Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mēs esam gatavi apgūt vēl daudz vairāk nodokļu maksātāju naudas integrācijas imitācijai!

Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore
09.09.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd bez valdības veidošanas otrs aktuālākais jautājums ir – ilgstoši Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu iespējas un vēlme apgūt latviešu valodu. Joprojām neatbildēts ir jautājums – vai, kam un par kādiem līdzekļiem būtu jānodrošina sistemātiskas latviešu valodas apmācības iespējas?

Kam nepieciešamas latviešu valodas prasmes?

Manuprāt, šis jautājums ir krietni plašāks par rāmi, kurā tas šobrīd ielikts, bet man ir liels prieks, ka pat tad, ja skatām to ļoti šaurā redzējumā, mēs tomēr par to esam sākuši runāt un pamanījuši, ka tā varētu būt sistēmiska problēma.

Imigrācija Latvijā ir nemainīgi aktuāls jautājums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, pēdējās desmitgades laikā Latvijā ik gadu vidēji ieradās ap 10 000 cilvēku, bet pagājušajā gadā tie bija gandrīz 39 000! Protams, arī Ukrainas kara sekas radīja strauju bēgļu plūsmas pieaugumu. Vairums šo cilvēku, ierodoties Latvijā, nepārzina latviešu valodu.

Mēs, līdz šim skandinot "viņiem jau sen bija laiks iemācīties", aizmirstam, ka Latvijā ierodas un apmetas uz dzīvi arī cilvēki, kuri te iebraukuši pavisam nesen. Iemesli, kāpēc cilvēks atbrauc uz Latviju, ir dažādi – kāds reemigrē atpakaļ uz dzimteni kopā ar ārzemēs izveidoto ģimeni, kurā daļa runā citas valsts valodā, kāds atbrauc strādāt, kāds studēt, kāds bēg no savas valsts, kur tiek apdraudēta viņa dzīvība. Lai kādi arī būtu šo cilvēku iemesli, viņi par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies Latviju un plāno kādu laiku šeit dzīvot.

Cilvēku imigrācijas kontekstā būtiski ir arī neaizmirst aktuālos izaicinājumus darbaspēka jomā. Pēdējos gados uzņēmēji diezgan uzstājīgi runā par trūkstošo darba roku jautājumu un min, ka tādēļ nav iespējams attīstīt uzņēmējdarbību, kas, protams, ilgtermiņā ietekmē valsts ekonomiku.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gada 2. ceturksnī no visām Latvijā pieejamajām darba vietām (aizņemtajām un brīvajām) kopumā 2,9% bija brīvas. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras 2019. gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka 63% uzņēmēju ir saskārušies ar mazkvalificēta darbaspēka trūkumu, bet 74% – ar augsti kvalificētu profesionāļu trūkumu. Šī gada rudenī Cilvēkkapitāla attīstības padome izstrādās un virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā konkrētu rīcības plānu darbaspēka piesaistei.

Arī veselības nozarē, kurā skaļākā problēma gan līdz šim ir bijis finansējuma trūkums, tomēr jau kādu laiku runā par to, ka trūkst medicīnas personāla un nākotnē šī situācija tikai pasliktināsies, ja kaut kas strauji netiks darīts. Ar straujo darīšanu var saprast, ka mēs nerunājam tikai par jaunu studentu piesaisti medicīnas studijām, kuri par pilnvērtīgiem speciālistiem kļūs vismaz pēc 10 gadiem, kas ietver 6 pamatsudiju gadus un vēl vairākus gadus apgūstot izvēlēto specialitāti rezidentūrā. Mēs runājam par profesionālu mediķu piesaisti no citām valstīm, kas jau daudzās valstīs ir ierasta prakse.

Kāda ir bijusi līdzšinējā situācija?

