Mums būs jauna Dziesmu svētku estrāde, “Rail Baltica” un citi vērtīgi projekti, tikai nebūs tautas
Vilis Vītols29.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Covid-19 pandēmijas seku novēršanai š. g. jūnija sākumā valdība pieņēma lēmumu pārdalīt 600 miljonus eiro dažādām ministriju iniciatīvām. No tiem 15 miljoni, tas ir 2,5%, tiks demogrāfijas veicināšanai. Kopumā mobilizēs aptuveni 4500 miljonu, ziņoja mediji 18. jūnijā.
Pagājšnedēļ mediji informēja par plānotajiem 10,5 miljardiem Latvijai no Eiropas Savienības nākamā septiņu gadu budžeta, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā septiņu gadu periodā. Tātad saistībā ar pandēmiju un mūsu dalību Eiropas Savienībā varam rēķināties tuvākajā nākotnē ar milzīgas naudas masas ieplūšanu valsts ekonomikā.
Covid-19 dēļ Latvija līdz šim ir zaudējusi 31 cilvēku. Tāda ir situācija šobrīd. Ņemot vērā neprognozējamo slimības attīstības gaitu, nav iespējams pateikt, cik cilvēku valsts vēl zaudēs līdz brīdim, kad pandēmija beigsies. Tomēr, spriežot pēc līdz šim piedzīvotā, zaudēto cilvēku skaits būs divciparu robežās.
2019. gadā Latvijā piedzima 18 589 bērni, un kopumā mira 27 661 dažāda vecuma iedzīvotājs. Valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 9072 cilvēkiem. Viss norāda uz to, ka šogad un arī turpmāk situācija būs līdzīga.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos piedzimuši par 22 bērniem mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušogad. Pandēmijas dēļ līdz šim mūsu valstij zudis 31 cilvēks, zemās dzimstības dēļ 9072 ‒ tikai viena gada laikā.
Covid-19 pāries, bet dzimstības samazināšanās turpināsies, tas ir, ja turpināsies 2,5% attieksme pret demogrāfiju. Vai šāda naudas sadale ir samērīga?
Demogrāfijas problēma ir risināma. Kā to paveikt, ir diezgan daudz ieteikumu un sekmīgu piemēru. Demogrāfs Ilmārs Mežs nenoguris ir skaidrojis, brīdinājis. Īsā rakstā nav iespējams to izklāstīt, bet pāri visam ir vajadzīga nauda. Jā, diemžēl tā tas ir. Demogrāfijas problēmas risināšanai ir nepieciešami pabalsti jaunajām ģimenēm, kas saskaras ar nozīmīgu dzīves līmeņa kritumu bērnu dēļ.
Ir vajadzīgi kvalitatīvi, viegli pieejami un valsts apmaksāti bērnudārzi, lai māmiņas varētu atgriezties darbā.
Ir nepieciešamas nodokļu atlaides, prēmijas, mājokļu dotācijas, arī tādas nemateriālas lietas kā pagodinājumi (piemēram, katru gadu Triju Zvaigžņu ordenis kādām izcilām māmiņām) un varbūt pats svarīgākais – izglītojošas kampaņas medijos.
Nesen lasīju kāda slavena vīra domugraudu. Raimundo Montecucoli 1664. gadā vadīja armiju, kas sakāva divreiz lielāku turku karaspēku. Turki gatavojās ieņemt Vīni ceļā uz visas Eiropas iekarošanu. Vēlāk, kādā tikšanās reizē ķeizars viņam jautāja: feldmaršal, kas vajadzīgs, lai uzvarētu karu? Sirmais virsnieks atbildēja: “Majestāte, ja man kāds jautātu, kas ir karam vajadzīgākās lietas, es atbildētu, ka tādas ir trīs: nauda, nauda un nauda.”
Tā tas ir ar gandrīz visu dzīvē. Ne jau naudas dēļ cilvēki izlemj radīt bērnus, taču zemais valsts atbalsts ģimenēm ar vairākiem bērniem tās nostāda netaisnīgas izvēles priekšā – bērni vai labklājība.
Ja mēs šīs vienkāršās lietas turpināsim ignorēt, latviešu tautas noslīdēšana līdz nenozīmīgam skaitam un minoritātes statusam ir neizbēgama.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
