Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunu apstiprinājumu guvušas ziņas par apsūdzētā Aivara Lemberga mantas „apsaimniekotāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni sniegto „atbalstu” Artusam Kaimiņam un viņa partijai KPV LV: līdz ar jaunā iekšlietu ministra, KPV LV pārstāvja Sanda Ģirģena stāšanos amatā strauji aktivizētas darbības saistībā ar Meroni „komandas” pārstāvju „interešu aizstāvību”.

Šajās dienās Pietiek no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes saņēmis šādu informācijas pieprasījumu, kas uzskatāmi rāda – policiju pēkšņi sācis interesēt, kas ir autori rakstiem, kuros atainotas Meroni un viņa „komandas” iespējami noziedzīgās darbības un saaugšana ar tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem:

„Sakarā ar dienesta nepieciešamību un pamatojoties uz likuma “Par policiju” 12.panta 31.punktu, lūdzam sniegt atbildi uz sekojošiem jautājumiem:

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 24.03.2018. publicētā raksta “Sarakste met melnu ēnu uz prokuratūras pārstāvjiem, kuri “izpalīdzējuši” advokātam Meroni tiesas apiešanā” autors?

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 20.05.2018. publicētā raksta “Elektroniskā pasta sarakste atklāj cenu manipulāciju “Ventspils naftas” pārdošanā, “diriģents” atkal Meroni” autors?;

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 17.06.2018. publicētā raksta “Elektroniskā pasta vēstule liek domāt, ka Antāne bijusi tikai Meroni marionete” autors?;

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 17.06.2018. publicētā raksta “E-pasta sarakste atklāj Meroni aktīvu iesaistīšanos politiskajās norisēs” autors?;

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 01.07.2018. publicētā raksta “Sarakstes fragmenti norāda - prokurors aktīvi “izpalīdzējis” Meroni un viņa kompanjoniem” autors?;

Lūdzam sniegt jebkādu portālam pieejamo informāciju par rakstu autoru(-iem), proti, vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, kontaktinformāciju, IP adresi utt., kā arī norādīt kādā veidā portāls www.pietiek.com saņēma minētos rakstus un pie rakstiem pievienotus dokumentus un sniegt informāciju, kādā veidā un kurš pieņem lēmumu par raksta publicēšanu portālā www.pietiek.com.

3.nodaļas priekšnieka vietniece E.Stāmure.”

Ņemot vērā šo apliecinājumu Meroni strauji pieaugušajai ietekmei varas struktūrās, Pietiek šodien atkārtoti publicē šos rakstus.

Sarakste met melnu ēnu uz prokuratūras pārstāvjiem, kuri „izpalīdzējuši” advokātam Meroni tiesas apiešanā

Pietiek šodien publicē dokumentu kopijas, kas met melnu ēnu uz LR Ģenerālprokuratūras darbiniekiem – ne tikai prokuroru Juri Jurisu, bet arī ģenerālprokuroru Ēriku Kalnemeieru. Ja šajā sarakstē aprakstītais atbilst patiesībai, prokuratūras pārstāvji pirms divarpus gadiem ir slepeni vienojušies ar Aivara Lemberga arestētās mantas oficiālā uzglabātāja, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni pārstāvjiem un ļāvuši tiem, apejot tiesu, veikt darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts gadījumā, tiesai izlemjot par A. Lemberga mantas konfiskāciju, būs zaudējusi desmitus miljonu eiro.

Pirms divarpus gadiem, 2015. gada 17. septembrī tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzīgu darījumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju. Tas nozīmēja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā līdz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šķīrusies AS Latvijas Naftas tranzīts. Laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja A. Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistītas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu R. Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Aizvadītajā nedēļā klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma. Turklāt pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ē. Kalnmeiers.

Tagad dokumentu kļuvis vairāk, un, kā rāda viena no šīm dokumentu kopijām – pēc visa spriežot, angliski rakstītas elektroniskā pasta vēstules kopija ar nosaukumu „Jaunumi attiecībā uz iesniegumu Ģenerālprokuratūrai/tiesnesim [Borisam] Geimanam”, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs Eglītis neilgi pirms darījuma ir atskaitījies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. Eglītis ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acīmredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arī ziņojuma saņēmēju vidū] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā”.