Līdz šim latviešu valodas kursi ir nodrošināti sporādiski. Dažādām iebraucēju grupām, pamatā trešo valstu pilsoņiem un bēgļiem, ir notikuši tiem paredzēti Eiropas Savienības finansēti kursi. Latviešu valodas kursi rīkoti arī bezdarbniekiem – taču kursiem kvalificēties varēja tikai tie, kas ieguvuši bezdarbnieka statusu. Latviešu valodas kursus mēdz piedāvāt arī pašvaldības, kuras saredz šādu nepieciešamību savu iedzīvotāju vidū – ierasti tās ir Rīga un Daugavpils. Tāpat ir arī atsevišķi latviešu valodas kursi remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem un mērķtiecīgāks atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Šos kursus līdz šim nodrošināja Sabiedrības integrācijas fonds, un lieki piebilst, ka tās ir bijušas vienīgās programmas valodas mācībām, kurām ir piešķirti līdzekļi no valsts budžeta.

Mazai atkāpei piebildīšu būtisku aspektu. Sabiedrības integrācijas fonda budžets ir visnotaļ neelastīgs, jo viss piešķirtais finansējums jau sākotnēji ir sadalīts konkrētiem mērķiem. Ne Sabiedrības integrācijas fonda padomei, ne sekretariātam nav iespēju noteikt finansējumam citus mērķus. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mēs kā eksperti redzam, ka kādai konkrētai jomai nozīmīgi trūkst finansējuma, mūsu iespējas ir ierobežotas un varam tikai pieprasīt prioritārajos pasākumos finansējumu jaunam mērķim. To mēs arī pēdējos četrus gadus esam darījuši latviešu valodas apmācību nodrošināšanai, taču bez rezultāta.

Kur var apgūt latviešu valodu?

Kas šai iepriekš aprakstītajai valodas apmācību "sistēmai" ir vienots? Principā tikai mācību priekšmets.

Ja tiktu uzdots konkrēts jautājums no ārzemnieka puses "Kur var apgūt latviešu valodas kursus?", tā konkrēti nemaz nevarētu atbildēt, pirms netiktu noskaidrots, kurai no iepriekš minētajām kategorijām jeb kādam statusam cilvēks pieder. Arī tad būtu jautājums, vai konkrētie kursi ir pieejami šobrīd? Tikpat labi var gadīties, ka tieši tajā brīdī Eiropas fondu finansējums ir beidzies, pašvaldības piešķirtais finansējums ir jau apgūts un valsts piešķirtais finansējums remigrantiem nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu.

Katru no šiem finansējumiem administrē cita valsts institūcija, un, kā jau noteikti pamanījāt, arī finanšu avots ir cits. It kā jau nebūtu nekas traks, ja arī katra institūcija strādātu ar savu mērķa grupu, taču šai pieejai ir būtiskas blaknes bez tā, ka faktiski nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kur un kad es varētu apgūt latviešu valodu?

Kāpēc nepieciešama vienota valodas apmācību sistēma?

Tā kā nav vienotas latviešu valodas apmācību sistēmas, valstī nav neviena, kas pildītu būtiskus uzdevumus, piemēram, kontrolēt valodas kursu kvalitāti, uzraudzīt, vai kāds neapgūst vienu un to pašu valodas līmeni jau vairākkārt, sistēmiski kontrolēt valodas kursu kvalitāti un sekot līdzi kursu rezultātiem. Nav arī neviena, kas varētu pateikt, kurā vietā mācību vietas ir izsmeltas, kur ir rindas un brīvas vietas.

Šis viss rada, manuprāt, trīs ļoti būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēki, kas vēlas apgūt latviešu valodu, nezina, kur tādas iespējas meklēt, un var arī tās neatrast. Otrkārt, administrēšana ir tik nepārskatāma, ka, visticamāk, tas valstij izmaksā krietni vairāk, nekā tam būtu jāizmaksā. Treškārt, mums aizvien vairāk pieaug cilvēku skaits, kas valstī dzīvo ilgāk nekā gadu un pat minimālā līmenī neprot latviešu valodu. Domāju, katrs, kurš kaut ar nelielu regularitāti izmanto pārtikas vai maltīšu piegādes pakalpojumus, ir sastapies ar cilvēkiem, kuri var sarunāties tikai angļu vai krievu valodā.

Manuprāt, minētās trīs problēmas nav "mirstamā kaite", bet pilnīgi noteikti, ka, ja mēs tās nerisināsim, tās veicinās tālāku sabiedrības noslāņošanos un šķelšanos, turklāt sekas var būt arī negaidītas. Piemēram, ja darba devējiem sāks katastrofāli trūkt darba roku, viņi būs gatavi ņemt darbā arī cilvēkus, kas neprot latviešu valodu, savukārt tas var radīt situāciju, ka arī pārējiem kolēģiem darbā ikdienā ir jālieto cita valoda. 

