Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Ceļš ir mirušas zemes josla," bērnībā izlasīju kādā grāmatā par dabu. Neatceros ne autoru, ne grāmatas nosaukumu, bet atceros, ka pirmajā brīdī salecos: "Nu, nu, vai tad ir tik traki?" Taču apdomājot nonācu pie slēdziena, ka tas, vai ir vai nav traki, ir mana emocionālā attieksme, taču neatkarīgi no attieksmes tas ir fakts - ceļš tiešām ir mirušas zemes josla.

Ceļi - svarīgi, bet miruši

Skaidrības labas uzreiz atzīmēšu, ka iepriekš minētais fakts nemaina to, ka es apzinos ceļu lielo nozīmi cilvēkam. Ceļi ne tikai nodrošina ērtu pārvietošanos, bet arī glābj dzīvības. Un ceļš jau ne tuvu nav vienīgais piemērs, kad savas ērtības vai izdzīvošanas labad nogalinām augus, dzīvniekus, zemi vai citus cilvēkus. Izdzīvot jau vajag.

Taču tas, ka mums ceļi principā ir svarīgi, joprojām nemaina sākumā minēto - tie ir mirusi zeme. Un vēl vairāk nekā no ceļiem mūsu un ne tikai mūsu izdzīvošana ir atkarīga no dzīvas zemes. Tāpēc, lemjot par katra jauna ceļa būvēšanu, vienmēr būtu jāapsver, vai ieguvumi no ceļa atsvērs zaudēto zemi.

Meža ceļi un ķiršu lasīšana

Ja runājam par meža ceļiem, jāņem vērā, ka meža pilnīga novākšana, augsni ieskaitot, nav vienīgā šo ceļu ietekme uz vidi. Ceļu iebūvēšana mežu ekosistēmās noved pie dzīvotņu zuduma un fragmentācijas, dzīvnieku mirstības un stresa palielināšanās, invazīvo sugu ienākšanas [1], [2], [3]. Ceļa ietekmes zona var sniegties tālu no paša ceļa (ietekmes attālums uz dažādām sugām ir atšķirīgs) [4]. Piemēram, kāds Skotijā veikts pētījums rādīja, ka medņi izvairās no ceļiem 61-108 m attālumā [5]. Savukārt Lietuvā izpētīts, ka mazais ērglis izvairās ligzdot meža ceļu tuvumā. Ceļam tuvākā ligzda bija 31 m attālumā [6]. Īsāk sakot, pētījumu, kas apliecina meža ceļu negatīvo ietekmi uz mežu apdzīvojošām sugām, ir daudz.

Uz šo pētījumu fona īpaši izceļas mūsu pašu zinātnieku veikums - LVMI "Silava" zinātniski informatīvais materiāls "Meža autoceļu būvniecības un meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas pozitīvie vides aspekti", kas tapis pēc AS "Latvijas valsts meži" pasūtījuma [7]. Jāteic, ka šī ir sliktākā "Silavas" publikācija, ko man līdz šim gadījies lasīt. Lai gan šis materiāls pasniegts kā zinātnisks un rakstīts zinātnisku publikāciju stilā, faktiski tas ir šausminošs un reizē smieklīgs piemērs "ķiršu lasīšanai", t.i., "pareizāko" faktu atlasei, lai nonāktu pie vēlamajiem secinājumiem.

Jau pats darba mērķis: "Apkopot un pamatot tos meža ceļu būves un meža meliorācijas sistēmu renovācijas aspektus, kuriem varētu būt pozitīva (izcēlums mans) ietekme uz vidi, meža ekosistēmu funkcijām un meža nodrošinātajiem ekosistēmu pakalpojumiem." Tātad mērķis ir nevis sniegt objektīvu pārskatu par meža ceļu ietekmi uz vidi, bet atlasīt tikai pozitīvos aspektus. To tad nu autore cītīgi arī darījusi, brīžiem visai dīvainā veidā.

Varam lasīt, piemēram, ka "Naiman un Décamps (1997) runā par ceļa un apkārtējo ekosistēmu saskares virsmu (..) un raksta, ka šajā saskares joslā ir relatīvi augsta bioloģiskā daudzveidība". Taču, atverot rakstu, uz ko autore atsaucas, izrādās, ka tas vispār nav par ceļiem, bet gan par upmalām [8].