No šīs vēstules kopijas izriet, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arī pats ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers piedalījušies darījuma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā ģenerālprokurors un aģentūra ir atzīmējuši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar būt pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darīs ar dokumentiem, vai neaiznesīs iesniegumu uz tiesas sēdi par spīti visām Latvijas Naftas tranzīta prasībām un potenciālo aģentūras palīdzību;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aģentūras palīdzību, dokumentu tik un tā redzēs daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplūst un to nebūs iespējams novērst;

3)   Aģentūras iesaiste tieši pretēji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavērsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādēm;

4)   Ir neiespējami kontrolēt un tādējādi paredzēt, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izriet, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galīgo ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzītaiesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Ne šīs sarakstes un darījuma laikā, ne arī tagad LR Ģenerālprokuratūra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisēs nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentēt, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespējams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vērsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolēt, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadījumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

Tikmēr notikumu hronoloģiskā secība liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstītajam: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespējams, bijušas vērtas.

Savukārt vēl viens Pietiek šodien publicēts dokuments rāda, ka Ģenerālprokuratūra nevar aizbildināties arī ar to, ka neko par šādu saziņu oficiāli nav zinājusi: izrādās, jau pirms gada Ē. Kalnmeieru par to informējis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionāriem. Par to, vai un kāda atbilde saņemta, pagaidām ziņu nav.

Elektroniskā pasta sarakste atklāj cenu manipulāciju „Ventspils naftas” pārdošanā, "diriģents" atkal Meroni

Kļūst aizvien skaidrāks, ka, pirms trim gadiem par gandrīz 80 miljoniem eiro pārdodot AS Ventspils nafta akciju paketi, eksperti ir tikuši pieaicināti tikai un vienīgi tāpēc, lai piekristu būtiski pazeminātajai paketes cenai, par kuru jau iepriekš ar pircēju bija vienojies Aivara Lemberga arestētās mantas oficiālais uzglabātājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

Pietiek šodien publicē vairākas elektroniskā pasta vēstules, kuras rāda, kā patiesībā ir tikusi organizēta jau vairākkārt aprakstītā Ventspils naftas akciju pārdošana par būtiski pazeminātu cenu.

„Cena, par kuru vienojās Latvijas Naftas tranzīts un Euromin, saskan ar pieaicināto ekspertu atzīto augšējo vērtību amplitūdu,” – tā medijos pēc darījuma 2015. gada rudenī apgalvoja pats R. Meroni.

A. Lemberga arestētās mantas glabātājs atsaucās uz to, ka „mēs esam ieguvuši profesionālu akciju patiesās tirgus vērtības novērtējumu no starptautisku ekspertu uzņēmuma” un ka šis darījums „ir pilnībā attaisnojams”.

Taču nu elektroniskā pasta sarakste rāda, ka it kā neatkarīgais un profesionālais Moore Stephens vērtējums, uz kura pamata Ventspils naftas akcijas Vitol grupas uzņēmumam Euromin tika pārdotas par tikai 1,77 eiro gabalā, patiesībā ir R. Meroni organizētas manipulācijas rezultāts.

Kā izriet no šīs sarakstes, R. Meroni jau iepriekš ir vienojies akciju paketes cenu ar pircēju, bet tikai pēc tam tai ir pielāgots „profesionālo ekspertu” vērtējums.

Faktiski tas nav bijis neatkarīgs, bet gan speciāli izveidots tā, lai R. Meroni ar šo vērtējumu varētu pamatot mākslīgi noteikto pazemināto cenu, kuras dēļ šī arestētā A. Lemberga manta tika pārdota ārkārtīgi lēti, līdz ar to potenciāli (ja tiesa noteiks mantas konfiskāciju) nodarot apjomīgus zaudējumus arī Latvijas valstij.

Kā zināms, 2015. gada 17. septembrī tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzīgu darījumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozīmēja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā līdz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šķīrusies AS Latvijas Naftas tranzīts. Laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja A. Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistītas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu R. Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Jau iepriekš klajā ir nākuši vairāki dokumenti, kas atklāj, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma. Turklāt pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

No citas vēstules kopijas izriet, ka ne tikai prokurors Juris Juriss, bet arī pats ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers piedalījušies darījuma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā. Vēstulē bija norādes arī uz Satversmes aizsardzības biroja iesaistīšanos šī darījuma gatavošanā.

Dokumenti rādīja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galīgo ierosinājumu apiet tiesu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzītaiesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Ne šīs sarakstes un darījuma laikā, ne arī tagad LR Ģenerālprokuratūra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisēs nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentēt, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespējams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vērsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolēt, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadījumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

Elektroniskā pasta vēstule liek domāt, ka Antāne bijusi tikai Meroni marionete

Pēc tam, kad atklājās, ka Inga Antāne ir šķīrusies ne tikai Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) vadītājas posteņa, bet arī amatiem Meroni uzņēmumos, šī kādreizējā Valda Zatlera partijas biedre paziņoja gan to, ka lēmumu par aiziešanu pieņēmusi pati, gan arī to, ka Meroni viņai vispār neesot bijis nekāds priekšnieks. Taču Pietiek rīcībā nonākusi pirms diviem gadiem notikusi sarakste, kas rāda pilnīgi citu ainu, liekot domāt, ka Antāne patiesībā bijusi Meroni marionete, kas ar „priekšnieku” saskaņojusi pat sīkus jautājumus.

