Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu
Dmitrijs Krupņikovs, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome16.06.2019.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Viens no galvenajiem pretargumentiem šai iniciatīvai ir tas, ka denacionalizācija Latvijā ir pabeigta un attiecīgi vēsturiskā taisnīguma jautājumi jau ir atrisināti. Šeit vēlos uzsvērt, ka konkrētā likumprojekta labas gribas atlīdzinājums ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā. Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums īpašai vēsturiskai situācijai.
Pēc Latvijas padomju okupācijas visi Latvijas iedzīvotāji zaudēja savus īpašumus, nemaz nerunājot par kara gadu un okupācijas cilvēciskām traģēdijām, kas skāra Latvijas ģimenes neatkarīgi no nacionālās piederības. 14. jūnija Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi bija tam nepārprotams atgādinājums.
Pēc neatkarības atjaunošanas vēsturisko taisnīgumu, vismaz īpašumtiesību ziņā, varēja atjaunot ar Denacionalizācijas likumu un likumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām. Diemžēl ebreju kopiena nevarēja pilnībā izmantot likumos paredzētas iespējas, jo Holokausta laikā Latvijas ebreju kopiena tika teju pilnībā iznīcināta – no 93 tūkstošiem ebreju, kas dzīvoja Latvijā 1940. gadā, nacisti iznīcināja 75 tūkstošus. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts pārņēma vairākus simtus ebreju cilvēkiem un kopienai agrāk piederējušu īpašumu, kuriem Holokausta laikā tika iznīcināti ne tikai īpašnieki, bet arī pilnīgi visi mantinieki.
Jāuzsver, ka šī likumprojekta rezultātā Latvijas valsts vai nodokļu maksātāji neko nezaudē, – Latvijas valsts faktiski tikai nodod ebreju kopienai daļu no to īpašumu vērtības, ko valsts pārņēma neatkarības atjaunošanas laikā. Nekāda cita vai jauna Latvijas valsts vai cilvēku radīta vērtība šī atlīdzinājuma ietvaros nodota netiek.
Tāpat jāpiebilst, ka vēsturiskā taisnīguma atjaunošana ar līdzīgām labas gribas iniciatīvām ir notikusi daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Starptautiskajā telpā šādu atlīdzinājumu paredz tā saucamā Terezīnas deklarācija, ko 2009. gadā ir parakstījušas 47 valstis, tostarp Latvija.
Konkrētais likumprojekts attiecas uz vairāk nekā trijiem simtiem īpašumu vai to daļām. Daudziem no šiem īpašumiem šobrīd ir jauni īpašnieki, kas tos no Latvijas valsts ieguvuši pilnīgi likumīgi un gadu gaitā kopuši un uzturējuši. Likumprojekts neparedz nekādu īpašumu atsavināšanu no jauna, – tas paredz atlīdzinājumu šo īpašumu daļējas kadastrālās vērtības apmērā, kas pilnīgi noteikti ir daudzkārt zemāka par īpašumu tirgus vērtību.
Mēs ceram uz Latvijas iedzīvotāju izpratni un atbalstu par šo sarežģīto vēstures jautājumu. Gandrīz visi 1940. gadā Latvijā dzīvojušie un Holokausta laikā nogalinātie ebreji bija Latvijas pilsoņi. Mums visiem ir bijusi viena vēsture, nereti sarežģīta un traģiska. Labas gribas atlīdzinājuma likumprojekts ļauj aizvērt šo traģisko vēstures lappusi uz visiem laikiem, vismaz īpašumtiesību ziņā, un raudzīties uz priekšu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