Turpinot par upēm, kādu citu rakstu materiāla autore mēģina apgriezt uz galvas. Lai gan raksts ir par to, kā mazināt ceļu negatīvo ietekmi uz ūdeņu ekosistēmām [9], autore to pārvērš par: "Pareizi izveidoti un uzturēti ceļu infrastruktūras elementi (..) var uzlabot arī ūdens ekosistēmu savienojamību.", tā radot sagrozītu iespaidu, ka ceļi kaut kā nāk par labu ūdeņu fragmentācijas mazināšanai.

Tāpat, lai parādītu, cik ceļi svarīgi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, autore atsaucas uz rakstiem, kuros patiesībā aplūkotas intensīvi apsaimniekotas (tātad no dabas daudzveidības viedokļa noplicinātas) lauksaimniecības zemes [10], [11], nevis meži, kuri ir šī zinātniski informatīvā materiāla tēma. Jā, tas ir zināms, ka noplicinātā lauksaimniecības ainavā ceļmalas var būt dzīvības saliņas, taču tam maz sakara ar mežu ekosistēmām.

Protams, manu interesi īpaši piesaistīja apgalvojums, ka "Čehijā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka meža putnu sugu daudzveidība ceļa malās un mežmalās bija augstāka nekā mežaudzēs." Taču arī šajā gadījumā pētījuma autori runā par ļoti noplicinātu ekosistēmu - blīvām un vienveidīgām egļu plantācijām [12]. Turklāt paši autori nevis secina, ka meža ceļi ir forši, bet aicina mežus apsaimniekot tā, lai nodrošinātu lielāku daudzveidību, piebilstot, ka tad, ja konkrētās audzes nebūtu strukturāli tik nabadzīgas "varētu būt, ka ceļu ietekme uz putniem būtu neitrāla vai negatīva".

Un uz šī fona pat nekas īpašs vairs nešķiet tie gadījumi, kad materiāla autore no rakstiem, kuros apskatītas ceļu pozitīvās un negatīvās ietekmes, izlasījusi tikai pozitīvās.

Varētu jau šo "Silavas" neparasto veikumu neņemt vērā, ja vien nebūtu jādomā, kāpēc maksātājs šādu mūziku pasūtījis.

Stratēģiskā atmežošana

Maksātājs - AS "Latvijas valsts meži" - jau kādu laiku mērķtiecīgi nodarbojas ar mežu pārvēršanu ceļos. LVMI "Silavas" meža monitoringa dati rāda, ka Latvijā kopumā meža ceļu aizņemtā platība arvien pieaug, 2022. gadā sasniedzot 24,22 tūkstošus hektāru [13]. Ja laikā, kad "Silava" uzsāka mežu monitoringu, valsts mežos bija apmēram puse no šīs platības, tad tagad jau divas trešdaļas visu meža ceļu platības ir valsts mežos.

Tiem, kas dusmojas par dabas aizsardzības dēļ zaudētajām koksnes ieguves iespējām, vēlos norādīt, ka šobrīd meža ceļu aizņemtā platība atbilst apmēram pusei no kopējās mikroliegumu platības. Kamēr mikroliegumu meži turpina augt un sniegt dažādus labumus - ne tikai nodrošina dzīvotnes aizsargājamām sugām, bet arī piesaista oglekli, attīra gaisu utt., un atsevišķos gadījumos tajos pieļaujama pat koksnes ieguve, tikmēr ceļi ir mežam, tostarp koksnes audzēšanai un ieguvei, pilnīgi zudusi teritorija. Taču par ceļu platības nemitīgo pieaugumu neviens nebrauc ar hārvesteru protestēt pie Ministru kabineta.

