Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.

1.   Kādēļ likums ir vajadzīgs

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai Nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, finansiāli atlīdzinot Latvijas ebreju kopienai par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā.

Šie īpašumi bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami, kurus Latvijas ebreju sabiedriskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un kuras bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam, kā arī tie ebreju kopienas locekļu nekustamie īpašumi, kurus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 70 000 ebreju - Latvijas pilsoņu. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ebreji zaudēja grūti nosakāma apjoma privātos īpašumus. Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un sabiedrisko un reliģisko organizāciju tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Padomju okupācijas režīma laikā Latvijas Republikas teritorijā tika īstenota īpašumu nacionalizācija, kā rezultātā īpašumi pārgāja valsts īpašumā. Latvijas Republika nav vainojama Ebreju īpašumu atņemšanā un holokaustā, taču tas būtu ētiski un taisnīgi, ja Latvijas Republika atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas Republikas īpašumā, nevis to īstajiem saimniekiem vai mantotājiem.

Latvijas Republika 2009.gadā pievienojās Terezīnes deklarācijai, kura paredz ebreju īpašumu restitūciju. Deklarācija paredz, ka dalībvalsts veic visu nepieciešamo, lai izlabotu nelikumīgo ebreju kopienu un draudžu īpašuma atņemšanu un sekas, kuras radījusi īpašumu konfiskācija vai piespiedu pārdošana.

Par atlīdzinājuma saņēmēju likumprojektā noteikts 2016. gada 26. maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nodibinājums “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, kas ir dibināts ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes kopsapulces lēmumu un pārstāv visas Latvijas Republikā reģistrētās ebreju draudzes un biedrības. Fonda Padomē, kuras kompetencē ir izvērtēt Fonda darbības un līdzekļu izlietojuma pārskatus, pieņemt lēmumus par Fonda līdzekļu izmantošanu, pārraudzīt valdes darbību, izskatīt Fondā iesniegtos finansējuma pieprasījumus un finansējamos projektus, izvērtēt to pamatotību un atbilstību Fonda mērķiem, pieņemt lēmumus par līdzekļu piešķiršanu vai iesniegtā projekta finansēšanu, tiek iekļauts finanšu ministra deleģēts pārstāvis.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir 47 809 102 EUR. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, labas gribas atlīdzinājuma apjoms, pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, tiek noteikts 40 000 000 EUR apmērā.

Pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidents izveido darba grupu, kas pārbauda iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību un sniedz atzinumu Saeimas atbildīgajai komisijai.

Valsts atbalstu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2021. - 2030.gadam. Saskaņā ar likumprojektu atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds’” un plānots izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.

Likumprojekts paredz valsts sniegto atlīdzinājumu izmantot vienīgi likumprojektā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā. Piešķirtos līdzekļus Fonds drīkst izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un Fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā Holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Neievērojot šo normu, Fondam noteikts atbildības pienākums pretēji mērķim izlietoto atmaksāt valsts budžetā. Pārskatu par Fondam piešķirto valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Fonds sagatavo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, iesniedz Finanšu ministrijai un publicē savā mājaslapā internētā. Fonda izdevumu likumības un atbilstības auditu ne retāk kā reizi gadā kontrolē Finanšu ministrijas uzaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Finanšu ministrs Fondam var pieprasīt atmaksāt valsts budžetā tam izmaksātās naudas līdzekļu summas, ja, izvērtējot Fonda gada pārskatu, Finanšu ministrija konstatē, ka naudas līdzekļi nav izlietoti atbilstoši likumā paredzētajam naudas izmantošanas mērķim. Finanšu ministrs savu lēmumu iepriekš saskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Ar šo likumu atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

2.   Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts sniegs atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kā arī izglītos Latvijas sabiedrību par Nacistiskās Vācijas pastrādātiem kara noziegumiem pret ebrejiem un Latvijas tautu 2.pasaules kara laikā. Atlīdzinājums veicinās Latvijas ebreju kopienas mantojuma saglabāšanu un dažādu reliģijas, kultūras, izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, sporta un labdarības pasākumu un projektu īstenošanu Latvijā.

3.   Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts paredz, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” katru gadu tiek piešķirts atlīdzinājums, kas tiek izmaksāta Fondam līdz 2030.gada 31.decembrim. Izmaksājamā atlīdzinājuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem katru gadu sastāda 4 000 000 EUR.

4.   Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.   Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.

6.   Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Konsultācijas bijušas ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.

7.   Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...