Kā rāda ar 2016. gada 25. jūniju datēta elektroniskā pasta vēstule, ko Antāne nosūtījusi Meroni, viņa ar Šveices advokātu saskaņojusi pat savas publiskas uzstāšanās iespējas un dalību Meroni organizētos pasākumos ārpus Latvijas.

Vēstulē Antāne, uzrunājot Meroni par Rūdolfu, norādījusi, ka viņa saņēmusi informāciju par „vadības apspriedi” Cīrihē nākamajā nedēļā. Taču tieši šajā laikā Cēsīs notiekot festivāls Lampa, uz kuru viņa ieaicināta kā BATL prezidente.

Tā kā pasākumā piedaloties ļoti nozīmīgas personas, Antāne uzskatot, ka viņai festivālā vajadzētu piedalīties. Lai tas būtu iespējams, Antāne lūdz Meroni dot viņai iespēju nepiedalīties apspriedē Cīrihē, tā vietā nosūtot rakstisku ziņojumu.

Taču, ja tas galīgi nebūtu iespējams, Antāne piedāvā savam acīmredzamajam „priekšniekam” citu risinājumu: „Otra iespēja – es varētu būt Cīrihē 2. jūlijā. Ļoti saspringti, bet ne neiespējami!”

Antāne Šveices advokātam atskaitījusies arī tieši kā BATL prezidente: „Ņemot vērā, ka „vadības apspriede” ir ļoti svarīga mūsu komunikācijai, es domāju, ka man jūs arī jāinformē par svarīgiem jautājumiem un droši vien jānosūta arī BATL dienaskārtība! Ko jūs sakāt?”

Kā zināms, oficiāli Antānes versija ir pilnīgi cita: „Man nav jādod norādes. Es neesmu šo četru gadu laikā saņēmusi nevienu norādi no Meroni attiecībā uz BATL. Attiecībā uz jautājumiem, kuri ir jāaktualizē, es to esmu to darījusi, tāpēc, ka es to esmu uzskatījusi par vajadzīgu. Gan par [dzelzceļa] tarifu izlīdzināšanu, gan par [dzelzceļa] elektrifikāciju.”

Kā rāda Lursoft datu bāze, Antāne, kas līdz šim publiski tika dēvēta par šīs asociācijas prezidenti, šā gada 6. jūnijā ir zaudējusi vietu tās izpildinstitūcijā, un viņas vietā ir nākusi 1978. gadā dzimusī uzņēmuma Ventspils tirdzniecības osta administratīvi tiesiskā departamenta direktore Alīna Rugine.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Antāne, kas vairākus gadus ir uzdevusies par dzelzceļa un tranzīta jomas eksperti, faktiski aizstāvot problēmu mākto Meroni kontrolēto uzņēmumu intereses, amatu ir zaudējusi, jo nav attaisnojusi uz viņu liktās Meroni cerības.

Antānes divus gadus ilgā darbība asociācijas vadītājas postenī nav spējusi nodrošināt Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem vitāli nepieciešamo dzelzceļa tarifu samazināšanu, un arī asociācijas aktivitātes, cenšoties izgāzt Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, nav nesušas Meroni vēlamos rezultātus.

Līdz ar to Antānei palikušas vairs tikai divas „Meroni barotavas” – padomes priekšsēdētāja vietnieces postenis AS Ventbunkers un padomes locekļa vieta AS Ventspils tirdzniecības osta.

No iepriekšējās „siles” Antāne bija spiesta šķirties pirms četriem gadiem, kad atklājās, ka viņa, ieņemot ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska padomnieces un Reformu partijas valdes locekles posteni, nav maksājusi nodokļus, iekrājot 17 tūkstošu eiro lielu parādu.

Tad kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienests ķēries pie galējā līdzekļa - vērsies politiķes ienesīgākajā darbavietā Rīgas brīvostas pārvaldē, dodot tai rīkojumu ik mēnesi ieturēt 30% no Antānei izmaksājamā atalgojuma, to ieskaitot kontā Valsts kasē.

