“Meroni stipendiāti” paziņo: gribot veidot “Ventspils diženuma pārvaldi”
Imants Liepiņš27.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties t.s. “Meroni stipendiātu” sarakstam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, priekšvēlēšanu cīņa Ventspilī tā īsti nav atslābusi kopš 2016. gada. Visas idejas izmēģinātas, tālab jaunie priekšlikumi izskatās izstrādāti pilnmēness laikā. Pirms nedēļas vietnē ar nosaukumu Ventspilnieks.lv pašreizējais domes deputāts Aivis Landmanis nācis klajā ar aicinājumu izveidot speciālu pārvaldi, kas sauktos “Darīsim Ventspili diženu! pārvalde”.
Attiecīga nosaukuma rakstā deputāts, kurš saņem naudu no Rūdolfa Meroni kontrolētām juridiskām personām, izklāsta savas pretenzijas uz “diženumu” pilsētā. “Uztveriet šo kā izaicinājumu plašākai diskusijai. Šoreiz — kā uzlabot pilsētas pārvaldi,” raksta deputāts, uzreiz liekot priekšā ierosinājumus, kā šo pārvaldi nevis uzlabot, bet graut: A. Landmanim nepatīk pašreizējā situācija, kurā iedzīvotāji un speciālisti tiek iesaistīti dažādās pašvaldības komisijās, padomēs un darba grupās. Tajās visās tiek iekļauti daži domes deputāti līdz ar skaitā daudziem pārstāvjiem no vēlētājiem, sabiedriskajām organizācijām, kā arī nozares speciālisti — šāda kārtība pastāv arī Rīgā un citur: neviens jautājums nevar nonākt komitejās un domes sēdēs, kamēr to nav apsprieduši reāli speciālisti un iedzīvotāju izvirzīti pārstāvji, un tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs vērtējums, priekšlikumi tiek virzīti uz domes sēdi.
Atšķirībā no citām pašvaldībām Ventspilī šajā darbā iesaista ne tikai pozīcijas un opozīcijas deputātus, bet pat tādu partiju biedrus, kas piedalījušies pašvaldību vēlēšanās, tomēr nav tikuši pāri 5% barjerai, kā arī dod plašas iespējas apolitiskiem aktīvistiem un partiju nebiedriem piedalīties pašvaldības lēmumu izlemšanā. (Jāatceras, ka likumi neļauj daudzām sabiedrības grupām — policistiem, tiesnešiem, prokuroriem, ugunsdzēsējiem utt. — vispār būt partiju biedriem, kur nu vēl tikt ievēlētiem, taču arī viņiem ir Satversmē noteiktas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbā.) Tagad A. Landmanis piedāvā šo kārtību iznīcināt, visu spriešanu atstājot tikai tām 13 personām, kas iekļuvušas Ventspils domē, vienlaikus piesaucot “denokrātiju”.
Tāpat A. Landmanis aicina izbeigt publiskās preses konferences Ventspils domē, uz kurām var ierasties ikviens žurnālists no jebkura medija (sākot no reģionālajiem Kurzemes medijiem un beidzot ar Latvijā strādājošiem ārzemju mediju korespondentiem), lai uzdotu jebkādus jautājumus. Deputāts aicina ieviest varas iepriekš sagatavotu un kontrolētu pašvaldības propagandas orgānu: “Tā vietā būtu jāizdod un bez maksas ventspilniekiem jāizdala pašvaldības informatīvais buklets.”
Jau gadiem ilgi Latvijas Žurnālistu savienība un citas mediju nozares profesionālās organizācijas prasa Saeimai ierobežot deputātu pašslavināšanos šādos “pašvaldību biļetenos”, kas nedarbojas saskaņā ar mediju profesionālajiem principiem — Latvijas pašvaldību preses sekretāru sarakstīti un tiražēti “biļeteni”, kas izliekas par medijiem, tikuši nosodīti pat starptautiskā līmenī no Reportieru bez Robežām puses. Tieši šobrīd Saeima beidzot ievieš ierobežojumus tādiem propagandas izdevumiem — līdz šim Ventspils (līdzās Ludzai, Rūjienai un dažām citām pašvaldībām) tika minēta starp pozitīvajiem piemēriem, kur šādi biļeteni netiek veidoti. Tagad A. Landmanis aicina ieviest sliktāko praksi, kas izpelnījusies pat starptautisku nosodījumu.
Jāpiezīmē, ka Aivis Landmanis domē bija ievēlēts 2013. gadā, kad strādāja Rūdolfa Meroni kontrolētajā AS Kālija Parks par “komercdarbības konsultantu”. Kamēr A. Landmanis sniedza Kālija Parkam “komercdarbības konsultācijas”, par to saņemot apaļus 3000 latus jeb 4268 eiro mēnesī, kas veidoja 40,6 līdz 51 tūkstoti eiro gadā, darbinieku skaits Kālija Parkā samazinājās no 145 strādājošajiem līdz 10 (!!!) nodarbinātajiem.
Brīdī, kad pārkrautais kālija apjoms terminālā nokritās līdz visu laiku absolūti sliktākajam rādītājam — 120 tūkstošiem tonnu visa 2014. gada garumā, A. Landmanis beidzot no komercdarbības konsultanta posteņa tika atbrīvots. Un notika brīnums: nākamajā gadā, kolīdz A. Landmanis bija beidzis sniegt Kālija Parkam konsultācijas komercdarbībā, kravu apjoms trīskāršojās, līdz sasniedza 380 tūkstošus tonnu! Pieaugums gan neļāva atgūt kādreizējos 5,5 miljonus tonnu gadā: uzņēmums kopš A. Landmaņa “komercdarbības konsultāciju” laikiem turpina pārkraut zem ceturtdaļmiljona tonnu gadā, knapi velkot dzīvību.
