Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai
Oļegs Burovs, Rīgas domes priekšsēdētājs15.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Domāju, ka notiekošais nav tas, ko vēlas rīdzinieki. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju vēlas ko citu: ielas bez bedrēm, tiltus, pa kuriem var braukt, zaļus parkus un skvērus, sociālo atbalstu, ieskaitot atlaides sabiedriskajā transportā, lielākas algas bērnudārzu pedagogiem un pabalstus jaundzimušo vecākiem. Rezumējot – rīdzinieki vēlas, lai tiktu pildīti viņiem dotie solījumi.
Lai arī jau kopš vasaras nepārtraukti skan pareģojumi, ka, ja ne rīt, tad parīt Rīgas dome tiks atlaista, bet dienas kārtībā visu laiku ir kāda "ugunsgrēka" dzēšana – no atkritumu izvešanas līdz slēgtajiem tiltiem, visu šo laiku notika konsekvents darbs pie pilsētas budžeta projekta izstrādāšanas. Darbs notika katru dienu: gan departamentos, gan komitejās, gan frakcijās. Un tas ir vainagojies ar pilsētas budžeta projektu 2020. gadam.
Rīgas budžeta projekts šim gadam atbilstoši mūsu prioritātēm, pirmkārt, ir sociāli orientēts. Tas arī ir ar uzsvaru uz pilsētvidi un ielu remontdarbiem. Budžeta projekts paredz atbalstu dažādām rīdzinieku grupām. Šogad vēlamies palielināt algas pirmsskolas pedagogiem un sociālajiem aprūpētājiem. Pabalstus jaundzimušo rīdzinieku vecākiem plānots palielināt no 150 līdz 250 eiro, tāpat paredzēts finansējums trīs jaunu bērnudārzu atvēršanai, tajos kopumā būs 28 grupiņas, kurās varēs uzņemt 560 bērnus.
Tāpat ir plānots saglabāt arī tās sociālās programmas, kuras ir bijušas līdz šim, tai skaitā atlaides sabiedriskajā transportā, brīvpusdienas skolēniem līdz 12. klasei un ēdināšanu bērnudārzu audzēkņiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku medicīnas pakalpojumu pieejamību pilsētā, Rīgas 1.slimnīcā plānots izveidot jaunu operāciju bloku.
Rīgas budžeta projektā līdzekļi ir paredzēti arī pilsētvides sakārtošanai. Divus miljonus eiro vēlamies ieguldīt iekškvartālu sakārtošanā, vēl divus – Rīgas parku un skvēru labiekārtošanā. Ieplānoti līdzekļi arī Kr.Barona ielas apstādījumu atjaunošanai un uzturēšanai, 300 000 eiro paredzēti koku stādīšanai pilsētas ielās gan centrā, gan citos rajonos.
Rīgas ielu un tiltu stāvoklis ir viena no lielākajām problēmām, tāpēc budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi vairāku ielu un tiltu remontdarbiem: Marijas un Aleksandra Čaka ielu seguma atjaunošanai, Bruņinieku un Sporta ielas seguma atjaunošanai, Krasta ielas veloceliņu izbūvei no Salu tilta līdz Ogres ielai, Augusta Deglava ielas pārvada remontam un Brasas stacijas satiksmes pārvada pārbūvei. Tāpat plānots uzsākt Mangaļu pārvada būvniecību Sarkandaugavā un Austrumu maģistrāles 1.kārtu.
Rīgas budžeta projektā līdzekļi ieplānoti arī Mežaparka lielās estrādes būvdarbu pabeigšanai, kā arī Rīgas skolēnu dalībai XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Veselības apdrošināšanas polises interešu un profesionālās ievirzes pedagogiem, jauna datortehnika skolās, jauni apstādījumi pilsētā, Pašvaldības policijas videosistēmu pilnveidošana, kultūras un svētku pasākumu programma – šīs un vēl daudzas citas vajadzīgas un rīdzinieku ilgi gaidītas, labas lietas ieplānots īstenot, apstiprinot pilsētas budžetu 2020. gadam.
Ja budžeta apstiprināšana tiek novilcināta, tad pirmsskolas pedagogi un sociālie aprūpētāji nevarēs saņemt algu pielikumu, bet jaunie vecāki – lielāku jaundzimušo pabalstu, savlaicīgi nevarēs uzsākt ielu un tiltu remontus un iegādāties veselības apdrošināšanas polises interešu un profesionālās ievirzes pedagogiem. Uzskatu, ka tā nav atbildīga rīcība.
Koalīcijas deputātiem jāpilda vēlētājiem dotie solījumi, un pilsētas budžets ir galvenais instruments šo solījumu izpildei. Rīgas budžets ir jāapstiprina, neskatoties uz visām emocijām un savstarpējiem saspīlējumiem, kas ik pa laikam ir uzvirmojuši.
Rīkojoties atbildīgi, mums – rīdzinieku ievēlētiem deputātiem būtu jāatliek savstarpējo attiecību izskaidrošana un jāsāk uzvesties kā saprātīgiem. Vismaz līdz budžeta apstiprināšanai. Izpildīsim rīdziniekiem dotos solījumus, un pēc tam, ja būs vēlme, varam turpināt apmainīties ar viedokļiem par viena vai otra partnera cilvēciskajām īpašībām.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