Reaģējot uz šīm publiskotajām ziņām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš paziņoja, ka atsauks Antāni no ienesīgā amata brīvostas pārvaldē.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Antāne, kas līdz šim publiski tika dēvēta par šīs asociācijas prezidenti, šā gada 6. jūnijā ir zaudējusi vietu tās izpildinstitūcijā, un viņas vietā ir nākusi 1978. gadā dzimusī uzņēmuma Ventspils tirdzniecības osta administratīvi tiesiskā departamenta direktore Alīna Rugine.

Vienlaikus Antāne ir zaudējusi arī divas citas „Meroni barotavas” – padomes priekšsēdētāja vietnieces posteni AS Ventbunkers un padomes locekļa vietu AS Ventspils tirdzniecības osta.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Antāne, kas vairākus gadus ir uzdevusies par dzelzceļa un tranzīta jomas eksperti, faktiski aizstāvot problēmu mākto Meroni kontrolēto uzņēmumu intereses, amatu ir zaudējusi, jo nav attaisnojusi uz viņu liktās Meroni cerības.

Antānes divus gadus ilgā darbība asociācijas vadītājas postenī nav spējusi nodrošināt Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem vitāli nepieciešamo dzelzceļa tarifu samazināšanu, un arī asociācijas aktivitātes, cenšoties izgāzt Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, nav nesušas Meroni vēlamos rezultātus.

No iepriekšējās „siles” Antāne bija spiesta šķirties pirms četriem gadiem, kad atklājās, ka viņa, ieņemot ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska padomnieces un Reformu partijas valdes locekles posteni, nav maksājusi nodokļus, iekrājot 17 tūkstošu eiro lielu parādu.

Tad kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienests ķēries pie galējā līdzekļa - vērsies politiķes ienesīgākajā darbavietā Rīgas brīvostas pārvaldē, dodot tai rīkojumu ik mēnesi ieturēt 30% no Antānei izmaksājamā atalgojuma, to ieskaitot kontā Valsts kasē.

Reaģējot uz šīm publiskotajām ziņām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš paziņoja, ka atsauks Antāni no ienesīgā amata brīvostas pārvaldē.

E-pasta sarakste atklāj Meroni aktīvu iesaistīšanos politiskajās norisēs

Aivara Lemberga arestētās mantas apsaimniekotājs un izsaimniekotājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni pēdējos gados ir aktīvi iesaistījies politiskajās norisēs Latvijā, - šīs aizdomas kārtējo reizi apstiprina Pietiek rīcībā nonākusi sarakste starp Meroni un bēdīgi slaveno uzņēmēju un „lietu kārtotāju” Guntaru Kukulu.

2016. gadā, tātad pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Kukuls un Meroni apsprieduši virkni jautājumu, tostarp arī saistībā ar sadarbību ar politiskajām partijām un tām sniedzamu atbalstu.

Cita starpā Kukuls Šveices advokātu informē arī par to, ka viņš – acīmredzot pārstāvot Meroni – ir veicis pārrunas ar Saskaņas centru un „viņi arī ir gatavi sadarbībai Ventspilī un kopumā”. Uz šo informāciju Meroni Kukulam atbild, ka „acīmredzot Berķis arī ar viņiem ir runājis” un ka viņš iesaka „turpināt”.

Šī sarakste ir īpaši interesanta ne tikai tāpēc, ka Kukula formāli šķirtā sieva Sandra Sondore-Kukule joprojām ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece, bet arī tāpēc ka oficiālā līmenī sarakstē pieminētais Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis ir bijis zināms kā liels partijas Latvijas Attīstībai atbalstītājs. Zīmīga detaļa ir arī tā, ka Meroni dzīvesbiedre ir kāda Lidija Hitričenko - bijušā Krievijas armijas virsnieka meita.

Līdz šim plašāk bija zināms tikai par Meroni, iespējams, nelikumīgu finansiālu atbalstu Artusam Kaimiņam un viņa partijai, par ko ar iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēs 2017. gada sākumā vērsās Ilmārs Poikāns (Neo), taču tagad rodas iespaids, ka patiesībā "iebaroto" loks ir bijis daudz plašāks.

Poikāns iesniegumā detalizēti aprakstīja, kā „politiskās partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, iespējams, ilgstoši ir organizējis un neatļauti saņēmis finansējumu no Latvijas valsts interesēs arestētas mantas glabātāja Rūdolfa Meroni, bet šos naudas līdzekļus nav deklarējis savā amatpersonas deklarācijā, jādomā, to nelikumīguma dēļ, tāpat arī nav norādījis to kā politiskās partijas "KPV LV" finansēšanas avotu”.

