Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas televīzija (LTV) līdz šim nav saskārusies ar tik plaši un sistēmiski organizētiem publiskiem uzbrukumiem. Pret LTV burtiski kā no mācību grāmatas tiek vērsta plaša un labi organizēta dezinformācijas kampaņa, kas sākās ar tipisku viltus ziņu – no stundu gara raidījuma izgrieztu vienu teikumu, kam pievienota melīga interpretācija. Tā apšauba gan mūsu radīto saturu, gan zemiski uzbrūk žurnālistiem personīgi. Tiem televīzijas darbiniekiem, kuri kopš kara sākuma ir stāstījuši par karu Ukrainā, runājuši ar daudziem kara šausmas piedzīvojušiem cilvēkiem -  ukraiņiem pašā Ukrainā, bēgļiem Eiropā un Latvijā, dažādiem  ekspertiem, militārpersonām, amatpersonām un daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvjiem.  Visu karadarbības laiku mēs atspoguļojam kara šausmas un ukraiņu varonību, analizējam, pētām, palīdzam meklēt risinājumus.

Mēs varam tikai izteikt pieņēmumus, kādi ir LTV nomelnošanas mērķi, jo, kā  jebkura šāda veida dezinformācijas kampaņa, tā nav publiski izsludināta, patiesie organizatori bailīgi slēpjas aiz citu mugurām un anonīmiem troļļiem.

Zīmīgi, ka uzbrukumi sakrita ne tikai ar kara sākšanos, bet arī ar brīdi, kad ir jāizšķiras par ārkārtīgi svarīgu soli – attīstīt mazākumtautību saturu. Īpaši šobrīd, kad mazākumtautību uzrunāšana ir kritiski svarīga, lai sniegtu visiem Latvijas iedzīvotājiem patiesu un objektīvu informāciju, lai stātos pretim  Kremļa meliem. Šajos kara apstākļos pieaug auditorija LTV krievu valodā patērētajam saturam no visiem iespējamiem (drīzāk pieejamiem) informācijas avotiem. Piemēram, rus.lsm.lv auditorija Latvijā martā ir pieaugusi par 25%, salīdzinot ar februāri. Platformā YouTube mazākumtautību redakcijas izvietoto video skatījums pieaudzis sešas reizes. Tādēļ jo īpaši būtiska ir sabiedrisko mediju loma stāstīt, kas patiesībā notiek Ukrainā.

Mūsu redakcionālā izvēlē ir parādīt pēc iespējas plašāku spektru – gan dažādus avotus, gan notikumus – karu, norises par un ap karu. Lai bagātinātu LTV saturu, mēs iesaistām arī ukraiņu žurnālistus. Mūsu pienākums ir rūpēties par būtisko avotu un viedokļu daudzveidību, kas saknē atšķir neatkarīgu mediju no tāda, kas tāds nav. Esam pārliecināti, ka mūsu skatītājs vēlas daudzpusīgu informāciju, lai spriestu patstāvīgi un pats personīgi izdarītu secinājumus – viņam nevajag tikai vienu, pareizo viedokli. Lai  noskaidrotu patiesību, ir jārāda pilna notikumu aina, arī tad, kad  izveidojusies mozaīkas bilde  liekas nepieņemama vai neatbilst katra indivīda priekšstatiem.

Sarakstus nestādīsim

Mediju neatkarība  ir viens no brīvas, demokrātiskas valstis pamata pīlāriem. Ir labi redzams, kas notiek autoritārās valstīs, kaut vai palūkojoties austrumu virzienā. Vispirms tiek iznīcināti neatkarīgie mediji, žurnālisti  ir spiesti pamest valsti vai  tiek ieslodzīti cietumā. Valsts mediji strādā kā propagandas ieroči. Sekas tam ir dramatiskas – šobrīd īpaši skaidri redzam valsts mediju nozombētos cilvēkus un viņu attieksmi pret karu Ukrainā. Jo tur ir tikai viena patiesība – varas patiesība.

Bez neatkarīgiem, redakcionālos lēmumos brīviem sabiedriskajiem medijiem ne valsts, indivīda brīvība nav iespējama.

Tieši tāpēc mani pārsteidza aizsardzības ministra uzmanība dažām minūtēm no LTV radītā satura par karu Ukrainā, pieļāvuma formā pavēstot, ka sarunas dalībnieks studijā ir nevēlams, un tādēļ tas liek apšaubīt finansējuma nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem. Ne mani kolēģi, ne es ilgos darba gados neatkarīgos medijos iepriekš ko tādu nebijām pieredzējuši.

LTV nestādīs nekādus sarakstus, ar kuriem avotiem drīkst, ar kuriem – nedrīkst runāt.  Ir nepieņemami, ja šādus sarakstus ieviest aicinātu varas pārstāvji. Varas nāk un iet – šodienas pozīcija rīt jau var būt opozīcija. Un kas tad – jauni saraksti? Mūsu uzdevums ir kalpot visai sabiedrībai, ne kādai grupai vai varai.

Mūsu redakcionālo izvēli, paņēmienus un attieksmi šobrīd nosaka viena galvenā mēraukla – mēs esam kategoriski pret karu Ukrainā.

Gadiem ilgi mēģinājumi šantažēt

Esam gatavi stāstīt, diskutēt par mūsu izvēlēm cieņpilnā, līdzvērtīgā diskusijā. Viena raidījuma avota izvēles saistība ar finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu sabiedriskajiem medijiem izskatās, iespējams, pēc mēģinājuma padarīt mūs paklausīgus. Bet tā tas nebūs, mēs ļoti labi apzināmies sabiedrisko mediju misiju, pienākumus un uzdevumus Eiropā. Arī Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un autonomiju. Tas minēts arī nesen pieņemtajā sabiedrisko mediju likumā – “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā”.

Spēles ar sabiedrisko mediju finansējumu ir bijis pastāvīgs politiķu mēģinājums turēt  sabiedriskos medijus “īsā pavadā”, tieši tāpēc lēmums nodrošināt pastāvīgu finansējuma pieaugumu ik gadu, kas nav atkarīgs no konkrēta ministra, valdības vai Saeimas komisijas labvēlības, ir būtisks.

Tas ļautu  diskutēt vienlīdzīgās pozīcijās, kur finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana netiek vicināta kā pātaga nepaklausīgajiem medijiem. Latvijas sabiedriskie mediji joprojām ir vieni no visskopāk finansētajiem Eiropā. Ir daudzas akūtas vajadzības, ko nevaram realizēt tieši finansējuma trūkuma dēļ. Bet mēs turpinām strādāt.

Kopš kara sākuma esam nodrošinājuši stundām papildu satura, mūsu filmēšanas komandas ir bijušas Ukrainā, Polijā un citur, kur tas ir bijis nepieciešams pilnvērtīgai kara norišu atspoguļošanai. Mēs turpināsim kalpot sabiedrībai – tas ir mūsu ieguldījums cīņā pret varmākām, mūsu atbalsts Ukrainai un ikvienam ukrainim, vārda un preses brīvībai.

* Rakstā saglabāta tās autores izpratne par latviešu valodas interpunkciju un gramatiku

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...