Kāpēc LVM tik cītīgi būvē ceļus? Uzņēmuma lapā lasāms: "Optimāls meža autoceļu blīvums ir būtisks priekšnosacījums meža vērtības palielināšanai. Tas tiek nodrošināts būvējot jaunus un uzturot esošos meža autoceļus. Ceļu tuvums ļauj samazināt mežsaimnieciskās un mežizstrādes izmaksas. Vislielāko efektu dod kokmateriālu pievešanas attāluma samazināšana no cirsmas līdz ceļam, kā arī cirsmu pieejamības uzlabošanās." [14] Skaidrs, ka arī šajā gadījumā, runājot par "meža vērtības palielināšanu", LVM domā vērtību no koksnes , nevis dabas daudzveidības viedokļa. To apliecina arī nākamie teikumi - ceļi vienkārši ļauj vieglāk piekļūt mežam, to nocirst un izvest kokus.

Jāatzīmē arī, ka mežu izciršana ceļu būves vajadzībām dod arī iespēju tikt pie koksnes, kas citādi nebūtu pieejama (piemēram, galvenās cirtes vecuma ierobežojuma dēļ). Turklāt, tā kā maksimāli pieļaujamais mežu ciršanas apjoms valsts mežos noteikts tikai galvenajai cirtei, ceļu būvei izcirstie koki netiek pieskaitīti šī apjoma izpildei.

Savukārt uzņēmuma stratēģijā ceļu būves plāni piedzīvojuši interesantas pārmaiņas. Atbilstoši augstāk rakstītajam stratēģijā ceļi atrodami zem stratēģiskā mērķa "Palielināt uzņēmuma  apsaimniekojamo aktīvu un  kokaudžu vērtību". Taču ja kādreiz mērķi raksturojošais rādītājs attiecībā uz ceļiem bija "Palielināt LVM koksnes transportēšanas ceļu blīvumu" [15], tad tagad tas ir "Meža nogabali (t.sk. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) atrodas ne tālāk par 800 m no ugunsdzēšanai izmantojama LVM, pašvaldības vai valsts ceļa." [16]

Kāpēc gan šādas pārmaiņas LVM stratēģijā, ja ne stratēģiskais mērķis, ne būtība - meža autoceļu būvēšana - nemainās? Daļa no apsvērumiem noteikti ir sabiedriskās attiecības, kam LVM vienmēr piešķīruši ļoti būtisku lomu. Daudz labāk taču izklausās, ja ceļi tiek būvēti mežu pasargāšanai no ugunsgrēkiem, nevis vienkārši koksnes transportēšanai.

Ceļu ietekmes novērtējums

Taču stāsts nav tikai par sabiedriskajām attiecībām. Tas ir arī mēģinājums padarīt ceļu būvi svarīgāku par dabas aizsardzību. Kā reiz norādījis kāds LVM pārstāvis: "Ja mēs, piemēram, paņemam vienā svaru kausā cilvēku drošību un veselību, kas var tikt ietekmēti no liela ugunsgrēka, ar vienu kukaini vai kaitēkli, kas bija iemeties konkrētajā kokā, tad tās ir divas nesalīdzināmas lietas." Jaudīgi, vai ne? Kurš būs tas, kurš teiks, ka kukainis ir svarīgāks par cilvēku drošību un veselību? Nekad pie šāda argumenta netiksi, ja atzīsi, ka ceļi domāti koksnes transportēšanai.

Arguments "cilvēku drošība svarīgāka par kukaini" īpaši noder tad, kad LVM ar ceļu būvi grib ielauzties īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Īpaši skaļu rezonansi pirms dažiem gadiem ieguva gadījums, kad LVM bez ietekmes novērtējuma un Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojuma sāka ceļu vajadzībām izcirst kokus dabas liegumā "Ances purvi un meži" [17]. Tā kā Dabas aizsardzības pārvalde uzdeva LVM mazināt nodarījuma ietekmi, uzņēmums pret pārvaldi vērsās tiesā. Galu galā pagājušā gada beigās ES Tiesa lēma, ka pat tad, ja LVM pasniedz ceļus kā ugunsdrošības pasākumu, nevērtējot ietekmi uz vidi, plosīties pa aizsargājamām teritorijām tomēr nedrīkst [18].