Sarakstes fragmenti norāda – prokurors aktīvi „izpalīdzējis” Meroni un viņa kompanjoniem

Prokurors Juris Juriss aktīvi „izpalīdzējis” Aivara Lemberga arestētās manta glabātājam un apsaimniekotājam Rūdolfam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem ne tikai lielās lietās, bet arī dažādos „sīkumos”, - par to liek domāt jauni elektroniskās sarakstes fragmenti, kas nonākuši Pietiek rīcībā un ko šodien publiskojam.

Līdz šim atklātībā bija nonākusi informācija, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratūras pārstāvji ir palīdzējuši R. Meroni veikt iecerēto darījumu, par būtiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.

Taču nu izrādās, ka prokuratūras pārstāvji ir bijuši gatavi R. Meroni izpalīdzēt arī dažādos „sīkumos”, - uz to norāda ar 2014. gada 14. jūliju datēta elektroniskā pasta vēstule, ko Meroni apkalpojošā advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Oskars Jonāns nosūtījis savam klientam.

Šajā vēstulē aprakstīts, kā O. Jonāns pārrunājis ar kādu „JJ” – pēc visa spriežot, prokuroru Juri Jurisu – R. Meroni „jautājumu”. Izrādījies, ka „JJ” rīcībā nav R. Meroni interesējošās dokumenta kopijas, taču „JJ” ir bijis „diezgan palīdzīgs” un personiski sazvanījies ar Finanšu policiju, lai tiktu pie kopijas.

Diemžēl izrādījies, ka attiecīgā Finanšu policijas darbiniece ir atvaļinājumā, taču „mēs vienojāmies, ka 5. augustā mēs atkal sakontaktēsimies ar „JJ” un mēģināsim saņemt kopiju no Finanšu policijas”.

Savukārt otra elektroniskā pasta vēstule, ko šodien publiskojam, apliecina R. Meroni apkalpojošā advokātu biroja ciešo saikni ar Ģenerālprokuratūru un konkrēti prokuroru J. Jurisu.

Šajā sūtījumā biroja pārstāve Benita Balana informē R. Meroni, ka saskaņā ar J. Jurisa sniegtām instrukcijām viņa ir nodevusi Šveices advokāta vēstuli Ģenerālprokuratūras sekretariātā.

Šīs elektroniskā pasta vēstules faktiski tikai apstiprina jau iepriekš zināmo par LR Ģenerālprokuratūras un konkrētu tās pārstāvju „īpašajām attiecībām” ar R. Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem, ļaujot viņam savdabīgā veidā „apsaimniekot” arestēto Lemberga mantu.

Spilgtākais „apsaimniekošanas” gadījums datēts ar darījumu pirms nepilniem trim gadiem - 2015. gada 17. septembrī. Tad tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzīgu darījumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozīmēja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā līdz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šķīrusies AS Latvijas Naftas tranzīts. Laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja A. Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistītas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu R. Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Šopavasar klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma. Kā izrādījās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, bija veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

Pēc tam dokumentu kļuva vairāk, un, kā rādīja viena no publiskotajām dokumentu kopijām – pēc visa spriežot, angliski rakstītas elektroniskā pasta vēstules kopijas ar nosaukumu „Jaunumi attiecībā uz iesniegumu Ģenerālprokuratūrai/tiesnesim [Borisam] Geimanam” -, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs Eglītis neilgi pirms darījuma bija atskaitījies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. Eglītis bija ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acīmredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arī ziņojuma saņēmēju vidū] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā”.

No šīs vēstules kopijas izrietēja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arī pats ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers piedalījušies darījuma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā ģenerālprokurors un aģentūra ir atzīmējuši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar būt pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darīs ar dokumentiem, vai neaiznesīs iesniegumu uz tiesas sēdi par spīti visām Latvijas Naftas tranzīta prasībām un potenciālo aģentūras palīdzību;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aģentūras palīdzību, dokumentu tik un tā redzēs daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplūst un to nebūs iespējams novērst;

3)   Aģentūras iesaiste tieši pretēji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavērsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādēm;

4)   Ir neiespējami kontrolēt un tādējādi paredzēt, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izrietēja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galīgo ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzītaiesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Ne šīs sarakstes un darījuma laikā, ne arī tagad LR Ģenerālprokuratūra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisēs nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentēt, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespējams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vērsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolēt, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadījumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

Tikmēr notikumu hronoloģiskā secība liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstītajam: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespējams, bijušas vērtas.

Savukārt vēl viens jau iepriekš publiskots dokuments rāda, ka Ģenerālprokuratūra nevar aizbildināties arī ar to, ka neko par šādu saziņu oficiāli nav zinājusi: izrādās, jau pirms gada Ē. Kalnmeieru par to informējis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionāriem. Par to, vai un kāda atbilde saņemta, pagaidām ziņu nav.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...