Savukārt pati ideja par to, ka jāveido “Darīsim Ventspili diženu! pārvalde”, varētu būt datējama vēl ar periodu pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Viens no 2017. gada pašvaldību vēlēšanu kandidātiem Vigo Sviķekalns vēlāk žurnālistiem skeptiski stāstīja, ka ar toreizējiem kandidātiem, kuru starpā bija arī abi Landmaņu brāļi, braucis runāt pats Rūdolfs Meroni, kas nācis klajā ar šādu izteikumu: “Make Ventspils Great Again!”
Tiesa gan, drīz vien saraksta kandidātu plāniem par uzvaru iepriekšējās vēlēšanās Ventspilī izrādījies nopietns šķērslis — paši saraksta kandiāti. “Bruno Jurševics (trešais 2017. gada vēlēšanu sarakstā) pēkšņi sāka dot rīkojumus, un es nekādi nevarēju saprast, no kurienes tam visam aug kājas,” vēlāk atcerējās V. Sviķekalns. “[2016. gada] decembrī notika kārtējā sapulce, kurā pēkšņi parādījās brāļi Landmaņi, Ģirts Valdis Kristovskis, Gita Rēvalde. Mūs sāka sadalīt pa vagoniņiem: pirmajā vagoniņā — Reģionu apvienība, otrajā — Vienotība, trešajā — uzņēmēji... Kādi vagoniņi? Neko nesapratu. Katrā vagoniņā būs pa četriem pārstāvjiem no katras partijas, man skaidroja.”
Jau toreiz V. Sviķekalns sajutis, ka šos vagoniņus kāds stumj. Viņš piegājis pie Ģ. V. Kristovska (pirmais sarakstā) un pavaicājis: “Ģirt, tu būsi līderis? Tu būsi mūsu lokomotīve, kas visu organizē?” Tas izvairīgi atbildējis, ka brauks uz Ventspili, bet visu organizēs citi. V. Sviķekalnam tomēr gribējās zināt, kurš tad ir šīs izrādes režisors? Atbildes vietā atkal izskanējis: jums visu izstāstīs un paskaidros, pašiem neko darīt nevajadzēs.
Katram kandidātam atsūtīja pašam savu konsultantu, kuram vajadzēja iemācīt, kas un kā ir jārunā ar vēlētājiem, kā izturēties un kā ģērbties. Bija atbraucis speciāls fotogrāfs, lai izveidotu kandidātu portretus. Visi instruktori bija no Rīgas, labi sagatavojušies. V. Sviķekalnam konsultācijas sniedza divas skaistas meitenes. Priekšvēlēšanu partiju sapulces sāka notikt ārpus Ventspils — greznās viesu mājās, ar pavāriem, bāru un alkoholu, pirtīm. V. Sviķekalnam kā uzņēmējam uzreiz radās jautājums: cik tas viss maksā, un kas par to maksās? Atbilde skanēja: par visu ir samaksāts!
Instruktoru sapulcēs bijis vairāk nekā pašu kandidātu. V. Sviķekalns atcerējās savas sajūtas no runāšanas ar instruktoriem, kas viņam atgādināja neirolingvistisko programmēšanu vai Kašpirovska manipulācijas. Bija atbraukusi televīzija — filmēja, kā kandidāti uzvedas, kustas.
Instruktori bija atveduši arī savus uzvalkus kandidātu fotografēšanai. Būdams uzņēmējs, kurš apzinās naudas vērtību, V. Sviķekalns piefiksējis, ka viņam tikusī kaklasaite maksājusi divarpus simtus eiro, bet žakete — teju tūkstoti. Tomēr pēc fotografēšanās visus uzvalkus, kreklus un aksesuārus instruktori aizveduši atpakaļ.
Viss faktiskais priekšvēlēšanu darbs bija miglā tīts, tajā skaitā iknedēļas bezmaksas avīzes Ventspilnieks.lv drukāšana un piegādāšana visās 17 000 pastkastītēs Ventspilī. V. Sviķekalns mēģināja tomēr sadzirdēt no Kristovska, ko viņš pats iecerējis darīt. Izrādījās — “rakstīt grāmatas”. Starp Ģ. V. Kristovski un pārējiem kandidātiem bijusi jaušama distance. Pat tad, kad visi dzēra alu, viņš palūdza, lai viņam kāds atver pudeli. Sievietes jokoja: esi vīrietis, atver pats!
Tā kā 2017. gada vēlēšanās grāmatu rakstīšana tomēr izšķirošās sekmes neatnesa, tad tagad A. Landmanis (kurš regulāri ņēmis pa tradicionālajiem 5000 eiro mēnesī no R. Meroni kontrolē esošajām struktūrām) ķēries pie veco ideju pārstrādāšanas. Rezultāts gan ir tāds, ka nedēļas laikā kopš publicēšanas A. Landmaņa rakstu “Darīsim Ventspili diženu! pārvalde” portālā atvēruši veseli 97 lasītāji.
Par tēmu: Meroni uzņēmumi turpinājuši maksāt vismaz 50 tūkstošus gadā “vajadzīgajiem” politiķiem
“Norāva Rēvaldes fotogrāfiju no sienas”: kā darbībā izpaudies Meroni finansējums partijām
Politiskais cinisms:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