Protams, mežu ceļi ierobežo uguns izplatīšanos - tur, kur nav nekā, kam degt, nekas arī nedeg. Taču nedrīkst aizmirst arī to, ka lielākoties mežu ugunsgrēki Latvijā ir cilvēku izraisīti. Tas liek domāt, ka ceļi ne tikai ierobežo ugunsgrēku izplatību, bet arī palielina meža aizdegšanās risku (man nav zināms, vai šādu analīzi kāds Latvijā ir veicis). Turklāt ir iespējamas situācijas, kad uguns aizsargājamām dabas vērtībām nodara mazāku ļaunumu nekā ceļa būve, un tieši tāpēc nepieciešams objektīvs ietekmes novērtējums.

Mežu ceļu būves ietekme uz vidi vērtējama arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. Tā kā šo novērtējumu veic pašu LVM eksperti, gadās, ka aizsargājamu sugu ligzdošanas vietas paliek nepamanītas [19] vai arī ietekme uz tām netiek vērtēta kā būtiska. Saskaņā ar pūču [20] un dzeņu [21] sugu aizsardzības plāniem, svarīgākajās šo sugu dzīvotnēs nevajadzētu veikt nekādu mežsaimniecisko darbību, taču LVM savā meža apsaimniekošanas plānā nolēmuši šīs rekomendācijas ignorēt, paredzot šajās teritorijās pat ceļu būvi, nosakot vien to, ka tā nebūtu veicama attiecīgo sugu ligzdošanas laikā [22]. Tad nu, protams, arī uzņēmuma eksperti nonāk pie slēdziena, ka tas arī ir viss, kas šīm sugām vajadzīgs. Turklāt LVM pašu veiktajos novērtējumos ceļu ietekme tiek vērtēta pa vienam posmam, lai gan zinātnieki norāda, ka "ticami, ka ceļu tīkla ietekme uz ainavu pārsniedz atsevišķo posmu ietekmes summu" [2].

Taču ar LVM ekspertiem viss nebeidzas, jo šos atzinumus vērtē arī atbildīgās iestādes - Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests. Šis tad arī ir tas brīdis, kad LVM velk ārā "Silavai" pasūtīto zinātniski informatīvo materiālu, lai tiem, kas nav šajā dokumentā iedziļinājušies, pierādītu, ka meža ceļi veicinās bioloģisko daudzveidību.

Sadrumstalotie Latvijas meži

Latvijas meži jau tā ir ļoti fragmentēti. Starptautiska zinātnieku komanda pirms vairākiem gadiem izstrādājusi meža ainavas integritātes indeksu (Forest Landscape Integrity Index), kas, vienkāršoti sakot, rāda, cik meži ir viengabalaini [23]. Latvija pēc šī indeksa vidējās vērtības ir 159. vietā no 172 valstīm, kam tas aprēķināts [24].

Kā zaļas saliņas kopumā sadrumstalotajā mežu ainavā izceļas vien dažas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, piemēram, Lubāna mitrājs, Ķemeru Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks un arī jau iepriekš pieminētais dabas liegums "Ances purvi un meži". Taču, kā redzams, LVM stratēģijā, šī uzņēmuma mērķis ir sadalīt gabalos pat aizsargājamo teritoriju mežus.

Ja meža ceļa trase ir 20 metrus plata, tad katrs jauna ceļa kilometrs nozīmē 2 hektārus, kur meža vairs nebūs. Taču, kā to rāda iepriekš minētie pētījumi, meža sugām atņemtā dzīvotnes platība var būt ievērojami lielāka (atkarībā no konkrētās sugas jutības). Un tas nemaz nerunājot par ceļu būvei neizbēgami sekojošo (vismaz ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām) mežu ciršanas intensitātes palielināšanos jaunā ceļa tuvākajā apkārtnē.

Daudz, daudz vietas, kur nāvītei vizināties...

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

___

1 - Robinson, C., Duniker, P.N., Beazley, K.F. 2010. A conceptual framework for understanding, assessing, and mitigating ecological effects of forest roads. - Environmental Reviews, 18: 61-86.

2 - Lugo, A. E., Gucinski, H. 2000. Function, effects, and management of forest roads. - Forest Ecology and Management, 133: 249-262.

3 - Cameron, E.K, Bayne E.M. 2009. Road age and its importance in earthworm invasion of northern boreal forests. - Journal of Applied Ecology, 46 (1): 28-36.

4 - Benítez-López, A., Alkemade, R., Verweij, P.A. 2010. The impacts of roads and other infrastructure on mammal and bird populations: A meta-analysis. - Biological Conservation, 143: 1307-1316.

5 - Summers, R.W., McFarlane, J., Pearce-Higgins, J.W. 2007. Measuring avoidance by capercaillies Tetrao urogallus of woodland close to tracks. - Wildlife Biology, 13: 19-27.

6 - Treinys, R. 2009. Habitat use and population status of the Lesser Spotted Eagle Aquila pomarina on the north-western periphery of the distribution range. Summary of doctoral dissertation. Vilnius: Vilnius University.

7 - Lībiete, Z. 2018. Meža autoceļu būvniecības un meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas pozitīvie vides aspekti. Zinātniski informatīvs materiāls. Salaspils: Silava.

8 - Naiman, R.J., Décamps, H. 1997. The Ecology of Interfaces: Riparian Zones. - Annual Review of Ecology, Evolution and Systematics, 28: 621-658.

9 - Januchowski-Hartley, S.R., McIntyre, P.B., Diebel, M., Doran, P.J., Infante, D.M., Joseph, C., Allan, J.D. 2013. Restoring aquatic ecosystem connectivity requires expanding inventories of both dams and road crossings. - Frontiers in Ecology and the Environment, 11 (4): 211-217.

10 - Kleijn, D., Báldi, A. 2005. Effects of Set-Aside Land on Farmland Biodiversity: Comments on Van Buskirk and Willi. - Conservation Biology, 19 (3): 963-966.

11 - Lindborg, R., Plue, J., Andersson, K., Cousins, S.A.O. 2014. Function of small habitat elements for enhancing plant diversity in different agricultural landscapes. - Biological Conservation, 169: 206-2013.

12 - Šálek, M., Svobodová, J., Zasadil, P. 2010. Edge effect of low-traffic forest roads on bird communities in secondary production forests in central Europe. - Landscape Ecology, 25: 1113-1124.

13 - https://silava.lv/petnieciba/nacionalais-meza-monitorings

14 - https://www.lvm.lv/biznesa-partneriem/profesionaliem/infrastruktura/infrastrukturas-attistiba-gravji-celi/mac-mms-attistiba-mms-uzturesana

15 - https://www.lvm.lv/images/lvm/Par_mums/fin_faili/parskats_par_strategijas_izpildi_2018.pdf

16 - https://www.lvm.lv/images/lvm/demo/lvm_videja_termina_darbibas_strategijas_kopsavilkums.pdf

17 - https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-mezi-un-dabas-sargi-konflikte-par-jaunu-celu-buvesanu-dabas-lieguma.a410714/

18 - https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=C4B06C69D2F437DB70DE22D7CA9BBAD9?text=&docid=280431&pageIndex=0&doclang=LV&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=123388

19 - https://www.lob.lv/2024/03/as-latvijas-valsts-mezi-apdraud-melna-starka-ligzdosanas-vietu/

20 - Avotiņš, A. jun. 2019. Apodziņa Glaucidium passerinum, bikšainā apoga Aegolius funereus, meža pūces Strix aluco, urālpūces Strix uralensis, ausainās pūces Asio otus un ūpja Bubo bubo aizsardzības plāns. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

21 -  Bergmanis, M., Priednieks, J., Avotiņš, A. jun., Priedniece, I. 2020. Mazā dzeņa Dryobates minor, vidējā dzeņa Leiopicus medius, baltmugurdzeņa Dendrocopos leucotos, dižraibā dzeņa Dendrocopos major, trīspirkstu dzeņa Picoides tridactylus, melnās dzilnas Dryocopus martius un pelēkās dzilnas Picus canus aizsardzības plāns. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

22 - https://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/meza_apsaimniekosana/MAP/KOPEJIE/map-plans_2022-2026_-2023.pdf

23 - https://www.forestintegrity.com/

24 - https://en.wikipedia.org/wiki/Forest_Landscape_Integrity_Index

25 - https://commons.wikimedia.org/wiki/File:FLII_Latvia.png

Attēlā - galvenais atbildīgais, VAS Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...