Meroni spiests atzīt: viņu varot uzskatīt par „Ventbunkera” un citu tranzītuzņēmumu patieso labuma guvēju

Pateicoties Latvijas likumdošanas īpatnībām, akciju sabiedrības var atļauties slēpt savu akcionāru sarakstus, un šo iespēju jau ilgāk nekā desmit gadus izmanto arī AS Ventbunkers, kurš jau vairākus gadus nav iesniedzis arī gada pārskatus.

Taču šā gada janvāra vidū uzņēmuma vadība bija spiesta beidzot atklāt tā patiesos labuma guvējus, un izrādījās, ka par vienīgo AS Ventbunkers oficiālo īpašnieci kļuvusi 1969. gadā dzimusī Austrijas pilsone Ursula Haranda.

Uzņēmuma akcionāru sarakstā viņas vārds gan nav atrodams, - kā liecina patieso labuma guvēju saraksta dati, Ventbunkers pašlaik oficiāli pieder Austrijā reģistrētajai IAG Indurstrieanlagen GesmbH un Britu Virdžīnu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Eurocom International Ltd, aiz kuras stāv vēl vesela virkne Eiropā, Latvijā un ārzonās reģistrētu kompāniju.

To vidū ir tādas saistībā ar Meroni un Ventspils uzņēmējiem jau iepriekš minētas kompānijas kā London Industry Limited, Topmar Baltic Investments, Tomika International N.V., Yelverton Investment B.V. u.c. Kopumā Ventbunkera patieso labuma guvēju sarakstā janvāra vidū bija fiksētas veselas četras dažāda garuma kontroles ķēdes, taču to visu galā kā vienīgā oficiālā kontrolētāja uz īpašumtiesību pamata bija Haranda.

Taču nule uzņēmuma patieso labuma guvēju sarakstā reģistrētas jaunas izmaiņas, - nu tajā ir „pieteicies” arī pats Meroni. Līdz ar to pirmoreiz ir atzīts, ka tieši Meroni ir persona, kas īsteno kontroli pār Ventbunkera tiešajiem un netiešajiem akcionāriem. Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais patieso labuma guvēju saraksts, Meroni kontroli pār Ventbunkeru īstenojot caur uzņēmuma akcionāriem YelvertonInvestment B.V. un YelvertonInvestments B.V.

Cits uzņēmums, kurā tāpat nule atklāts Meroni kā patiesā labuma guvēja statuss, ir AS Ventspils tirdzniecības osta (VTO) kurā Šveices advokāts tāpat kā Ventbunkerā oficiāli ieņem padomes priekšsēdētāja posteni.

Arī šajā uzņēmumā, kā minēts patieso labuma guvēju (PLG) sarakstā, „Dr. Rudolfs Meroni var tikt uzskatīts par VTO PLG, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktūru, holdinga struktūrā esošajiem korporatīvajiem amatiem un Aresta lēmumiem, īsteno kontroli pār VTO akcionāriem”.

Meroni kontrolētie Ventspils tirdzniecības ostas akcionāri, kā noradīts sarakstā, ir Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Britu Virdžīnu salās reģistrētais ofšors Briskly Limited.

Pietiek jau ir aprakstījis Meroni shēmas, kuru rezultātā Ventbunkers ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt akciju „pirkuma” shēma īstenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus, zaudētājos paliekot Latvijas valstij.

Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novērtējis kā Latvijas valstij nodarītu zaudējumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmērā.

„Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticējuši [A. Lemberga] arestētās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorējuši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzītājai reaģēt uz ziņām par arestētās mantas izšķērdēšanu,” teikts uzņēmuma pārstāvja Rīgas apgabaltiesai iesniegtā dokumentā.

Šajā dokumentā bija detalizēti aprakstīts, kā Meroni „par pašu arestēto uzņēmumu finanšu līdzekļiem ir iegādājies savā kontrolē 5/7 daļas Ventbunkera”, vispirms sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem panākot, ka AS Latvijas Naftas tranzītu par lētu cenu pārdod Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, bet pēc tam piespiežot saņemto samaksu „pārskaitīt uz no viņa atkarīgu fondu ārvalstīs un no tā - izmaksāt naudu iepriekšējiem Ventbunkera akcionāriem”.

Šīs shēmas rezultātā valstij potenciāli nodarītais zaudējums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmērā, ko Pars Termināls jau 2017. gadā bija aprēķinājis šādi: „Vēl 2015. gadā Ventbunkeram piederošās mantas vērtība bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. Tādējādi tās likvidācijas gadījumā labumu guvējs, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. Līdz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadījumā arī valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Jau pērn atklātībā nonāca elektroniskās sarakstes fragmenti, kas lika izdarīt secinājumus, ka prokurors Juris Juriss ir aktīvi „izpalīdzējis” arestētās mantas glabātājam un apsaimniekotājam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem.

Vispirms atklātībā nonāca ziņas, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratūras pārstāvji ir palīdzējuši Meroni veikt iecerēto darījumu, par būtiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.

Savukārt pēc tam atklātībā nonāca sarakste, kas demonstrēja Meroni apkalpojošā advokātu biroja Spilbridge ciešo saikni ar Ģenerālprokuratūru: piemēram, biroja pārstāve Benita Balana bija informējusi Meroni, ka tieši saskaņā ar Jurisa sniegtām instrukcijām viņa esot nodevusi Šveices advokāta vēstuli Ģenerālprokuratūras sekretariātā.

Ne Benita Balana, ne Daimārs Škutāns, kuri bija pieminēti publiskotajā sarakstē, kas atklāja arī Ģenerālprokuratūras pārstāvju iesaisti tiesas apiešanā un atbalstā iecerētajām shēmām, nav nevēlējušies šai sakarā sniegt kādus komentārus.

Novērtē šo rakstu: