Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. Pietiek turpina šīs Latvijas mūsdienu apstākļus labi raksturojošās prāvas materiālu publicēšanu, - šodien sākam publicēt Lato Lapsas tiesā iesniegtos paskaidrojumus šajā administratīvajā lietā, kuri apgāž miljonāru ģimenes argumentus, ar kuriem tiek pamatota vēlme būvēties tieši kāpu zonā.

Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr. A420149521

2021. gada 30. martā, pamatojoties uz Annas Ramoliņas 2021. gada 26. marta pieteikumu, Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta administratīvā lieta Nr. A420149521 par Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – Birojs) 2021. gada 26. februāra lēmuma Nr. 10-04/16 atcelšanu.

2021. gada 3. decembrī, pamatojoties uz Annas Ramoliņas 2021. gada 29. novembra pieteikumu, Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta administratīvā lietā Nr. A420282921 par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru veiktu ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu dzīvojamās mājas, žoga, ūdens spices un bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai nekustamajā īpašumā “Teikas”, kadastra numurs: 9050 0080 102, zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 9050 008 0102 un 9050 008 0103, Apšuciemā, Engures pagastā, Tukuma novadā, (turpmāk – Nekustamais īpašums “Teikas”), izdošanu.

2022. gada 27. janvārī Administratīvā rajona pieņēma lēmumu, ar kuru administratīvo lietu Nr. A420282921 (turpmāk – Sekundārā administratīvā lieta) pievienoja administratīvajai lietai Nr. A420149521 (turpmāk – Galvenā administratīvā lieta).

2022. gada 15. februārī Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu, ar kuru mani, Lato Lapsu, pieaicināja Galvenajā administratīvajā lietā kā trešo personu bez patstāvīgiem prasījumiem, vienlaikus uzdodot sniegt rakstveida paskaidrojumus.

Esmu rūpīgi iepazinies ar pieteicējas pieteikumiem. No šiem pieteikumiem saprotu, ka pieteicēja vēlas īstenot dzīvojamās mājas un noteiktu ar to saistītu objektu būvniecību pieteicējai piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas”, sakarā ar ko pieteicēja pārsūdz to kompetento iestāžu lēmumus, kas rada šķēršļus minētās būvniecības īstenošanai. Konkrēti, Vides pārraudzības valsts biroja 2021. gada 26. februāra lēmumu Nr. 10-04/16, ar kuru ir atcelti Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 6. novembra tehniskie noteikumi Nr. KU20TN0001, un Vides pārraudzības valsts biroja 2021. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 10-04/65, ar kuru atstāts negrozīts Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2021. gada 21. jūlija lēmums Nr. KU21VL0087 par atteikumu veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu.

Vadoties no minētā, ir secināms, ka administratīvās lietas juridiskais kodols ir jautājumā, vai pieteicēja, pastāvot apstākļiem, kādi objektīvi ir konstatējami, sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas” var īstenot iecerēto būvniecību. Ja jā, tad pārsūdzētie kompetento iestāžu lēmumi ir prettiesiski, ja ne, – tad, gluži pretēji, šie lēmumi ir tiesiski. Pirmajā gadījumā pieteicējas pieteikumi ir pamatoti, bet otrajā gadījumā – nepamatoti.

Neskatoties uz pieteicējas pieteikumu sarežģīto juridisko argumentāciju un daudziem sniegtajiem apsvērumiem, uzskatu, ka pieteicēja, pastāvot apstākļiem, kādi objektīvi ir konstatējami, nevar īstenot iecerēto būvniecību sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas”, kādēļ pārsūdzētie kompetento iestāžu lēmumi ir tiesiski, bet pieteicējas pieteikumi nav pamatoti. Šajā sakarā tiesai varu sniegt turpmāk izklāstītos paskaidrojumus, kurus uztveramības labad esmu sadalījis šādās sadaļās:

(I) Nekustamais īpašums “Teikas”;

(II) Pieteicējas iecerētā būvniecība Nekustamajā īpašumā “Teikas”;

(III) Pamatnoteikumi iespējamai būvniecībai Nekustamajā īpašumā “Teikas”;

(IV) Iepriekšējā apbūve;

(V) Nekustamā īpašuma “Teikas” apbūvei nepieciešamā atmežošana;

(VI) Būvniecība Nekustamā īpašuma “Teikas” laucēs;

(VII) Secinājums par būvniecības iespējamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”;

(VIII) Lūgums.

(I) Nekustamais īpašums “Teikas”

Nekustamais īpašums “Teikas” atrodas Apšuciemā, Engures pagastā, Tukuma novadā. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem tas sastāv no diviem zemes gabaliem, kuru kopējā platība ir 0,356 ha. Pirmā zemes gabala ar kadastra Nr. 90500080102 (turpmāk – Apbūvējamais zemes gabals) platība ir 0,342 ha jeb 3416 m2, bet otrā zemes gabala ar kadastra Nr. 90500080103 platība ir 0,014 jeb 136 m2.

Nekustamajā īpašumā atrodas viena saimniecības ēka (kadastra apzīmējums 90500080102001) ar kopējo platību 23,3 m2 un apbūves laukumu 24,3 m2 (sk. Nekustamā īpašuma “Teikas” zemesgrāmatas izdruku un attiecīgās saimniecības ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu (atrodas lietas materiālos)).

Nekustamais īpašums “Teikas” iekļaujas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tajā atrodas bagātīgs mežs ar 80 – 100 gadus augušu priežu mežaudzi. Visā Nekustamā īpašuma “Teikas” platībā un apkārtnē ir reģistrēts Latvijā samērā rets un ekoloģiski augstvērtīgs Eiropas Savienības aizsargājams biotops 2180 Mežainas piejūras kāpas.

Savukārt īpašuma sastāvā ietilpstošajā Apbūvējamā zemes gabala ziemeļu galā ir konstatēta īpaši aizsargājamas augu sugas – smiltāja neļķes Dianthus arenarius – atradne (par biotopa un aizsargājamās augus sugas esamību sk. Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās pārvaldes lēmumu Nr. KU21VL0087 (atrodas lieta materiālos)). Nekustamais īpašums “Teikas” veido vizuāli augstvērtīgu Latvijai raksturīgo piejūras ainavu.

(II) Pieteicējas iecerētā būvniecība Nekustamajā īpašumā “Teikas”

Pieteicēja vēlas sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas” īstenot vienu no divām alternatīvām būvniecības iecerēm:

1) būvniecības ieceri, kas virzīta administratīvajā procesā sakarā ar pieteicējas pieteikumu Galvenajā administratīvajā lietā, kas paredz vienstāva dzīvojamās mājas (ar apbūves laukumu aptuveni 230 m2 un būvapjomu 1480,3 m3), piebraucamā ceļa un autostāvvietu (aptuveni 400 m2), žoga, ūdens spices un bioloģisko attīrīšanas iekārtu būvniecību (sk. pieteicējas 2020. gada 14. jūlija iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai un būvniecības ieceres 2020. gada 25. maija ģenerālplānu (atrodas lietas materiālos)), vai

2) būvniecības ieceri, kas virzīta administratīvajā procesā sakarā ar pieteicējas pieteikumu Sekundārajā administratīvajā lietā, kas paredz divstāvu dzīvojamās mājas (ar apbūves laukumu aptuveni 155 m2 un būvapjomu 1200,3 m3), žoga, ūdens spices un bioloģisko attīrīšanas iekārtu būvniecību (sk. pieteicējas 2021. gada 19. marta iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai un 2021. gada 3. marta būvniecības ieceres skici (atrodas lietas materiālos)).

Vērtējot abas pieteicējas būvniecības ieceres, var secināt, ka to īstenošanas gadījumā būtisku tiktu ietekmēta Nekustamā īpašuma “Teikas” dabiskā vide. No meža šis īpašums faktiski kļūtu par intensīvi apdzīvotu teritoriju ar vairākām būvēm, tostarp divām inženierbūvēm – ūdens spici un bioloģiskās attīrīšanas iekārtu. Minētās pārmaiņas spilgti ilustrē Pirmās būvniecības ieceres ģenerālplāns (sk. būvniecības ieceres 2020. gada 25. maija ģenerālplānu (atrodas lietas materiālos)).

