Mēs ļoti gribam veikt parlamentāro kontroli
Sabiedrība par atklātību – Delna*05.08.2016.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrība par atklātību - Delna (Delna) vēršas ar iesniegumu, lai lūgtu Saeimai veikt parlementāro kontroli pār Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (KNAB likums) 4.panta otrās daļas izpildi.
KNAB likuma 4.panta otrā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kas nosaka KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Delna ir konstatējusi, ka Ministru kabinets būtiski ir pārkāpis tiesiskas valsts principu, kas garantē augstu un stabilu tiesisko kārtību, tiesību normu savstarpējo saskaņotību, likuma prioritāti pār varas institūciju un amatpersonu gribu, īstenojot KNAB likuma 4.panta otrās daļas likumdevēja deleģējumu.
Lai nodrošinātu likumdevēja deleģējumu, Ministru kabinets ir uzdevis KNAB izstrādāt noteikumus “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumi un kārtība, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtība”, ko KNAB ir veicis un iesniedzis Ministru kabinetā.
Uzskatām, ka Ministru kabinets nedrīkstēja noteikumu izstrādi uzdot KNAB, vēl jo vairāk situācijā, kad esošais KNAB priekšnieks ir publiski paziņoji par atkārtotu kandidēšanu uz priekšnieka amatu. Noteikumu izstrādes uzdošana KNAB ir izraisījusi valsts tiesiskuma principa būtisku pārkāpumu, kā arī intereša konflikta situāciju. Neskatoties uz to, ka KNAB ir institūcija, kura novērš interešu konflikta situācijas, no noteikumu projekta redzams, ka formāli KNAB centies no interešu konflikta izvairīties, jo MK noteikumus parakstījusi KNAB priekšnieka vietniece, taču tas nemazina KNAB priekšnieka iespēju ietekmēt to saturu un virzību.
Izskatot noteikumu projektu pēc būtības, Delna secina, ka KNAB ir centies noteikumu projektu izstrādāt tā, lai dotu būtisku priekšroku esošajam KNAB priekšniekam, piemēram, dodot būtiski vairāk punktus kandidātam, kuram ir pieredze korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, diskriminējot citus iekšlietu sistēmā strādājošos, kuriem ir pieredze, tikai citā jomā. Savukārt, jautājumos par stratēģisku redzējumu, iniciatīvu, lēmumu pieņemšanu, kas ir nepieciešams augsta līmeņa profesionālam vadītājam, ir minimāli punkti. Kā arī ir iestrādātas daudz citas normas, kas negarantē augsta profesionāļa atlasi KNAB priekšnieka amatā.
Tas, ka noteikumu izstrāde ir vērsta uz vēlmi izstrādāt pēc iespējas labvēlīgākus vienam kandidātam, liecina arī lielā slepenība noteikumu izstrādē un virzībā, jo informācija par noteikumu izstrādi nav nonākusi KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē. Vismaz Delna to nav ieguvusi no KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes, kaut gan ir tās sastāvā. Kā arī noteikumu anotācijā ir norāde - “Spēkā esošo noteikumu izstrādē tika iesaistīts "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" un "Sabiedrība par atklātību "Delna"", turklāt viņu sniegtie priekšlikumi tika iestrādāti projektā. Ņemot vērā izmaiņu apjomu (tas nav liels), papildus sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē nav nepieciešama. ”, liecina par vēlmi noteikumus virzīt “klusi”. Uzskatām, ka šo noteikumu izstrādē ir nepieciešama sabiedrības iesaiste, ņemot vērā jautājuma sensitivitāti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Saeimu veikt parlamentāro kontroli pār KNAB likuma 4.panta otrās daļas izpildi un uzdot Ministru kabinetam izpildīt deleģējumu, ievērojot tiesiskas valsts principu un sabiedrības līdzdalību.
Vienlaicīgi izsakām gatavību sniegt savu viedokli Saeimas komisijās par minēto situāciju un piedalīties Ministru kabineta noteikumu izstrādē.
* saglabāta oriģinālā rakstība
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
