Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mucā

Leonards Inkins
15.11.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».

Ļaunuma impērija, kuru nostalģiski vai ar naidu dēvējam par Padomju Savienību, bija veidota iznīcinot un apspiežot. Varošākos, darošākos iznīcināja, palikušos pakļāva.

Iespējams, ka lasītājam, kurš šos laikus nav piedzīvojis, rakstītais liekas jocīgs, bet režīms bija tik asiņains un cilvēknīstošs, ka cilvēkiem bija jāizvēlas – vai nu pielāgoties, vai iet bojā.

Dzīvesziņa

Šodien šīs «dzīvesziņas» rezultātus vērojam ik uz soļa. Kāpēc latvieši bieži ar cittautiešiem runā krieviski? Tāpēc, ka vēlas izdzīvot un nevēlas mūžīgi cīnīties.

Latvietis nevēlas karu visas dzīves garumā. Nav jābūt īpaši izglītotam, lai saprastu spēku samēru, un cilvēkam nav dabiski katru dienu cīnīties, karot un aizstāvēties. Latvieši grib vismaz dažreiz arī vienkārši dzīvot. Daudziem latviešiem vieglāk ir pateikt kādu vārdu krieviski, nevis uz visu dienu sabojāt garastāvokli, dabūt pa purnu un kaimiņu naidu. Padomju gadi iemācīja - nečurā pret vēju un nespļauj akā, var nākties no tās dzert. Tas, kurš neliecas – tas lūzt.

Ir, protams, arī tādi cīnītāji, kuriem cīņas spars sakņojas psihē. Tiem ir nesaskaņas ģimenē, darbā vai citur. Visās sabiedrībās pastāv arī karojošais mazākums. Tie ir cilvēki, kuri nekad nav mierā un pat baznīcā dabū pērienu.

Ir tādi, kuriem ir paveicies labi iekārtoties, strādā darbu, kur var atļauties krieviski nerunāt. Tie brauc uz servisiem, kur runā latviski, jo viņi spēj pakalpojumu apmaksāt. Viņi parasti ir tie lielākie nosodītāji un pamācītāji, ka vajagot piespiest okupantus runāt latviski, viņus vajagot mācīt runāt latviski.

Bet pārējie – pieraujas, nerunā pretī un tā izdzīvo.

Janičārs

Padomju birokrāta, un ne tikai, devīze bija jau iepriekšminētā: «Kareivis guļ, bet dienests iet.» Latviski nepareizi, jo dienestam nav kāju, bet doma šai devīzei ir tāda – neizcelies! Nebāz galvu ārā, nocirtīs. Viduslaikos noziegušos cilvēku sēdināja mēslu mucā, un ik pa laikam janičārs ar zobenu cirta gaisu virs mucas. Nepaspēji ienirt sūdos – galva ripoja!

Padomju cilvēks bija iedzīts sūdos, un tas iemācījās, lai galva neciestu, laicīgi «ienirt». Rezultātā izauga ne viena vien paaudze ienirt protošo, un evolūcijas rezultātā vairums pat pamanījās dzīvot, galvu neizbāžot no mēsliem.

Tad nāca gorbija zvans, kas tos modināja. Tie, bailīgi pabāzuši galvas no mēslu mucām, lūkojās apkārt. Izrādījās, ka janičārs vai nu aiz vecuma ir nomiris, vai citu iemeslu dēļ devies prom. Šie galvas no mēsliem izbāzušie to nosauca par atmodu un dziesmoto revolūciju.

Tie izrāpās no mucām, saķērās rokās un izcīnīja neatkarību. Ar ko viņi cīnījās, kam atkaroja? Tādus stulbus jautājumus šodien nav politkorekti uzdot. Okupanti, ieraudzījuši dziedošus cilvēkus, bailēs sakāpa tankos un devās prom.

Dziedošie saķērās rokās un atgriezās ierastajos mājokļos – mucās. Vide ierasta, un nav zināms, cik tālu janičārs aizgājis. Varbūt devies zobenu asināt, drīz atgriezīsies un uzkliegs: vietā!

Muca

Ar to skaidrojamas mūsu saimnieciskās un politiskās, arī nacionālās neveiksmes. Sēžot mucā, neko atrisināt nav iespējams, tāpēc pusmiljons no mucām iztrausās un devās turp, kur mucās nav jāsēž. Viņu pasaules skatījums daudz nemainījās, bet dzīve kļuva drošāka, jo vairs nebija jāsēž mucā un blakus nestāvēja janičārs ar zobenu.

Neatkarīgās valsts pārvaldītāji ir nākuši no tām pašām mucām. Daži nav, jo ir pārāk jauni, un nepaspēja janičāra zobenu redzēt, bet tas neliedz tiem turpināt devīzes būtību – nekad un nekādos apstākļos neuzņemties atbildību!

Nekad, neko vienpersoniski nelemt. Atbilstoši padomju tradīcijām, jo mazāka līmeņa pārvaldnieks, jo mazāka līmeņa politiski ietekmīga persona, jo vairāk viņš uzdrošinās lemt.

Tā ir tipiska padomju cilvēka domāšana un rīcība. Jo svarīgāks lēmums ir jāpieņem, lai izlemj cars, valdība vai priekšnieks, un, jo mazsvarīgāks, piemēram, kādu šņabi pirkt un ar kuru roku sievu sist, to gan izlemšu es pats.

Sērga

Šāds pasaules skatījums pa visām šuvēm, pa visām šķirbām lien ārā, un tam ir pakļauta visa latviešu tautas dzīve un izdzīvošana.