Šādas Nekustamā īpašuma “Teikas” pārmaiņas ne vien ar apjomīgo būvniecību pašu par sevi (no attēlotā būvniecības ieceres ģenerālplāna saprotams, ka būvniecība ir paredzētā lielā Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā), bet arī ar šīs būvniecības rezultātā izraisīto jauno īpašuma lietošanas veidu acīmredzami negatīvi ietekmētu Nekustamajā īpašumā “Teikas” esošā biotopa kvalitāti, floristisko sastāvu un veģetāciju, kā arī lokālo ainavu. Ievērojot minēto, pieteicējas būvniecības ieceres (vienas vai otras) iespējamā realizācija skar būtiskas vides un sabiedrības intereses un tādēļ pakļaujas visstingrākajiem tiesību priekšrakstiem.

(III) Pamatnoteikumi iespējamai būvniecībai Nekustamajā īpašumā “Teikas”

Nekustamais īpašums “Teikas” atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otro daļu šajā aizsargjoslā ir aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās.

Šim būvniecības aizliegumam attiecīgajā aizsargjoslā Aizsargjoslu likumā gan ir paredzēti vairāki izņēmumi. Viens no šiem izņēmumiem, konkrēti Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktā paredzētais, attiecas uz izskatāmo lietu un ir piemērojams gadījumā, ja: ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

Šis Aizsargjoslu likuma izņēmuma gadījums attiecībā uz būvniecību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā izvirza vairākus tā piemērošanas priekšnosacījumus. Taču starp lietas dalībniekiem faktiski strīds ir par vienu no šiem priekšnosacījumiem, proti, par iepriekšējās apbūves esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”.

Ņemot vērā Nekustamā īpašuma “Teikas” specifiskos apstākļus – meža esamību šī īpašuma teritorijā –, jāievēro arī papildus Aizsargjoslu likumā noteiktie īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi. Viens no šiem aprobežojumiem, konkrēti Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktā paredzētais, attiecas uz izskatāmo lietu un nosaka aizliegumu: mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. Ikreizēju rīkojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegums saņemts vietējā pašvaldībā. Koku ciršanas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets.

Šis Aizsargjoslu likuma aizliegums attiecībā uz būvniecību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā piemērojams, ja tās rezultātā tiek veikta platības atmežošana vai ja tā tiek veikta laucēs; abos gadījumos tiesību norma izvirza priekšnosacījumu saņemt ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu.

Starp lietas dalībniekiem nav strīda, ka pieteicējas iecerētajai būvniecībai Nekustamajā īpašumā “Teikas” (kā uz vienu pieteicējas būvniecības ieceri, tā arī uz otru pieteicējas būvniecības ieceri) nav saņemts attiecīgs Ministru kabineta rīkojums, tomēr lietas dalībniekiem ir atšķirīgs vērtējums, vai šī būvniecība paredz vai neparedz atmežošanas veikšanu. Manā ieskatā lietā papildus ir analizējams, vai šī būvniecība ir veicama laucēs, jo atmežošana ir tikai viens no aplūkojamā Aizsargjoslu likuma aizlieguma piemērošanas gadījumiem.

Ievērojot izklāstītos apsvērumus, Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktu, Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī lietas dalībnieku identificēto strīdus apjomu, lietā ir būtiski izvērtēt, vai: 1) pieteicējas iecerētā būvniecība ir vietās, kur ir bijusi iepriekšējā apbūve; 2) pieteicējas iecerētā būvniecība paredz atmežošanu un vai; 3) pieteicējas iecerēto būvniecību ir paredzēts veikt laucēs. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir pozitīva, bet uz pārējiem diviem negatīvā, tad būvniecība Nekustamajā īpašumā “Teikas” ir atzīstama par iespējamu, savukārt, ja šādu atbilžu nav, tad – ne.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...