Iesaki rakstu: 
Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir mūsu iedzīvotāju un valsts drošības stūrakmens. Kopš 2004. gada tā ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža, un tās sargāšana ir mūsu pienākums pret partneriem un sabiedrotajiem.
Pēdējos mēnešos mūsu robežas drošības un aizsardzības nozīme aktualizējusies saistībā ar Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu. Irākas un citu trešo valstu pilsoņi tiek atvesti uz Baltkrieviju ar tūrisma vīzām, solot vieglā un ātrā veidā nokļūt Eiropas Savienībā. Šo cilvēku iedomātais galamērķis parasti ir Vācija, Zviedrija, Dānija. Baltkrievijas varas iestādes viņus organizētā veidā novirza uz robežu ar Eiropas Savienību – Latviju, Lietuvu, Poliju. Tādējādi Lukašenko režīms izmanto trešo valstu iedzīvotājus drošības destabilizēšanai Eiropā, sabiedrības šķelšanai, trauksmes un baiļu sēšanai.
Atbildīgās Latvijas institūcijas novēloti, tomēr aktīvi nostiprina robežu ar Baltkrieviju. Latvijas armija jau atbalsta un vajadzības gadījumā ir gatava sniegt pastiprinātu atbalstu Valsts robežsardzei un Valsts policijai. Šobrīd izdarīts viss, lai varētu reaģēt uz jebkādiem pavērsieniem uz mūsu robežas. Esmu pateicīgs mūsu dienestiem, kas kopš vasaras pašaizliedzīgi un savaldīgi strādā ārkārtas režīmā. Ticu, ka viņi nosargās mūsu robežas arī turpmāk.
Šobrīd situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir īpaši saasinājusies. Mēģinājumi šķērsot robežu notiek masveidā, izcēlušās nekārtības. Dramatiskās ainas piesaistījušas plašu starptautisko uzmanību un izraisījušas aktīvu rīcību ES visaugstākajā līmenī. Dažādos starptautisko amatpersonu izteicienos mijas izpratne par drošības prioritāti ar raizēm par humāno un cilvēktiesību situāciju. Tas ir saprotami, jo visi esam strauji mainīga izaicinājuma priekšā un katrs nāk ar savu pieredzi un izpratni. Taču jāuzsver, ka atbildība par šo situāciju gulstas uz Lukašenko režīmu, kurš ciniski izmanto trešo valstu pilsoņus, kuri vēlas labāku dzīvi Eiropā, lai apdraudētu un šķeltu savus Eiropas kaimiņus.
Satraucošā situācija prasa mūsu koordinētu nostāju un stingru rīcību. Sarunā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu esmu uzsvēris solidaritāti un nepieciešamību pēc noturīga risinājuma. Pēc dažām dienām trīs Baltijas valstu prezidentiem atkal būs saruna ar Polijas prezidentu, lai turpinātu rast ceļus Baltkrievijas hibrīduzbrukuma atvairīšanai.
Situācijai ir vairāki risinājumi kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.
Sankcijas
Patlaban tiek sagatavotas jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju, lai demonstrētu ES aso nosodījumu Lukašenko režīma rīcībai. Iespējams, tiks apsvērtas sankcijas arī pret tām lidostām un trešo valstu aviolīnijām, kas iesaistītas šo migrantu transportēšanā uz Minsku. Apsveicami, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Šinass jau piedalās sarunās ar Arābu aviolīniju organizāciju par nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar Baltkrieviju. Jāturpina arī dialogs ar nelegālo migrantu izcelsmes valstīm par viņu atgriešanos.
Robežas izbūve
Šobrīd tiek veikts ārkārtas risinājums – pagaidu žoga izbūve 37 km garumā. Vienlaikus Saeima vakar skatīja valdības izstrādāto Ārējās sauszemes robežas izbūves likumprojektu. Tas ir svarīgs dokuments, lai paātrinātu valsts robežas joslas izbūvi, kas tiks īstenota kopā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Latvija ir viena no 12 ES dalībvalstīm, kas aicinājusi ES piešķirt finansējumu ārējās robežas stiprināšanai. Turpināsim veicināt partneru izpratni par šo soli, kas ir visas Eiropas Savienības kopīgajās interesēs. Tikmēr augsti novērtējam, piemēram, Slovēnijas praktisko palīdzību pagaidu robežas izbūvē. Robežas stiprināšana palīdzēs mums aizsargāt Latviju un ES gan no nelegālās migrācijas, gan no kontrabandas riskiem. Kā sacījis amerikāņu dzejnieks Roberts Frosts: "Labas sienas veido labus kaimiņus." [Patiesībā gan Roberta Frosta izteikums skan – good fences make good neighbors.]
Humānās situācijas pārvaldīšana
Sevišķs izaicinājums ārkārtas apstākļos ir apvienot Latvijas pienākumu sargāt Latvijas un Eiropas ārējo robežu ar pienākumu ievērot cilvēktiesības un mūsu eiropeiskās vērtības. Tādēļ Latvija trešo valstu pilsoņu situāciju vērtē individuāli, pamatotos gadījumos sniedzot humāno atbalstu un medicīnisko palīdzību nelaimē nonākušajiem uz robežas Baltkrievijas teritorijā. Augsti novērtēju Valsts robežsardzes sadarbību ar dažādām nevalstiskajām organizācijām humānās palīdzības sniegšanā.
Paralēli jāuzsver nepieciešamība starptautiski cīnīties pret cilvēku instrumentalizāciju un mazināt trešo valstu pilsoņu gatavību veikt bīstamo, nelegālo ceļu uz Eiropu. Uz Latvijas robežas nedrīkst tikt "pavērtas slūžas" cilvēku tirgotājiem.
ES tiesību aktu pielāgošana
Ilgtermiņā nepieciešama Eiropas migrācijas un patvēruma tiesisko regulējumu un politikas pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Eiropas politika pamatā balstīta 1951. gada ANO Konvencijā par bēgļu statusu, kas vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem. 2015. gada krīze parādīja, ka pat regulāri atjaunotā Dublinas regula – ES patvēruma sistēmas stūrakmens – vairs nav apmierinošs instruments ES kopīgajām interesēm. Latvija ir gatava kopā ar līdzīgi domājošām valstīm radoši meklēt mūsdienīgus – reizē humānus un efektīvus – risinājumus, lai aizvietotu līdzšinējo – ne pārāk veiksmīgo – ES politiku šajā jomā.
Izceļoties arvien jauniem konfliktiem un pieņemoties spēkā klimata pārmaiņām, jārēķinās, ka nelegālo migrantu un bēgļu plūsmas pasaulē turpināsies un pat pieaugs. Savlaicīgi tam gatavojoties, varam cerēt izvairīties no ainām, kas šobrīd redzamas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