No tāda skatījuma rodas sociālā netaisnība, bezatbildība, šādas rīcības rezultātā simtiem tūkstoši iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest valsti, jo viņi apzinājās, ka ar šo mucā sēdēšanas sērgu kauninot, pārliecinot, lūdzot un pat pierunājot cīnīties nav iespējams. Nav iespējams pārveidot to, kurš mucā jūtas drošāk, stabilāk un, kam mucā ir ierastāk un ērtāk.

Šī apmātība izriet no katra iebiedēta indivīda pasaules skatījuma, un tam nav kolektīva rakstura. Par kolektīvu rīcību tas kļūst tad, kad šie indivīdi apvienojas vai ir sistematizēti kādā konkrētā pašvaldības vai valsts pārvaldē. Un tad šis «daiļums» izpaužas un ir labi pamanāms.

Gan medicīnā, gan izglītībā, ja amatpersonai ir jāizlemj, ja lēmums ir jāpieņem – padomju cilvēks neuzdrošinās to darīt vienpersoniski. Viņš neko nelems bez komisijas sasaukšanas, bez speciālistu atzinumiem, bez citādi domājošo viedokļa uzklausīšanas un tad, kad pacients jau miris, tie, galvas pabāzuši, no mucām izlemj, ka tomēr jāārstē.

Spriešana

Praktiski nevienu likumu vienpersoniski likumdevējs neuzdrošinās pieņemt.

Cilvēki nez kāpēc naivi domā, ka pietiek tikai ievēlēt simt deputātus un viņi rosinās, lems, plenārsēžu zālē strīdēsies un ar balsu vairākumu jautājumu izšķirs. Nekā nebija!

Jebkurš jautājums pārvēršas par nebeidzamu spriešanu, diskutēšanu, dokumentu plūdos, skatīšanu, vērtēšanu, interešu saskaņošanu un citām manipulācijām. Rezultāts parasti atspoguļo šīs sistēmas niecīgās iespējas. Visi pieņemtie lēmumi ir pilni pretrunu, nepilnību un kompromisu, kā rezultātā tos nebeidzami pilnveido, nozari reformē un likumus labo. Labojumi aizņem vairāk lapaspušu nekā pats likums.

Arī likumu piemērotāji, skaidrotāji un ieviesēji sēž mucās. Viņi rīkojas līdzīgi, līdz ķēdes apakšā kāds uzdrošinās šo likumu piemērot pa savam, tā, kā viņš to sapratis, vai tā, kā viņam šķiet pareizi. Jo viņš taču zina labāk par tiem, kas augstu sēž. Viņš pats zina, ar kuru roka sieva sitama.

Bailes

Katram lēmējam, katram domātājam, katram ierosinātājam ir personiskā ieinteresētība un savtīgās vajadzības. Katrs no minētajiem un neminētajiem ir pamanījies iekārtoties vai pašvaldībā, vai valsts pārvaldē.

Vienīgais, no kā viņi baidās, ir zaudēt šo statusu. Viņi sevī un padotajos apspiež jebkuru iniciatīvu, ja tāda rodas. Visas iniciatīvas, visi jaunievedumi noved pie satricinājumiem, pie tā, ka mēsli mucā sāk burbuļot un viļņoties. Tā taču var aizrīties vai, glābjoties no viļņiem, pārāk daudz izslieties no mucas. Bet janičārs savu darāmo prot labi!

Viņi neuzņemas atbildību, neko neierosina, klusē, cik vien iespējams. Cita lieta, ja darbība jāimitē, ja jādarbojas, papīrus stumdot, - tad viņi mēdz būt gana aktīvi, bet reti kad šie vārdi pārtop reālos darbos. Tie paliek vien labo nodomu protokolos.

Katra diena, katra stunda un minūte, ko viņi šai amatā pavada, nes tiem taustāmu labumu. Katra mēneša beigās viņi saņem atalgojumu, piemaksas, darbavietas komfortu, sociālo nodrošinājumu un citus taustāmus labumus. Un tas viss, pateicoties tam, ka nebāž galvu no mucas ārā.

Personiskā labklājība, viņiem tuvu cilvēku labklājība tiem ir daudz svarīgāka par valsts un tautas likteņiem. Personiskā labklājība ir daudz svarīgāka par izglītības līmeni un veselības aizsardzību.

Katra stunda, katrs dokuments, katra komisija vainagojas ar algu mēneša beigās.

Lēmumi

Valsts pārvaldē un parlamentā ir tie paši cilvēki, kas vēl nesen dzīvoja blakus mucā. Tāpēc vairums no mums ir pārliecināti, ka gan viņi, gan citi rīkojas loģiski un pareizi. Mēs nez kāpēc savas galvas virtuāli pieaudzējam politiķa ķermenim un sagaidām, ka politiķa ķermenis rīkosies tā, kā galva uzskata par pareizu.

Cilvēki lēmumus pieņem un rīkojas galvenokārt emociju virzīti. Mūsu lēmumi vairumā gadījumu ir emocionāli. Mums patīk vai nepatīk, garšo, vai negaršo, vai mūs emocionāli aizkustināja, vai redzētais mums ir vienaldzīgs.

Valsts amatpersonas baidās no reālas atbildības un īstām sekām, tāpēc tās izdomāja mistisko politisko atbildību. Es taču tā nelēmu! Komisijā tas teica tā, tas iesniedza tādu atzinumu, tas tādu vērtējumu, un vairums par to nobalsoja. Atbildīgo nav!

Manuprāt, šai ziņā situācija ir bezcerīga. Tikai lieli satricinājumi spēj būtiski mainīt mūsu pasaules skatījumu un sagraut mucas, kurās sēžam.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

pietiek_kampt

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...