Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šveices advokātam, prokuratūras līdz šim piesegtajam „arestētās mantas glabātājam” Rūdolfam Meroni ir sākušās nopietnas nepatikšanas, - viņa kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts, kas jau gadiem ignorē normatīvos aktus un neiesniedz savus darbības pārskatus, kā arī nav uzrādījis savus patiesos labuma guvējus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprīļa sākumā ir uzlicis uzreiz veselus divus aizliegumus.

Kā rāda Lursoft datu bāze, ar VID lēmumu Latvijas Naftas tranzītam ir piemērots aizliegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Tai pašā dienā – 2. aprīlī VID ir Latvijas Naftas tranzītam piemērojis arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Šie aizliegumi pirmajā brīdī nešķiet īpaši nopietni, taču demonstrē situāciju, kurā pēdējos mēnešos nonācis Meroni, kas Latvijas Naftas tranzītā ieņem padomes priekšsēdētāja posteni. Finansiālais atbalsts priekšvēlēšanu kampaņā Šveices advokātam vismaz pagaidām nav atnesis gaidītās dividendes, tieši otrādi – parādās pazīmes, ka gadiem ilgajai normatīvo aktu ignorēšanas praksei sāk pienākt beigas.

Jau pirms gada atklājās, ka VID darbinieku tūkstoši nespēj piespiest Meroni kontrolēto uzņēmumu Latvijas Naftas tranzīts pildīt likumu un iesniegt darbības pārskatu pat par jau tālo 2016. gadu. Toreiz VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību savdabīgi „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā nav iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības.

Gada pārskata neiesniegšanai varētu būt pamatoti iemeslu: AS Latvijas Naftas tranzīts 2016. gada pārskats varētu būt interesējošs ne tikai sabiedrībai, bet arī tiesībsargājošajām iestādēm, - tas, visticamākais, dotu atbildi uz jautājumu, kurp pēc Pietiek vairākkārt aprakstītās uzņēmumam piederošās AS Ventspils nafta akciju paketes pārdošanas par ārkārtīgi zemu cenu ir aizplūduši darījumā saņemtie 79,98 miljoni eiro.

Taču, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, šī atbilde joprojām tiek slēpta: Meroni kontrolētais Latvijas Naftas tranzīts vēl joprojām nav iesniedzis ne tikai 2017., bet arī 2016. gada pārskatu, un VID vadība līdz šim bija faktiski atzinusies savā nespējā panākt likuma normu ievērošanu un gada pārskata iesniegšanu.

Vēl vairāk, līdzšinējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Pelēkā oficiālā vēstulē pērn atzina, ka dienesta rīcībā esošie instrumenti, izrādās, neesot „gana efektīvi rīki, lai mainītu atsevišķu uzņēmēju paradumus un pilnībā nodrošinātu nodokļu saistību izpildes disciplīnu”.

„Līdz ar to, neskatoties uz likumā noteikto, nav izslēgts, ka daudziem pārkāpējiem tomēr izdodas izvairīties no soda,” skaidroja Pelēkā. Lai gan 2017.gadā 10 015 nodokļu maksātājiem tika apturēta saimnieciskā darbība, bet 4 306 pievienotās vērtības maksātāji tika izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra par deklarāciju neiesniegšanu, Latvijas Naftas tranzītu šāds liktenis nebija piemeklējis.

Līdz ar to Latvijas Naftas tranzītam visu aizvadīto gadu nekas nekavēja turpināt slēpt to, kurp tālāk aizplūduši gandrīz 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzēja saņemt pēc tam, kad tā 2015. gada rudenī uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Kā jau ziņots, pērn klajā nāca dokumenti, kas rādīja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma: izrādās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...