Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā
Jaunā konservatīvā partija09.08.2017.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču komisijas darba sākums pagaidām ir vien sāpīgs kauns, jo deputāti par komisijas vadītāju ir iecēluši Ingunu Sudrabu, kura minēto sarunu kontekstā parādās kā Putinam vēlama premjera amata kandidāte.
Tāpat šai deputātei acīmredzot nebūs pielaide valsts noslēpumam. Tātad viņa varēs tikai tēlot, ka kaut ko izmeklē, lai arī ar materiāliem iepazīties nevarēs. Tā ir darba imitācija un valsts naudas izšķiešana. Saeimas izmeklēšanas komisijas līdzšinējās aktivitātes liecina – oligarhu laiki Latvijā nav beigušies. Arī Valsts prezidenta rīcība liecina – viņš līdzšinējo kārtību akceptē. Mēs prasām šo savdabīgo nabas saiti pārcirst.
Tuvojas 23. augusts. Mūsu tautas atmiņā viena no vistraģiskākajām dienām. Tieši šajā dienā 1939. gadā tika parakstīts noziedzīgais Molotova – Ribentropa pakts. Taču latviešu tautas atmiņā šīs datums arī ir saistīts ar cerībām, tautas spēku, kas spēj iedvesmot daudzus. Proti, 1989. gadā notika Baltijas ceļš.
Tomēr Molotova-Ribentropa pakta sekas nav likvidētas. Joprojām mūsu likteni nosaka citi. Aivars Lembergs ir gaidīts un respektēts viesis Saeimā un pie koalīcijas sarunu galda. Oligarhu varas nostiprināšanās ir cieši saistīta ar kolaborantu izveidoto un atbalstīto sistēmu. Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā.
Ir jāgāž čekistu un citu padomju sistēmas draugu iniciētā sistēma. Beidzot no tiesas ir jāatjauno princips, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tikai tad, kad lēmumus valstī pieņems tautas ievēlētie Saeimas deputāti, ne oligarhi viesnīcu numuriņos vai pirtīs, Satversmes darbību varēs uzskatīt par atjaunotu.
Tāpēc mēs aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievienoties un pulcēties šī gada 23. augustā plkst. 19.00 uz Tautas sapulci pie Valsts prezidenta pils, kur mēs pieprasīsim atdot varu tautai, kā to skaidri un gaiši nosaka Latvijas Satversme.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