Valsts valodas centrs gadā saņem apmēram 400 sūdzību, un pēdējos divos gados ir pieaudzis sūdzību skaits par cilvēkiem, kuri darba vietā nerunā latviešu valodā. Negribot iezīmēt apokaliptiskus scenārijus, es tomēr vēlos atgādināt, ka latviešu valoda ir maza valoda un, ja mēs par tās saglabāšanu nerūpēsimies, mēs varam to zaudēt.

Kas būtu jādara?

Man līdz šim ir radies iespaids, ka mēs, latvieši, vēlamies saglabāt latviešu valodu un kultūru. Ja tās ir vienas no mūsu svarīgākajām nacionālajām vērtībām, tad mums kā valstij būtu nopietni jāpārdomā veids, kādā mēs nodrošinām latviešu valodas apgūšanu un kā mēs paplašinām latviešu valodas lietošanas vidi. Latviešu valodas lietošanas vides trūkums ir biežs iemesls, ko norāda Latvijā ilgstoši dzīvojošie Krievijas pilsoņi, kas nav varējuši tik ilgi iemācīties valodu.

Vieglākais un ātrākais veids, kā paplašināt valodas lietošanas vidi, ir sniegt iespēju valodu apgūt un to arī lietot. Ja mēs nenodrošināsim iespējas apgūt latviešu valodu cilvēkiem, kuriem ir motivācija un vēlme mācīties, un viņi konstatēs, ka tīri labi var arī iztikt bez latviešu valodas zināšanām, tad radīt motivāciju no jauna un kur nu vēl pārveidot sabiedrībā iesakņoties sākušus paradumus būs daudz dārgāk un daudz grūtāk.

Šis ir labs brīdis, lai atrisinātu šo samudžināto jautājumu pašos pamatos. Ne tikai tāpēc, ka šobrīd joprojām pieaug Latvijā iebraukušo ārzemnieku skaits, bet arī tāpēc, ka mums, Sabiedrības integrācijas fondam, šo nepilnu divu Ukrainas kara gadu laikā, strādājot ar Ukrainas civiliedzīvotājiem un nodrošinot valodas apmācības, ir izdevies izveidot labu valodas apmācības sistēmu. Varam saukt to par veiksmīgu pilotprojektu. Mēs esam apzinājuši valodas apguves iespējas visā Latvijā un piedāvāto kursu kvalitāti, esam izveidojuši vienotu pieteikšanās sistēmu, izstrādājuši kursu kvalitātes kontroles indikatorus un dubultā finansējuma uzraudzības sistēmu. Valodu apmācību procesā aktīvi līdzdarbojās nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un darba devēji, kas nodrošināja darba vietas Ukrainas iedzīvotājiem. Pateicoties finansējumam, ko no valsts budžeta piešķīra valdība, Sabiedrības integrācijas fonds kopš 2022. gada pavasara ir nodrošinājis latviešu valodas mācības vairāk nekā 7500 Ukrainas civiliedzīvotāju visos valodas prasmju līmeņos visā Latvijas teritorijā.

Sabiedrības integrācijas un saliedētības pamats ir valsts valoda. Latviešu valodai diemžēl nav dabiskas vilkmes, lai būtu plaša interese to apgūt, kā tas, piemēram, ir angļu valodai. Dati liecina, ka Latvijā jaunā paaudze arī ikdienas saziņā labprāt mēdz izvēlēties angļu valodu, ne tikai sarunājoties ar ārzemniekiem, bet arī savstarpēji. Ja mēs neizmantosim šo labvēlīgo un zīmīgo brīdi, lai sakārtotu un ieviestu vienotu pieeju valsts valodas apguvē, baidos, ka nākotnē mums būs jācīnās ar daudz nozīmīgākām sekām nekā tikai ilgstoši dzīvojošu Krievijas pilsoņu latviešu valodas prasmju zemo līmeni. Un tas mums izmaksās krietni dārgāk gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienšošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, mēs uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...