot velkoņu pakalpojumus par Ostas kapitālsabiedrības maksas pakalpojumiem tām tiek ļauts veikt komercdarbību velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū arī vienpersoniski, nekonkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem. Tā būs valsts kapitālsabiedrības tiešā iejaukšanās tirgū, kas var beigties ar privātā pakalpojuma sniedzēja aiziešanu no tirgus, vai tiem vispār netiek dota piekļuve šādam tirgum un tas būs pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulai Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību, noteiktajam - sekmēta vairāku ostas pakalpojumu sniedzēju darbība ostā, kā arī atvieglot piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum.

Velkoņu pakalpojumu sniegšanas ekskluzīvo tiesību nodošana Ostu kapitālsabiedrībām nav pieļaujama jo tā ir pretrunā arī ar Konkurences un Valsts pārvaldes iekārtas likumiem.

Sinerģijas stiprināšana starp Ostu kapitālsabiedrībām un ostu lietotājiem.

Rīgas un Ventspils ostu pārvaldēs (pretēji Liepājas SEZ, kur ostas lietotāju pārstāvis ir pārstāvēts valdē) nav atbilstoša mehānisma sadarbībai ar tās ostas lietotājiem. Ostu lietotājiem ir noteikti pienākumi, bet nav dotas tiesības līdzdarboties ostu attīstībā.

Pirmās tiesības parādījās no 2019.gada 24.marta, kad ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām” noteikto. Par šīs regulas piemērošanu atbildīga ir katra ostas pārvalde, jo kopējs regulas piemērošanas mehānisms nekādos normatīvajos dokumentos nav izstrādāts un iekļauts. Līdzšinējā regulas ievērošanas prakse Ventspils brīvostas pārvaldē ir neapmierinoša un nevienlīdzīga. Kā pēdējo uzskatāmāko piemēru varam minēt Ventspils brīvostas valdes 2019.gada 17.maijā pieņemto lēmumu Nr.5/4 "Par izmaiņām Ventspils brīvostas noteikumos". Noteikumu izmaiņas saistītas ar vides jautājumiem un to izpilde prasa nozīmīgas investīcijas ostas lietotājiem. Ostas lietotāji par to tika informēti pēc lēmuma pieņemšanas 2019.gada 30.maijā un arī BATL par to uzzināja tikai no saviem biedriem. Līdz ar to lēmums tika balstīts tikai uz vienpusēju informāciju un iekļautās normas nav izpildāmas.

Uzskatām, ka likumprojektā ir jāparedz iespēja ostas lietotāju pārstāvja tieša iesaistīšanās Ostu kapitālsabiedrību pārvaldībā. Tādā veidā tiktu stimulēts dialogs un informācijas apmaiņa, kas nodrošinātu objektīvu informāciju par darbu ostā, tās nepieciešamajiem uzlabojumiem, investīciju efektīvāku atdevi u.t.t. Ostu attīstībā būtu ieinteresēti gan Ostu kapitālsabiedrības, gan ostu lietotāji. Arī pasaules praksē ir daudzi piemēri, kur ostu lietotāju izvirzīti pārstāvji cieši darbojas ostu pārvaldēs.

Mehānismi var būt dažādi, kurus nepieciešams apspriest un izstrādāt, piemēram:

Ostu lietotāji izvirza savu pārstāvi Ostu kapitālsabiedrību valdēs. Tas var būt ostu lietotāju sabiedriskās organizācijas vadītājs, vai šīs organizācijas rīkota konkursa rezultātā nozīmēta persona;

Valdes locekļa pienākumos tiek noteikta sadarbības veicināšana ar ostas lietotāju sabiedriskajām organizācijām;

Līdzīgi kā Liepājā SEZ likumu grozījumos paredzēts, izvirza ostas lietotāju pārstāvi padomē;

Diskusijas rezultātā ir jāatrod labākais mehānisms un jāiestrādā piedāvātajos likuma grozījumos.

Kopumā BATL atbalsta iniciatīvu uzlabot Lielo ostu pārvaldes darbu,  ieviešot labas pārvaldības principus, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu, nodrošinot politisko neatkarība, bet galvenais tās pašmērķis nedrīkst būt komercpakalpojumu veikšana un peļņas gūšana, kas savukārt negatīvi ietekmētu investīciju vidi un tranzīta koridora konkurētspēju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...